Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Eiropas Parlamenta deputāts un viens no Saskaņas līderiem Nils Ušakovs stāsta, ka pēc Krievijas ieiešanas Ukrainā 2014. gadā partija esot atbalstījusi Eiropas kopējo politiku – piemērot sankcijas un vienlaikus saglabāt ar Krieviju attiecības. Re:Check secināja, ka Ušakovs nerunā taisnību. Tāpat faktiem neatbilst viņa paustais par Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju attiecībā uz izglītību tikai valsts valodā. 

Ušakovs par partijas attieksmi pret Krieviju pēc tās ieiešanas Ukrainā pirmoreiz 2014. gadā un tagad runāja portāla Delfi raidījumā Kāpēc? 30. aprīlī. Žurnāliste Olga Dragiļeva viņam vairākkārt jautāja, kāpēc partija Krieviju nenosodīja jau 2014. gadā, kad tā anektēja Krimu un ieveda armiju Donbasā, kur tā kopā ar vietējiem separātistiem karoja pret Ukrainas armiju. 

Ušakovs atzina, ka tā esot bijusi kļūda, taču skaidroja, ka partija tolaik esot atbalstījusi visas Eiropas politiku. Viņš sacīja: 

“Tajā laikā, kad bija konflikts Donbasā, kas bija pēc sava mēroga un visiem pārējiem parametriem ierobežots konflikts (..) es saku, ka toreiz visa Eiropa to uztvēra kā no vienas puses iemeslu uzlikt un turpināt uzlikt sankcijas, ko mēs arī darījām un atbalstījām, bet no otras puses, mēģināt attiecības ar Krieviju saglabāt. Tā bija toreiz Eiropas politika, ko mēs arī atbalstījām.”

Ušakovs no 2013. līdz 2019. gadam bija Saskaņas (iepriekš apvienība Saskaņas Centrs) valdes priekšsēdētājs. Vai viņš un viņa partija tiešām atbalstīja Eiropas valstu pozīciju? Re:Check ielūkojās ziņu arhīvos.

Kāda bija Latvijas un pārējās Eiropas politika?

2014. gada 6. martā Saeima pieņēma paziņojumu, kurā stingri nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā un uzsvēra atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. Visi 28 klātesošie Saskaņas deputāti nobalsoja pret (balsojuma rezultāts redzams šeit). Tolaik prokrieviski bruņoti cilvēki jau bija pārņēmuši savā varā valsts iestādes Krimā. Karavīri bez pazīšanās zīmēm, ko Krievija sauc par „pašaizsardzības vienībām”, bija sākuši pārņemt savā kontrolē Krimas lidostas un bloķēt Ukrainas armijas bāzes, bija izziņots referendums par tās neatkarību. Krievijas Valsts dome bija atbalstījusi militāra spēka izmantošanu Ukrainā.

Eiropas Savienības politiskās reakcijas un piemēroto sankciju izklāsts hronoloģiskā secībā pieejams šeit. Jau 2014. gada marta sākumā ES Krievijas rīcību nosodīja kopīgā paziņojumā. Martā arī tika noteikti pirmie ierobežojumi vairākām Krievijas amatpersonām, atcelts plānotais ES un Krievijas samits un ES paziņoja, ka dalībvalstis ar Krieviju nerīkos regulārus divpusējus samitus. Vēlāk sekoja vēl vairākas sankciju kārtas, piemēram, pēc tam, kad Krievijas iesaistījās karadarbībā Ukrainas austrumos un kad tika notriekta Malaizijas lidmašīna MH17, kā rezultātā bojā gāja 298 tajā esošie cilvēki. Pierādījumi liecina, ka lidmašīna tika notriekta ar raķešu iekārtu, kas Ukrainas teritorijā bija ievesta no Krievijas. Jāpiebilst, ka saskaņā ar 2020. gada pavasarī publicēto ANO cilvēktiesību pārstāvja ziņojumu (šeit) karadarbības pirmajos sešos gados Austrumukrainā gāja bojā aptuveni 13 tūkstoši cilvēku. Abās pusēs bija līdzīgs upuru skaits. 

Sankciju ietvaros ES noteica un vēlākajos gados pagarināja ieceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu virknei Krievijas amatpersonu, liedza investīcijas anektētajā Krimā, pieņēma ierobežojumus attiecībā uz atsevišķām nozarēm. Krievija savukārt reaģēja ar pretsankcijām, liedzot pārtikas preču importu no ES valstīm.

Kā reaģēja Saskaņas centrs?

2014. gada martā Ušakovs sacīja, ka politiskais spēks ir par Ukrainas teritoriālo integritāti, taču Putina rīcību viņš skaidri nenosodīja, tā vietā runājot par iespējamo vainu abās pusēs un atsakoties vērtēt, vai referendums Krimā bijis leģitīms.  Aprīlī viņš intervijā TVnet krievu redakcijai sacīja, ka Krima faktiski jau bija piederējusi Krievijai, un skaidroja, ka neatbalsta sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju: “Ja mēs Krimas dēļ sabojāsim ekonomiskās saites ar Krieviju, būsim lielākie muļķi Eiropas Savienībā”. To, ka sankcijas pret Krieviju noteikt nedrīkst, viņš atkārtoja arī vēlāk, piemēram 2014. gada maijā un augustā, kad sankciju ieviešanu nosauca par murgainu ideju. Velāk arī septembrī un decembrī. Maijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Ušakovs pauda, ka arī tur partijas mērķis būšot pasargāt Latviju no sankcijām pret Krieviju.

Saskaņas centrs tolaik arī nepārtrauca ar Putina vadītās partijas Vienotā Krievija noslēgto sadarbības līgumu. Kā intervijā Delfi atzina Ušakovs, to apvienība izdarīja tikai 2017. gadā, kad iestājās Eiropas Sociālistu apvienībā. Turklāt līguma pārtraukšana esot bijis Sociālistu apvienības uzstādījums, nevis pašas partijas attieksmes maiņa pret sadarbību ar Kremli. 

Secinājums: Ušakova paustajam, ka pēc Krievijas ieiešanas Ukrainā 2014. gadā viņa pārstāvētā partija atbalstījusi Eiropas politiku un sankcijas pret Krieviju, nav pamatojuma. Viņa paša kā partijas līdera izteikumi medijos liecina par gluži pretējo – viņš ES noteiktās sankcijas neatbalstīja, bet gan nosodīja. Neskatoties uz Krievijas agresiju, partija arī nepārtrauca līgumu ar Putina partiju.

Kad izglītības ministrija plāno mācības tikai latviski?

Delfi intervijā žurnāliste Ušakovam arī prasīja, kāpēc viņš runā par centieniem likvidēt izglītību krievu valodā un traktē to kā Latvijas atriebšanos saviem krieviem. Ušakovs to skaidroja ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jau šogad pāriet uz mācībām tikai valsts valodā:

“Ja es atceros pareizi, tieši tagad pēc kara parādījās no Izglītības ministrijas piedāvājumi nekavējoties jau no 1. septembra visu izglītību pilnīgi tikai vienā valodā gan bērnudārzos, gan skolās.” 

un

“Ir izglītības ministre, kas ir valdības un valdošās koalīcijas pārstāve, kas pasaka – tagad, pateicoties karam Ukrainā, mums ir jāizbeidz viss, kas ir saistīts ar divvalodību, bilingvālo izglītību. Mēs to gribam īstenot no 1. septembra. Paldies Dievam, ka koalīcija pieņēma lēmumu to tālāk kaut kur zem tepiķa …”

Taču tā nav taisnība. IZM Re:Check apstiprināja, ka ne ministrija, ne ministre Anita Muižniece nav paudusi, ka jau šogad jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Muižniece pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gan uzsvēra, ka skolās jāmāca tikai latviski, taču viņa nav teikusi, ka tas jādara jau šogad. IZM piedāvā pakāpenisku pāreju sešos gados, sākot no aiznākamā mācību gada. Priekšlikumu to pilnībā darīt jau no šā gada septembra bija iesniegusi Nacionālā apvienība, taču Saeima to noraidīja.

Secinājums: Apgalvojums, ka atbildīgā ministrija piedāvājusi jau no šā gada septembra pāriet uz mācībām visos izglītības līmeņos tikai latviešu valodā, neatbilst patiesībai. 

Re:Check 2. maija rītā rakstiski vērsās pie Ušakova un viņa palīdzes Eiropas Parlamentā Ivetas Sers ar lūgumu līdz nākamās dienas pusdienlaikam sniegt skaidrojumu par Ušakova teikto intervijā. Sers atrakstīja, ka Ušakovs aizņemtības dēļ varēšot izdarīt tikai 6. vai 10. maijā, tātad ilgāk nekā pēc nedēļas.  

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.