Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Valdība 9.martā vienojās, ka no Rīgas atļaus lidojumus uz tā sauktajām trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tas arī nozīmē, ka cilvēki atkal varēs ar neregulāriem pasažieru lidojumiem jeb čarterreisiem doties atpūtā uz kūrortiem siltāka klimata valstīs. Satiksmes ministrija lēmumu pamato ar diviem iemesliem. Pirmais – tas ļaušot uzlabot epidemioloģisko kontroli, tā kā Latvijas iedzīvotāji pašlaik ceļojumos dodas caur Lietuvas un Igaunijas lidostām un mājās no tām atgriežas ar autotransportu. Otrais – lēmums nāks par labu lidostas Rīga un nacionālās lidsabiedrības AirBaltic konkurētspējai.

Norādot uz lidojumu drošību, valdības ieceri portāla Delfi raidījumā Spried ar Delfi aizstāvēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un portāla baltictravelnews.com izpilddirektors Aivars Mackevičs. Re:Check pārbaudīja vairākus viņu izteikumus.

Linkaits raidījumā stāstīja, ka Latvija bija palikusi pēdējā ES valsts, kas saglabājusi iepriekš ieviestos ierobežojumus lidot uz trešajām valstīm:

“Latvija bija vienīgā visā Eiropas gaisa telpā, kas bija sevi šādi sodījusi.”  

Taču kontekstā ar valdības plānu atļaut arī tūrisma čarterreisus nepateikts paliek tas, ka vairākās valstīs ceļošanas ierobežojumi ir daudz stingrāki. Proti, doties ārpus ES vai pat savas valsts vai reģiona robežām drīkst tikai īpaši svarīgos gadījumos un tūrisma ceļojumi, tajā skaitā čarterreisi, ir aizliegti vispār. Piemēram, Francijā liegts doties tūrismā uz valstīm ārpus ES, teikts valdības interneta vietnē. Izbraukt uz un iebraukt no trešajām valstīm ļauts tikai ārkārtas situācijās. Šādu lēmumu Francija pieņēma janvāra beigās, lai izvairītos no trešās vispārējās mājsēdes jeb “lokdauna”. Tāpat līdz 18.aprīlim bez īpaša iemesla nav atļauts pamest Beļģiju – liegts ne tikai doties uz trešajām, bet arī uz citām ES valstīm. Tūrisma braucienu atļauto iemeslu vidū nav. Vēl lielāki ierobežojumi ir Spānijā, kur daļa tūristu no citām valstīm var iebraukt, bet pašiem spāņiem nav ļauts pārvietoties pat starp valsts reģioniem, raksta medijis TheLocal.es. Ceļošanas liegums ārpus ES, izņemot uz atsevišķām zema riska valstīm, no kurām daļa pati neielaiž tūristus, ir arī Portugālē un Itālijā

Portāla baltictravelnews.com izpilddirektors Mackevičs raidījumā sacīja, ka organizētie ceļojumi jeb čarteri esot drošākais ceļošanas veidas un kā pamatojumu minēja Roberta Koha institūta (RKI) Vācijā pētījumu. Viņš skaidroja:

“Vācijā, tāpat kā SPKC šeit Latvijā, ir Koha institūts, kurš ir veicis pētījumu par pagājušo 2020.gadu un konstatēts, ka organizētie ceļojumi vismazāk ienes iekšā šo te slimību. [..] Tiek kontrolētas visas viesnīcas un viņiem ir maza saistība ar vietējiem iedzīvotājiem.”

Arī vēlāk diskusijā viņš, runājot par kūrortu apmeklētājiem, sacīja: “Mēs zinām pēc statistikas, pēc zinātniskiem pētījumiem, ka šie ceļotāji, kas pārvietojas ar lidmašīnu, ir visdrošākie”

Roberta Koha institūts, kas pēta infekcijas slimību izplatību, ir veicis un nesen publicējis pētījumu par Vācijā ievestajiem Covid gadījumiem pagājušā gadā līdz oktobrim. Tajā secināts, ka iebraucēju vidū visvairāk inficēto bija no Vācijā dzīvojošo un strādājošo cilvēku izcelsmes valstīm (Kosova, Horvātija, Turcija, Bosnija un Hercogovina, Rumānija). Galvenie tūrisma mērķi Spānija un Francija devuši mazāku ieguldījumu arī tad, kad šajās valstīs bija lielāka vīrusa izplatība nekā pašā Vācijā. Autori norāda, ka no vienas puses, iemesls varētu būt tas, ka cilvēki uzturējās savos ceļojuma galamērķos, nakšņoja viesnīcās ar stingrām higiēnas prasībām un ar vietējiem kontaktējās mazāk nekā tie, kas devušies apciemot savas ģimenes. Taču no otras puses pieļauts, ka patiesais atvesto infekcijas gadījumu skaits no Spānijas un Francijas nebija zināms, jo tās salīdzinoši vēlu tika iekļautas riska grupā un testi līdz tam nebija obligāti.

Re:Check lūdza RKI komentāru, vai Mackeviča teiktais atbilst pētījumā secinātajam. Institūta pārstāve Marieke Degena rakstiskā atbildē norādīja, ka konsultējusies ar pētījuma autoriem, kas apstiprinājuši, ka teiktais pilnībā izrauts no konteksta: “Tas attiecas uz vasaras brīvdienām, laiku, kad saslimstības rādītāji daudzos ceļojumu galamērķos bija diezgan zemi, un to nevar vispārināt.”  

Degena uzsver: “Mobilitāte ir viens no galvenajiem pandēmijas dzinējspēkiem. Šobrīd RKI skaidri rekomendē nekādos veidos neceļot, īpaši saistībā ar jauno mutāciju izplatīšanos.” RKI mājaslapā publicētajās vadlīnijās tiešām skaidri norādīts, ka šobrīd no ceļošanas jāizvairās, cik vien iespējams.

Re:Check lūdza arī Mackeviča komentāru. Viņš norādīja, ka līdzīgus secinājumus no pētījuma izdarījuši Vācijas tūrisma nozares pārstāvji, un tie pausti arī citās publikācijās. Mackevičs uzsver, ka nav runas par pilnīgu tūrisma atvēršanu, bet par to, lai ļautu nozarei pamazām un kontrolēti atsākt darbu to ceļojumu organizēšanā, kas ir drošāki – īpaši tādēļ, ka kaimiņvalstis to dara un cilvēki no Latvijas tāpat tajos dodas. 

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš Re:Check norāda, ka, iespējams, ir ceļojumu veidi, kas ir salīdzinoši drošāki par citiem, tomēr “jebkura ceļošana palielinās risku, par to pat nevar būt runa”. To apliecina centra vērojumi iepriekš. Kloviņš medijiem stāstījis, ka rudenī Latvijā bijuši daudzi Covid-19 vīrusa veidi. Taču gada sākumā izteikti dominēt sācis viens veids, kas ienācis no Lielbritānijas. Pētnieks Re:Check uzsver – ja ieceļotājiem nebūtu ietekme, tad šis ievestais vīruss nebūtu izkonkurējis vietējos variantus. Nesen vēl straujāk izplatīties sākusi cita, agresīvāka Lielbritānijas vīrusa mutācija. Taču pasaulē klejo vēl citas variācijas, par ko uztraukties. “Pašlaik mums nav ne šī brazīļu varianta, ne Dienvidāfrikas varianta,” saka Kloviņš. Viņš norāda, ka būtu svarīgi vakcinēt būtisku iedzīvotāju daļu, pirms valstī ļauts ieceļot un izplatīties arī šīm vai citām mutācijām, pret ko vakcīna vienlīdz labi nespēj pasargāt.

Jāpiebilst arī, ka novembrī akadēmiskajā žurnālā Nature publicēts pētījums, kurā analizēti 79 Eiropas valstu un ASV štatu ieviestie ierobežojumi martā un aprīlī, lai noteiktu, kuri atstāj lielāko ietekmi uz vīrusa spēju pavairoties. Par trīs efektīvākajiem ierobežojumu veidiem pētījumā atzina liegumu pulcēties mazās grupās, izglītības iestāžu slēgšanu un robežšķērsošanas ierobežojumus. Par to iepriekš detalizētāk rakstīja arī Re:Check

Vēl Mackevičs raidījumā stāstīja, ka:

“Mums pieaug to cilvēku skaits, kas ir vakcinēti, tas ir viens. Otrs – to cilvēku skaits, kas ir izslimojuši. Mēs pamazām ar abām grupām tuvojamies pie 100 tūkstošiem. Tas ir jau 200 tūkstoši cilvēki, kas gan vakcinēti, gan izslimojuši. Tas nozīmē, ka 10% no Latvijas iedzīvotājiem (..) šiem cilvēkiem jārada zaļā gaisma, ka viņi varētu brīvi ceļot.”

Pirmkārt, abas vakcīnas devas Latvijā vēl nav saņēmuši pat 20 tūkstoši cilvēku. Pirmo devu saņēmuši vairāk nekā 70 tūkstoši. Līdz šim ar vīrusu tiešām inficējušies 92 tūkstoši cilvēku, liecina SPKC dati. Taču jāpiebilst arī, ka pat tad, kad vakcinējušies būs 100 tūkstoši cilvēku, kopējais vakcinēto un pārslimojošo cilvēku skaits tāpat varētu nesasniegt 200 tūkstošus, jo daļa no tiem, kas pārslimojuši, ir arī vakcinējušies.

Kloviņš arī uzsver, ka “nedrīkstētu likt vienādības zīmi starp pārslimojušajiem un vakcinētajiem”. Proti, lai gan vēl nav skaidrs, cik ilgu aizsardzību nodrošina vakcīna, imunitāte, kas izveidojas pēc saslimšanas, ir vēl nestabilāka. Kloviņš norāda, ka starp pārslimojušajiem ir gan tādi, kas saslimst otrreiz, gan tādi, kas būs aizsargāti ilgāku laiku. “Tas ir tāds nekontrolējams spektrs, tāpēc tikai uz pārslimošanas faktu dot kaut kādu zaļo gaismu būtu ļoti nepareizi,” komentē Kloviņš.

Savukārt Linkaits sacīja:

“Apmēram nedēļā caur kaimiņvalstīm uz Ēģipti lido 500 – 600 cilvēku no Latvijas, no tiem SPKC ir piefiksējis vienu pozitīvu gadījumu.”

Linkaits Re:Check norādīja, ka informācijas avots par 500 – 600 Latvijas cilvēkiem, kas nedēļā lidojot uz Ēģipti, ir Civilās aviācijas aģentūra. Tajā precizēja, ka tā ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas apkopotā informācija. Runa esot par aptuveni 500 cilvēkiem, un tie nav tikai lidojušie uz Ēģipti, bet uz visām trešajām valstīm no kaimiņvalstu lidostām. Re:Check neizdevās saņemt precīzu informāciju no SPKC par trešajās valstīs inficēto un ar lidmašīnām atbraukušo cilvēku skaitu ilgākā laika posmā. Taču centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs iepriekšējo valdības sēžu laikā ziņojis arī par ievestiem gadījumiem arī no Krievijas, Kanādas, Tanzānijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Turcijas – tiesa, nenorādot, ar kādu transporta veidu šie cilvēki pārvietojušies. 23.februāra sēdē viņš norādīja, ka no ārvalstīm ievesto infekcijas gadījumu skaits pieaudzis, turklāt vairāk tieši no trešajām valstīm. Iepriekš, kad tas bija mazāks, Perevoščikovs arī sacīja, ka dati jāvērtē piesardzīgi, jo cilvēki ne vienmēr epidemiologiem stāstījuši par saviem ceļojumiem uz ārzemēm.

Avots: SPKC

Jāpiebilst, ka Igaunijā februārī atklāto Covid-19 gadījumu skaits ceļotāju vidū, kuri bija ieradušies no vairākām Āfrikas valstīm, procentuālā ziņā ir bijis ievērojami lielāks nekā atbraucējiem no citām valstīm, ziņoja laikraksta Postimees portāls un ziņu pārpublicēja Latvijas portāls Apollo. Uz 26. februāri pozitīvs Covid-19 testa rezultāts bijis 21 ieceļotājam no Tanzānijas jeb 9% no visiem pasažieriem, kuri ieradās no šīs valsts, septiņiem cilvēkiem (15%), kas iebrauca no Nigērijas, septiņiem (5%) no Ēģiptes un 5% no tiem, kas ieradās no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Postimees ziņoja, ka gadījumi no Tanzānijas ir saistīti ar ceļojošajiem igauņiem, savukārt Nigērijas gadījumi ir saistīti ar ārvalstniekiem, kuri dzīvo un strādā Igaunijā. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.