Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) 31. martā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda, ka cīņā pret inflāciju atbalsts tiks sniegts tikai uzņēmumiem un maznodrošinātajiem. Viens no ministra argumentiem bija, ka tā darot visas ES valstis un ka demokrātiskā valstī palīdzēt visai sabiedrībai nav iespējams. Tā nav taisnība, jo ES valstis ir izstrādājušas iniciatīvas, kuru mērķis ir tieši šāds – atvieglot inflāciju visiem valsts iedzīvotājiem, ar nodokļu atlaidēm vai citādi samazinot energoresursu vai pārtikas cenas. Vairākas valstis aizvadītajās nedēļās arī samazinājušas nodokļus degvielai.

Raidījuma vadītaja ministram jautāja, kādi atbalsta pasākumi ir ieplānoti, lai cilvēki varētu tikt galā ar pieaugošo degvielas cenu. Reirs atbildēja, ka tiek gatavota mērķēta atbalsta programma tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri cieš visvairāk, un piebilda, ka jautājums nav tikai par degvielu, jo inflācija ir augsta arī citās preču grupās.

Uz žurnālistes jautājumu, vai uz atbalstu var cerēt, piemēram, ģimene, kas nav maznodrošināta, bet kuras ienākumi ir zem vidējā, Reirs atbildēja, ka finansiāli palīdzēt visai sabiedrībai demokrātiskā valstī nav iespējams:

“Neviena valsts Eiropā, pasaulē demokrātiska valsts nav spējīga reaģēt ar finanšu atbalstiem no valsts visai sabiedrībai. Tas praktiski nav iespējams.” 

Pēc brīža viņš citas valstis kā paraugu pieminēja vēlreiz:

“Praktiski nav piemēru valstīm, bagātām valstīm, kur palīdz visaptveroši; tas nav iespējams.”

Finanšu ministrs arī noraidīja raidījuma vadītājas iebildi, ka cenas var variēt ar nodokļiem. Tāpat viņš apgalvoja, ka citās ES valstīs palīdz tikai konkrētai sabiedrības daļai, savukārt Latvija – visiem:

“[..] jāveido atbalsts, bet mērķēts atbalsts, kas praktiski ir visās ES valstīs. Tā sistēma [citās ES valstīs] ir tāda, ka sabiedrība maksā nodokļus, un tad no tiem nodokļiem uztur valsti – tātad aizsardzību, drošību, veselību, izglītību un citas jomas – un daļu novirza tiem, kas nevar. Bet mūsu atbalsta sistēma ir tāda, ka palīdz visiem. Nu tad praktiski sanāk, ka naudas nav.”

Ministra apgalvojumi par demokrātisku valstu spēju finansiāli atbalstīt visu sabiedrību nav patiesi; to pierāda citu ES valstu piemēri. Reaģējot uz inflāciju, Eiropas Savienības valstis plāno vai jau ir sākušas atbalsta programmas, kuru mērķis ir šo cenu kāpumu atvieglot visiem iedzīvotājiem. Lielākā daļa ES valstu, piemēram, Vācija, Igaunija un Nīderlande īpaši palīdz maznodrošinātajiem. Tomēr tās cīņu pret inflāciju īsteno arī citos veidos, kas palīdz visai sabiedrībai.

Kā piemēru var minēt Vāciju, kur 2021. gada oktobrī uz gadu samazināja atjaunojamās enerģijas (EEG) likumā iekļauto papildmaksu elektrībai no 6,5 uz 3,723 centiem par kilovatstundu. Līdz ar notikumiem Ukrainā Vācija izlēma paplašināt savu atbalsta programmu. Marta beigās valdība izlēma uz trim mēnešiem samazināt benzīna un dīzeļdegvielas nodokli attiecīgi par 30 un 14 eiro centiem uz litru. Vācijas iedzīvotāji arī saņems vienreizēju pabalstu, lai segtu augošās izmaksas. Piemēram, nodokļu maksātājiem tiks 300 eiro, bet cilvēki, kas jau saņem sociālos pabalstus, saņems papildu 100 eiro. Savukārt ģimenēm, kas saņem bērnu pabalstus, tiks piešķirti papildu 100 eiro par katru bērnu. Uz trim mēnešiem arī tiks ieviesta īpaša sabiedriskā transporta mēnešbiļete, kas maksās tikai deviņus eiro.

Vācija nav vienīgā valsts, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai. Par elektrības un dabasgāzes nodokļu samazinājumu 90% apmērā martā paziņoja arī Austrija. Tāpat kā Vācija arī Austrija palielinās atbalstu cilvēkiem, kas ikdienā izmanto sabiedrisko transportu. Ar jauniem atbalsta mehānismiem iepriekš pieņemtos martā papildinājusi Beļģija, Nīderlande un Zviedrija. Tās samazina PVN elektrībai un gāzei, kā arī degvielas nodevas. Beļģijā degvielas nodevu samazināšana pircējam ļautu ietaupīt 0,175 eiro uz litru degvielas, kas nozīmē, piemēram, ka uzpildot 60 litru degvielas tvertni, tiktu ietaupīti aptuveni desmit eiro. Par līdzīga apmēra atlaidi nolemts Francijā. Spānijas valdība marta beigās lēma par degvielas nodokļu samazināšanu un pagarināja nodokļu samazinājumu enerģijai. Arī Itālija un Īrija samazināja nodokli degvielai.

Polijā ir ne tikai pazemināts PVN dabasgāzei, degvielai un elektrībai, bet arī konkrētām pārtikas produktu grupām. Šie produkti ir zivis, graudaugu izcelsmes un piena izstrādājumi, augļi, dārzeņi u.c. Patlaban to PVN ir nulle. Nulle procentu PVN tika piešķirts arī mēslojumam; tas attiecīgi arī neļauj tik strauji augt pārtikas cenām. Uz Polijas atbalsta programmu ēterā uzmanību vērsa arī kāds Krustpunktā klausītājs, taču Reirs pēc būtības neatbildēja, bet stāstīja, ka valstij nepieciešama nauda, jo palielinās izdevumi. Savukārt Rumānija ir mājsaimniecībām noteikusi elektrības un gāzes cenu griestus.

Lasītajiem, kas vēlas redzēt kopsavilkumu par konkrētām Eiropas valstīm, Briselē bāzētā ekonomikas domnīca Bruegel publicē un regulāri papildina apkopojumu par to, kā kurās valstīs cīnās ar pašreizējo inflāciju.

Atbalsta pasākumi Latvijā

Patlaban Latvijā visas sabiedrības mēroga atbalsts pret inflāciju ir šogad janvārī pieņemtais lēmums no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim galalietotājiem pilnībā segt sadales un pārvades komponentes maksu, kā arī obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas. Tas nozīmē, ka patērētajiem šajā periodā jāmaksā tikai elektroenerģijas cena un PVN.

Daļa atbalsta pasākumu nepalīdz pilnīgi visai sabiedrībai, tomēr vērā ņemamai tās daļai. Taču jāņem vērā, ka arī papildus piešķirtais ikmēneša pabalsts par katru bērnu un pabalsts pensionāriem ir spēkā vēl tikai aprīlī.

Re:Check sazinājās ar finanšu ministra komunikācijas padomnieci Mudrīti Grunduli un lūdza Reira komentāru, tostarp par konkrētu ES valstu atbalsta programmām, bet atbildi nesaņēma. 

Secinājums: Finanšu ministra apgalvojums nav patiess, jo vairākās ES valstīs ir izstrādātas un pēdējo nedēļu laikā papildinātas iniciatīvas ar mērķi atvieglot pašreizējo inflāciju visiem valsts iedzīvotājiem. Pēdējo nedēļu laikā šīs iniciatīvas ir paplašinātas un pagarinātas. Atbalsts notiek, samazinot nodokļus un nodevas, nosakot cenu griestus vai izsniedzot iedzīvotājiem vienreizējus pabalstus.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.