18.septembrī piketā krastmalā Ainārs Šlesers spēja savākt ap 1000 cilvēku lielu pūli, jo pasākuma reklamēšanā iesaistījās lielākie Latvija dezinformācijas izplatītāji. Līdzīga tendence, kad populisti politiķi izmanto sazvērestību teoriju radītājus popularitātes gūšanai, novērojama arī citās valstīs. Foto: ekrānšāviņš no Delfi

Vērojot plašās vakcīnskeptiķu un Covid-19 ierobežojumu noliedzēju aktivitātes, daudzi jautā, kas par tām maksā. Līdz šim organizētu, ārēju finansējumu tajās grūti ieraudzīt, tāpēc Re:Baltica izpētīja, kas ir un no kā dzīvo galvenie dezinformācijas organizatori.


Lasi vairāk:

| Kādēļ mēs šo rakstījām? | Kārtībnieks Arnolds Babris | Valentīns Jeremejevs | Jānis Pļaviņš (un Mārcis Jencītis) | Dimantu tirgotājs, par pasu viltošanu notiesātais Aivars Smans | Vienkārši Andris Ciekurs | Vakcīnskeptiķi Kristīna un Grigorijs Duņeci | Eksdiplomāts, krāpšanā apsūdzētais Rūdolfs Brēmanis | Deputāts Gobzems |


Saulainā septembra rītā agrāk par vienu no Latvijas oligarhiem dēvētais Ainārs Šlesers, pakāpies uz pārnēsājamām kāpnītēm, ar megafonu uzrunāja pūli pie Rīgas pils. Uz viņa rīkoto pasākumu par vakcinēšanās brīvprātīgumu pret Covid-19 bija sanācis gandrīz tūkstotis.

Vistuvāk Šleseram stāvēja cilvēki, pateicoties kuriem viņam bija izdevies savākt demonstrācijas dalībniekus. Tur bija teju visi Latvijas lielākie dezinformācijas izplatītāji. Vairums no viņiem ar to nodarbojās jau pirms pandēmijas. 

Re:Baltica saskaitīja, ka ar šo cilvēku aicinājumiem ierasties uz 18. septembra piketu un ar pasākuma video Facebook lietotāji bija dalījušies vismaz 34 tūkstošus reižu. Salīdzinājumam –  Šlesera paša uzsaukumiem Facebook bija uz pusi mazāk dalījumu (share).

Improvizētās skatuves kāpnītes pieturēja tirgonis, kurš piedēvē ūdenim maģiskas īpašības un tāpēc ir sodīts par patērētāju maldināšanu. Ar telefoniem notiekošo filmēja un Facebook translēja Šlesera sens līdzgaitnieks, kurš kādu brīdi laimi izmēģināja arī pie Alda Gobzema, un kāds harizmātiskās draudzes līderis. Nedaudz nostāk ar savu kameru stāvēja IT speciālists, kurš pirmo uzmanību izpelnījās ar 5G mobilā tīkla apkarošanu. Nākamos runātājus organizēja bijušais drošības dienesta darbinieks, kurš mēģina pieslieties tad vienai, tad citai topošai politiskajai organizācijai. Pie improvizētās skatuves nepacietīgi mīņājās par pasu viltošanas organizēšanu notiesāts uzņēmējs no Latgales. Aiz viņa rindā stāvēja bijusī Gaiļezera feldšere un viņas sabiedrotais – Lāčplēša kostīmā tērpies aktīvists, kurš jau gadiem mēģina atlaist Saeimu. 

Foto: ekrānšāviņš no Delfi

Ieguvēji no piketa bija abas puses. Šlesers ar dezinformatoru palīdzību vāca potenciālos vēlētājus savam astotajam politiskajam projektam, dezinformatori – popularitāti sev un savām idejām. Daži no viņiem neslēpj, ka arī lolo politiskas ambīcijas.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma arī Latvijā populisti politiķi izmanto konkrētas sabiedrības daļas neapmierinātību, lai tiktu pie varas. Vīrusa radītā neziņa par nākotni, novēlotie pabalsti mazajiem biznesiem un haotiskie valdības lēmumi radījuši pateicīgu vidi populistu retorikai.

“Augsne ir uzirdināta un tagad tik jāsēj,” secina Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. 

Šlesers ir viens no viņiem. Viņu varētu saukt par partiju sērijveida dibinātāju (jaunākais projekts – Latvija pirmajā vietā – ir pēc kārtas astotais. Iepriekšējo nesamaksātais parāds valstij par dažādiem pārkāpumiem pārsniedz 860 tūkstošus eiro).  Politikā savulaik ietekmīgais Šlesers nav bijis jau desmit gadu. Abi pēdējie projekti – Šlesera Reformu partija LPP/LC un Vienoti Latvijai – vēlēšanās netika pāri 5% barjerai. 

Atgriešanos Šlesers pamato ar to, ka Latvijai vajadzīgi vadītāji, kas “prot pelnīt, nevis tikai aizņemties un tērēt.” 

Viņam pašam ar pelnīšanu šobrīd neiet spoži. 

Ienesīgākais Šlesera ģimenei daļēji piederošais bizness Rīgas ostā pērn cieta gandrīz 25 miljonu eiro zaudējumus. Tas tādēļ, ka Rīgas ostā strauji samazinājusies ogļu pārkraušana, ar ko pamatā nodarbojās viņam daļēji piederošā “Rīgas tirdzniecības osta”. Var teikt, ka šis bizness Šleseram ir beidzies. Turklāt formāli tas nepieder viņam, bet dēlam. 

Šlesers no šī biznesa izgāja īsi pirms prokuratūra šā gada martā viņam uzrādīja apsūdzību par iespējamām nelikumībām digitālās TV ieviešanas lietā šogad martā. Savas daļas viņš atdeva dēlam. Šleseram pašam šobrīd pieder tikai viena firma ar niecīgu apgrozījumu.

Par savām nedienām biznesā Šlesers publiski nerunā. Piketā krastmalā viņš megafonā kliedza, ka uztraucas par frizieriem un citu profesiju pārstāvjiem, kam pandēmija atņēmusi darbu.

“Esmu priecīgs, ka šodien šeit uzstāsies daudzi cilvēki, kas ar politiku nav saistīti. Tikai tāpēc, ka katram ir sāpe,” skaidroja Šlesers.

Re:Baltica izanalizēja, kas ir viņu atbalstošo dezinformatoru “sāpe” un no kā viņi, kas regulāri pārmet medijiem korumpētību, dzīvo paši.

Lasi tālāk: “Kārtībnieks Arnolds Babris


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.