Atsevišķi Saeimas opozīcijas deputāti ik pa laikam piedāvā iekļaut likumos normas, kas, viņuprāt, sargātu nepilngadīgos no informācijas par, piemēram, dzimumu maiņu un homoseksualitāti. Šajā nostājā viņiem pievienojas Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, taču Re:Check secināja, ka viņš argumentē ar kļūdainiem vai nepatiesiem apgalvojumiem.
Saeimas 11.novembra sēdē tika skatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Opozījas deputāti Jūlija Stepaņenko (pie frakcijām nepieder), Māris Možvillo, Karina Sprūde (abi no frakcijas Neatkarīgie) un Māris Kučinskis (ZZS) piedāvāja vairākus līdzīgus priekšlikumus, ar kuriem rosināja liegt bērniem demonstrēt, pārdot un citādi piedāvāt dažāda veida saturu, kas varētu apdraudēt bērnu bioloģiskā dzimuma identitāti. Stepaņenko arī aicināja liegt bērnus iesaistīt Covid-19 vakcīnu klīniskajos pētījumos.
Tie netika atbalstīti. Debatēs šo opozīcijas pārstāvju rosinātajam pievienojās Kiršteins, runājot par Rietumvalstīs it kā notiekošo smadzeņu skalošanu un minot dažādus piemērus.
Atsaucoties uz Jūlijas Stepaņenko teikto, viņš sacīja:
“Saprotiet, mēs jau nevaram vērsties, (un Jūlija jau to nesaprot), piemēram, pret transatlantiskām vērtībām. Prezidents Baidens pateica, ka viņš atbalsta bērnu dzimumu maiņu.”
Mīts par ASV prezidenta Džo Baidena it kā pausto atbalstu bērnu dzimumu maiņas procedūrām tika izplatīts dažādos konservatīvās domas portālos angļu valodā pērn rudenī pēc tam, kad Baidens bija piedalījies kādā priekšvēlēšanu pasākumā. Arī Kiršteins sarunā ar Re:Check atsaucās uz internetā lasīto par šādu pasākumu pirms vēlēšanām, lai gan precīzus informācijas avotus nevarēja nosaukt. Taču vairāki faktu pārbaudītāji, piemēram, aģentūra AP, Reuters, USA Today šīs un līdzīgas ziņas atspēkojušas kā nepatiesas, norādot, ka Baidens neko tādu nav teicis.
Mīts izplatīts pēc tam, kad kāda sieviete Baidenam vaicāja, kā tiks aizsargātas geju, lezbiešu un transpersonu tiesības. Jautājums tika uzdots kontekstā ar iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa laikā veiktajām izmaiņām. Piemēram, vairumam transpersonu tika aizliegts dienēt bruņotajos spēkos, tika arī vājinātas normas, kas liedz viņus diskriminēt veselības aprūpē.
Baidens atbildēja, ka šādi likumi jāmaina. Tad viņš piebilda, ka arī astoņus un desmit gadus veci bērni var izlemt, ka grib būt transpersonas, jo domā, ka tas padarītu viņu dzīvi daudz vieglāku, un komentēja šādu teorētisku situāciju, sakot: “Te nedrīkst būt nekādas diskriminācijas”. Taču Baidens neteica, ka atbalsta pašu dzimuma maiņu. Video ar Baidena atbildi redzams šeit, jautājumu un atbilžu sesija teksta versijā – šeit.
Jānorāda, ka transpersonas ir cilvēki, kura dzimuma identitāte neatbilst tai, kas noteikta, viņam piedzimstot. Neatbilstība var izpausties, piemēram, uzvedībā vai ģērbšanās stilā, un tā obligāti nenozīmē, ka šie cilvēki ir mainījuši dzimumu ar medicīniskiem līdzekļiem, grib vai plāno to darīt.
Tikpat kļūdaini Kiršteins Saeimas sēdē izteicās par Kanādu:
”Un agri vai vēlu Latvija, protams, tiks iekļauta šajā pamatstraumē pilnībā, tāpēc, ka, piemēram, Kanādā, jūs ziniet, Kanādā ir likums, kas vecākiem atņem bērna tiesības, ja viņi iebilst pret dzimumu maiņu.”
Arī šis ir konservatīvi noskaņoto platformās izplatīts mīts, kas neatbilst patiesībai. Kanādas Ontario province pirms četriem gadiem papildināja attiecīgo likumu, iekļaujot normu, ka jārespektē ne tikai bērnu un jauniešu rase, izcelsme, pilsonība, ģimenes situācija un citi faktori, bet arī dzimuma identitāte. Taču tajā nav teikts, ka vecākiem šādos gadījumos var tikt atņemtas bērnu aprūpes tiesības. Ontario provinces par bērnu tiesībām atbildīgā ministra pārstāve medijam BuzzFeed News norādījusi, ka šādi apgalvojumi ir nepatiesi. Amatpersonas skaidrojušas, ka aprūpes tiesību atņemšanu varētu vērtēt tikai tad, ja bērna dzimuma identitātes noliegšana būtu daļa no fiziskas vardarbības, nopietnas emocionālas vardarbības vai pamešanas novārtā.
Kanādā nepilngadīgie dzimuma disforijas jeb dzimumidentitātes traucējumu gadījumā dzimuma maiņas procedūras var veikt tikai ar vecāku piekrišanu, lai gan var būt atsevišķi izņēmumi, piemēram, ja speciālisti atzīst, ka tās ir nepilngadīgā veselības interesēs. Deputāts Kiršteins pēc lūguma norādīt informācijas avotu izteikumam par Kanādu atsūtīja saites uz pāris rakstiem, tostarp ziņu, kurā stāstīts par kāda vīrieša arestēšanu pēc viņa iebildumiem, ka viņa 14 gadus vecais bērns sāks hormonu terapiju. Taču konkrētajā gadījumā būtisks konteksts – bērna māte bērna lēmumu atbalstīja, un tiesa tēvu arestēja nevis par to, ka viņš iebilda, bet gan par atkārtotu iepriekšējo tiesas lēmumu pārkāpšanu. Proti, viņš pretēji aizliegumam un brīdinājumiem publiski turpināja runāt par sava bērna mentālo veselību un medicīniskajām manipulācijām, kā arī atklāja informāciju, kas ļauj šo ģimeni identificēt. Arī šajā gadījumā nebija runas par to, ka tēvam tiktu atņemtas aprūpes tiesības.
Secinājums: Deputāts Kiršteins, paužot viedokli, argumentē ar faktuāli neprecīziem vai patiesībai neatbilstošiem apgalvojumiem. Baidens nav publiski paudis atbalstu bērnu dzimumu maiņas procedūrām, un Kanādā nav likuma, kas ļautu atņemt aprūpes tiesības vecākiem, kas iebilst pret viņu dzimuma maiņu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
