Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Aizstāvot ideju arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt jebkuram pēc dzīvās rindas principa, premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 20.aprīļa valdības sēdē sacīja, ka dažādās vietās esot dažādas vakcinācijas stratēģijas. Viena dodot priekšroku vecākiem cilvēkiem un citiem ar lielu smagas saslimšanas risku, bet otra – potenciālajiem pārnēsātajiem jeb “aktīvi kustīgajiem”. Re:Check secināja, ka premjera izteikums ir maldinošs, jo, cik zināms, vienīgā valsts, kas bija izvēlējusies pirmos vakcinēt jaunākus cilvēkus, ir Indonēzija, turklāt tā no šīs stratēģijas jau daļēji atteikusies.
Diskusija par turpmāko vakcinācijas stratēģiju raisījās 20.aprīļa valdības sēdē. Premjers un atsevišķi ministri aicināja arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt dzīvajā rindā visiem, kas vēlas vakcinēties, savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) atgādināja, ka saskaņā ar valdības lēmumu galvenā prioritāte ir cilvēki, kuriem ir lielākā smagas saslimšanas un nāves iespēja – gados veci cilvēki un citās riska grupās ietilpstošie. Kariņš sacīja:
“Cik arī esmu lasījis, dažādās vietās piekopj dažādas stratēģijas. Viens ir visus, kas var nonākt slimnīcās, ar lielāku varbūtību vecākus cilvēkus; citur prioretizē tieši potenciālos pārnēsātājus. Tātad aktīvi kustīgos. Un abām pieejām ir sava loģika. Un mūsu valstī mums faktiski nav jāizvēlas, mums vajag visus vakcinēt.”
Vai tiešām stratēģijas ir tik dažādas, un vai ir vietas, kur prioritāte ir potenciālajiem pārnēsātājiem? Re:Check jautāja Kariņa preses pārstāvim Sandrim Sabajevam, kurās valstīs ir šāda stratēģija. Arī Sabajevs rakstiski sniegtajā atbildē (pilns atbildes teksts lasāms šajā saitē) minēja tikai Indonēziju, kas līdz šim medijos aprakstīta kā vienīgā valsts, kura izvēlējusies no pārējām atšķirīgu stratēģiju. Viņš tāpat norādīja uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojumā iztirzātajām atšķirīgajām stratēģijām, kā arī piebilda: “Jāuzsver, ka šajā gadījumā ir būtisks konteksts, kādā Ministru prezidents pauda minētos apsvērumus, proti, Kariņš to sacīja diskusijas laikā, brīvā domu apmaiņā, un tas nav ne oficiāls paziņojums, ne pamatojums valdībā pieņemtiem lēmumiem.”
Kā rīkojas Indonēzija?
Sabajevs arī atsūtīja saiti uz informācijas avotu par Indonēziju – janvāra sākumā publicētu Reuters rakstu. Tajā skaidrots, ka Indonēzija ar priekšrokas došanu 18 līdz 59 gadus vecajiem iedzīvotājiem vēlas ātri panākt kolektīvo imunitāti un atdzīvināt ekonomiku. Rakstā arī aptaujāti vairāki eksperti, kas šādu pieeju sauc par racionālu – tā varot palēnināt slimības izplatību, taču nemazināt mirstības rādītājus.
Tā kā raksts ir no gada sākuma, nav pateikts, ka februārī Indonēzija pieeju mainīja un otrajā prioritārajā grupā aiz veselības aprūpes darbiniekiem iekļāva cilvēkus vecumā virs 60 gadiem. Otrajā gupā ir arī valsts pārvaldes darbinieki, policisti, armija, valsts uzņēmumu darbinieki. Viens no valdības skaidrojumiem – tikai tad saņemti Indonēzijā izmantotās Ķīnā ražotās Sinovac vakcīnas klīnisko testu rezultāti vecuma grupā virs 60 gadiem. Amatpersonas norādījušas, ka iemesls veco ļaužu vakcinēšanai prioritāri ir lielāka Covid-19 mirstība.
Vēlme vispirms pasargāt ekonomiku Indonēzijā gan ir saglabājusies. Austrālijas medijs The Sydney Morning Herald marta beigās rakstīja, ka paralēli valdības īstenotajai vakcinācijas programmai Indonēzijā nolemts dot iespēju lielajiem privātuzņēmumiem nopirkt vakcīnas un vakcinēt savus darbiniekus un viņu ģimenes locekļus. Medijs norāda uz kritiķu pausto, ka šādā veidā valsts veicina nevienlīdzību, jo turīgajiem ir iespēja nopirkt vietu rindas priekšgalā, turklāt, vakcīnas komercializējot, tās var nonākt melnajā tirgū.
Indonēzijā ir 270 miljoni iedzīvotāju un salīdzinoši mazs vecu cilvēku īpatsvars. No kopējā inficēto skaita līdz februāra sākumam nepilni 11% bijuši cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, savukārt no slimības dēļ mirušo skaita – gandrīz puse.
Kā dara citur?
Publiski pieejamajā informācijā Re:Check neizdevās atrast citas valstis, kurās būtu nolemts vispirms vakcinēt jaunos jeb tos, kas slimību visvairāk pārnēsā. ECDC dati rāda, ka vairumā valstu lielākais vakcinēto īpatsvars ir visvecāko iedzīvotāju grupās. Latvijā vakcinēto īpatsvars visās vecuma grupās ir viens no zemākajiem Eiropas valstu vidū.
Vecos cilvēkus prioritāti vakcinē arī ASV, Lielbritānija un Izraēla, kas vakcināciju līdz šim organizējušas veiksmīgāk nekā daudzas citas valstis.
Ko raksta ECDC?
Kariņa preses sekretārs Sabajevs atbildē arī rakstīja: “Ministru prezidents atsaucās uz publiski pieejamos informatīvos materiālos aprakstītām vakcinēšanas stratēģijām. Potenciāli atšķirīgas pieejas vakcinācijai ir iztirzājis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, aplūkojot dažādas stratēģijas, tostarp – ja valsts vakcīnu portfelī ir daudz vakcīnu, kas novērš transmisiju, tad ir pamatojums vakcinēt tās personas, kurām ir augstāka aktivitāte un mobilitāte.”
ECDC ziņojumā par stratēģijām patiesi ir rakstījis par potenciāli atšķirīgām pieejām, taču centrs norāda, ka “būtiski samazināt mirstību un spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu var, tiešā veidā pasargājot augsta riska grupas, pat ja vīrusa transmisija sabiedrībā turpinās”. Tāpat pie galvenajiem faktiem uzsvērts, ka “18 līdz 59 gadus vecu cilvēku vakcinēšana nav efektīva stratēģija, ja vakcīnu pieejamība ir ierobežota”, jo no slimības mirst pamatā vecie cilvēki. Tā kā sirmgalvju ir daudz mazāk nekā pārējo vecuma grupu iedzīvotāju, viņu vakcinēšanai nepieciešams daudz mazāks vakcīnu skaits.
ECDC arī raksta, ka tad, ja vakcīna nepasargā pret transmisiju, labākā pieeja ir dot priekšroku tām cilvēku grupām, kam ir lielākais risks slimot smagi un mirt. Centrs arī aicina stratēģijas laika gaitā pārskatīt atbilstoši notikumu attīstībai un jauniem pierādījumiem.
Vai Latvijā ir daudz vakcīnu, kas novērš transmisiju?
Līdzšinējos pētījumos secināts, ka ar Latvijā pieejamajām vakcīnām ir augsta, lai arī ne pilnīga aizsardzība pret transmisiju. Tas nozīmē, ka vakcinētiem cilvēkiem ir maza varbūtība inficēt ar Covid-19 citus. Tajā pašā laikā atzīts, ka pagaidām nav pietiekamu datu. Par Latvijā līdz šim visvairāk pieejamo un tā sauktajās dzīvajās rindās izmantoto AstraZeneca jeb Vaxzevria vakcīnu to norāda Pasaules Veselības organizācija. Arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs raksta, ka pašlaik vakcīnas ietekme uz vīrusa izplatību nav zināma.
ECDC raksta, ka “18 līdz 59 gadus vecu cilvēku vakcinēšana nav efektīva stratēģija, ja vakcīnu pieejamība ir ierobežota”. Latvijā pieejamo vakcīnu skaits ir viens no zemākajiem, ja ne pats zemākais Eiropā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu, liecina ECDC pieejamie dati 21.aprīlī. Neraugoties uz to, arī izlietoto vakcīnu devu īpatsvars (71,7%) vismaz tobrīd bijis otrs zemākais pēc Bulgārijas.
Jāpiebilst, ka pēdējās valdības sēdēs noritējusi diskusija par to, vai vakcinācijas temps Latvijā ir pietiekami ātrs un ja ne, kādi ir iemesli. Kariņš un vēl atsevišķi ministri pauduši nostāju, ka veidojas vakcīnu uzkrājumi un to nedrīkst pieļaut, tāpēc jākāpina vakcinācijas temps un paralēli riska grupām jāpiedāvā tās dzīvajā rindā jebkuram, kurš gatavs tajā stāvēt. Savukārt veselības ministrs Pavļuts atkārtoti norādījis, ka uzkrājumu nav – pieejamās vakcīnas ir saplānotas tuvāko dienu vai nedēļas vakcinācijām, bet daļa tiek apzināti rezervēta otrās devas vakcinēšanai tiem, kas jau saņēmuši pirmo. Vienlaikus Ģimenes ārstu asociācija norādījusi, ka daudzās praksēs ir desmiti uz vakcinēšanu pieteikušies riska grupu cilvēki, kuri spiesti gaidīt, jo ģimenes ārstiem vakcīnas netiek piegādātas prasītajā skaitā. Tāpat gan no ģimenes ārstiem, gan no vakcinācijas centriem bieži izskan informācija, ka daudzi atsakās, ja viņiem piedāvā AstraZeneca vakcīnu – arī tas minēts kā viens no argumentiem, kāpēc šā ražotāja vakcīnas esot jāpiedāvā dzīvajā rindā visiem, kas vēlas, vienlaikus ar viņu priekšzīmi iedrošinot citus.
Secinājums: Valdības vadītājs Kariņš maldina, runādams par dažādām stratēģijām dažādās vietās. Ir tikai viena publiski zināma valsts – Indonēzija, kas sākotnēji vispirms vakcinēja jaunākus cilvēkus jeb slimības galvenos izplatītājus. Taču arī tā no šīs stratēģijas vēlāk vismaz daļēji ir atteikusies.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
