Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) iebilst pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu kādām preču grupām, kā tas inflācijas bremzēšanai darīts vairākās citās ES valstīs un uz ko aicinājušas atsevišķas nozaru asociācijas, daļa valdības un opozīcijas politiķu. Viens no Kariņa minētajiem argumentiem ir, ka PVN samazināšana neproporcionāli vairāk palīdzētu turīgākajiem iedzīvotājiem. Taču tas ir maldinoši – līdz šim diskutēts par PVN samazināšanu pārtikai, degvielai un apkurei, par ko relatīvi pret saviem ienākumiem un izdevumiem vairāk maksā tieši nabadzīgā sabiedrības daļa. Turklāt Kariņa teiktais ir pretrunā ar viņa paša pausto 2005. un 2012. gadā.
Kariņš par inflācijas seku mazināšanu runāja 6. maija TV Rīga24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu. Kariņš stāstīja, ka, viņaprāt, PVN pazemināšana daudz nedotu un pircējs diez vai izjustu cenu kritumu; tā vietā būtu jāsniedz kāds cits (mērķēts) pabalsts. PVN nesamazināšanu Kariņs pamatoja, arī sakot, ka PVN samazināšana vairāk palīdzētu turīgākajiem iedzīvotājiem:
“Atlaist nodokli – tas nav tēmēts. Tas visus trāpa. Tas trāpa bagātnieku un nabadzīgo cilvēku. Un, piemēram, bagātnieku neproporcionāli vairāk, jo tas cilvēks vairāk izdos. Tātad viņš vairāk ietaupīs.”
un
“Tāda PVN samazināšana uz jebkuru preci vai pakalpojumu, tas ir nemērķēts pabalsts, kas neproporcionāli vairāk par labu nāk tiem, kuri vairāk izdod. Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav tās naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību.”
Kariņa teikto pārpublicēja arī citi mediji. Mēs pārbaudījām premjera teikto un salīdzinājām ar to, ko viņš par PVN samazināšanu runājis iepriekš, būdams ekonomikas ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts.
Par kuru preču PVN samazināšanu tiek runāts?
Kariņš, runājot par PVN samazināšanu, nemin konkrētas preču un pakalpojumu grupas. Taču līdz šim valdībā, Saeimā un medijos ir notikušas diskusijas par atsevišķām precēm. Piemēram, nu jau bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (abi NA) aicinājuši samazināt PVN primārajai pārtikai. To pašu aicina darīt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Zemnieku saeima, to rosinājusi ZZS un citi opozījas deputāti. Savukārt marta beigās Saeima noraidīja priekšlikumu samazināt degvielas PVN. Vitenbergs iepriekš arī aicinājis samazināt PVN energoresursiem. Pašreizējās inflācijas kontekstā Latvijā līdz šim nav runāts par vispārēju PVN samazināšanu.
Kuru preču PVN samazināšana vairāk palīdzētu trūcīgajiem?
Re:Check sazinājās ar ekonomikas doktori un Latvijas Universitātes profesori Sandru Jēkabsoni. Viņa skaidro: “Ja PVN samazinātu visām precēm un pakalpojumiem, tad vairāk iegūtu turīgie, jo viņi tērē vairāk. Taču, lai atbalstītu mazturīgos, būtu jāsamazina PVN pārtikai, kā arī ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, jo tie veido lielāko daļu izdevumu šajā grupā. Savukārt PVN varētu palielināt tām preču grupām, kas nav pirmās nepieciešamības preces, piemēram, dārglietām, kažokādām un tml.”
Proti, ja PVN tiktu samazināts pārtikai vai pakalpojumiem, kas saistīti ar mājokli, trūcīgākie iegūtu vairāk, jo viņi par tiem tērē lielāku daļu savu izdevumu. Līdz ar to šo preču PVN veido lielāku daļu no viņu tēriņiem.
Profesores Jēkabsones teikto par dažādu sabiedrības slāņu relatīvajiem izdevumiem papildina Oficiālās statistikas portāla (OSP) dati. OSP sadala mājsaimniecības pēc ienākumiem piecās vienādās daļās jeb kvintilēs. Pirmajā jeb trūcīgāko mājsaimniecību kvintilē gandrīz trešdaļu no mēneša izdevumiem veido pārtika. Ar katru nākamo ienākumu kvintili šī daļa sarūk. Piemēram, turīgākā mājsaimniecību piektdaļa jeb kvintile pārtikai velta tikai 17% izdevumu.
Līdzīga tendence novērojama arī grupā “Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais (neskaitot īres maksu)”. Jāpiebilst, ka transporta izdevumus pēc datiem ir grūti salīdzināt, jo tie ietver sabiedrisko transportu, degvielu, auto tehnisko apskati, lidojumus ar lidmašīnu, auto kursus, velo remontu u.c.
Tātad kopumā PVN samazināšana nebūtu nemērķēts pabalsts, ja to noteiktu konkrētām preču un pakalpojumu grupām. Piemēram, PVN samazināšana pārtikai vairāk palīdzētu nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem, jo tiem pārtika veido lielāku izdevumu daļu.
Ko atbildēja Kariņš?
Re:Check sazinājās ar premjera preses sekretāru Sandri Sabajevu un lūdza pamatojumu Kariņa teiktajam. “Ministru prezidenta uzskats balstās apstāklī, ka turīgākam cilvēkam ir lielākas iespējas iegādāties preces un pakalpojumus, kuras tiek apliktas ar PVN – līdz ar to turīgāki cilvēki ir arī lielākie ieguvēji no PVN samazināšanas,” skaidro Sabajevs.
Protams, turīgāki cilvēki eiro izteiksmē iztērē vairāk par precēm un pakalpojumiem, un līdz ar to arī par PVN. Tomēr pētījumos un institūtu ziņojumos PVN slogs gandrīz vienmēr tiek vērtēts proporcionāli – relatīvi sabiedrības slāņa ienākumiem vai izdevumiem.
Re:Check smēlās informāciju recenzētos pētījumos (piemēram, šeit, šeit un šeit), akadēmiskās publikācijās, kā arī valstu un starptautisku institūtu ziņojumos.
Šie avoti liecina, ka ir divi veidi, kā izvērtēt PVN slogu. Pirmais ir salīdzināt, cik lielu daļu no ienākumiem cilvēki katrā ekonomiskajā slānī iztērē par PVN. Otrs – apskatīt, cik lielu daļu izdevumu dažādiem sabiedrības slāņiem veido PVN.
Ja PVN izvērtē attiecībā pret mājsaimniecības ienākumiem. Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojumā Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā skaidrots, ka šajā gadījumā PVN ir regresīvs nodoklis. Proti, statistika parāda, ka nabadzīgākie sabiedrības slāņi kopumā lielāku daļu savu ienākumu iztērē par PVN. Turklāt mājsaimniecības, kas atrodas ienākumu sadalījuma zemākajā galā, kopumā iztērē lielāku daļu savu mēneša ienākumu. Tikmēr turīgākā sabiedrības daļa var atļauties lielāku savu ikmēneša ienākumu daļu uzkrāt vai ieguldīt. Tādējādi turīgākajiem PVN slogs attiecībā pret ienākumiem ir zemāks.
Ja PVN izvērtē kā daļu no mājsaimniecības izdevumiem. Bagātie tērē ievērojami vairāk un līdz ar to arī kopumā samaksā lielāku PVN apjomu. Profesore Jēkabsone skaidro: “Piektā [ienākumu] kvintile PVN samaksā 131,4 EUR (jeb 17,4% no saviem izdevumiem), bet pirmā 41 EUR (arī 17,4%, jo likmes ir vienādas).” Proti, ja PVN izvērtē kā daļu no izdevumiem, nevis ienākumiem, to proporcija ir aptuveni vienāda.
Tomēr pat tad, ja PVN slogu izvērtē pēc šīs metodes un secina, ka PVN nav regresīvs, tas nenozīmē, ka PVN ietekme uz nabadzīgākajiem nav svarīga. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2020. gada pētījumā par PVN skaidrots, ka proporcionāls PVN (kāds saskaņā ar pētījumā secināto lielā mērā ir Latvijā) tik un tā negatīvāk ietekmēs nabadzīgo, nevis bagāto labklājību. Proti, pat, ja PVN slogs visiem ir procentuāli vienāds, tas nabadzīgajiem vairāk ietekmē (samazina) pirmās nepieciešamības preču patēriņu, kamēr bagātajiem – izdevumus par luksusa precēm.
Ko Kariņš par PVN samazināšanu teica pirms gadiem?
Jāpiebilst, ka 2005. gadā, būdams ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša vadītajā valdībā, Kariņš pats aicināja samazināt PVN pārtikai, liecina aģentūras Leta ziņu arhīvs. Turklāt toreiz viņš uzsvēra, ka iegūtu tieši trūcīgie, nevis turīgie, kā apgalvo tagad. Viņš tolaik pauda, ka nodokļa samazināšanā ieguvēji būs tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Toreiz Ekonomikas ministrijā rēķināts, ka maznodrošinātajām ģimenēm kopējais cenu samazinājums varētu sasniegt 5%, ja samazinātu PVN pārtikai no toreizējiem 18% līdz 5%, tā kā ģimenēm ar zemākiem ienākumiem patēriņa grozā izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji situētās ģimenēs. Valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.
Līdzīgu priekšlikumu Kariņš izteica 2012. gadā, būdams Eiropas Parlamenta deputāts. Arī toreiz viņš uzsvēra, ka tas palīdzētu trūcīgākajiem: “Ja nolemts mazināt PVN, tad lielāku efektu iedzīvotājiem dotu tieši PVN samazināšana pārtikai. (..) PVN samazināšana pārtikai dotu labumu pirmkārt mazturīgākajiem iedzīvotājiem.”
Re:Check jautāja premjera preses sekretāram Sabajevam, kāpēc premjers tik radikāli mainījis viedokli, bet atbildi nesaņēma.
PVN ieņēmumi būtiski auguši
Jēkabsone skaidro, ka, lai izvērtētu PVN sloga ietekmi uz tautsaimniecību, ir jāņem vērā arī budžeta zaudējumi, jo PVN ir viens no galvenajiem budžeta ieņēmumu avotiem, kā arī ražotāju un tirgotāju ieguvumi vai zaudējumi (ja piemēro dažādas PVN likmes atšķirīgām preču grupām).
PVN likmes samazināšana radītu valsts budžeta zaudējumus, tomēr jāņem vērā, ka paaugstinātās cenas patlaban ir sniegušas lielākus PVN ieņēmumus nekā iepriekšējos gados. Turklāt šogad ieplānotie kopējie gada PVN ieņēmumi ir paredzēti par 341 miljoniem lielāki nekā, piemēram, pagājušajā gadā. Valsts kases pārskatos arī redzams, ka PVN ieņēmumi līdz aprīļa beigām ir sasnieguši jau 35% no gadā plānotās summas. Pēdējos piecos gados tie bija no 26,4% līdz 30,8%. Proti, cenu pieaugums ir sniedzis lielākus PVN ieņēmumus un līdz ar to arī lielāku daļu no gada plānotajiem PVN ieņēmumiem.
Re:Check jau rakstīja, ka arī Kariņa partijas biedrs finanšu ministrs Jānis Reirs PVN samazināšanu neatbalsta, argumentējot, ka valdība rēķinoties ar noteiktiem ieņēmumiem, jo būs jāpalielina izdevumi iekšējai un ārējai drošībai, valsts sektorā strādājošo algām un citām vajadzībām. Reirs uzsvēris, ka jāpalīdz tikai maznodrošinātajiem. Tikmēr liela daļa ES valstu jau ir samazinājusi PVN kurināmajam, degvielai vai pārtikai, kā arī lēmusi par citiem atbalsta mehānismiem, kas mazinātu inflācijas sekas visiem iedzīvotājiem.
Secinājums: Ministru prezidenta Kariņa apgalvojums ir maldinošs, jo PVN nav monolīts. Proti, ne visi sabiedrības ekonomiskie slāņi tērē vienlīdz daudz par vienām un tām pašām precēm un pakalpojumiem. Statistika apliecina, ka nabadzīgākas mājsaimniecības lielāku daļu no saviem ienākumiem un izdevumiem tērē par pārtikas precēm un ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Ja PVN likme tiktu pazemināta šīm preču grupām un samazinātos vai nostabilizētos to cena, tad lielākie ieguvēji būtu tieši nabadzīgākā sabiedrības daļa.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
