Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Eiropas Parlamenta deputāts un partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs savā Facebook profilā ierakstījis, ka pat Staļina režīms neesot iznīcinājis tik daudz Latvijas tautas, cik pašreizējās varas pārstāvji.

“Pat Staļina režīms nav iznīcinājis tik daudz Latvijas tautas, cik mūsu gādīgie, gudrie un drosmīgie varas pārstāvji,”

teikts ierakstā. Kā izteikuma autors norādīts bijušais Rīgas domes deputāts Imants Keišs, kas pēc izslēgšanas no Jaunās konservatīvās partijas rindām kļuva par Saskaņas atbalstītāju un tika iekļauts arī tās sarakstā gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām. Šis pats teksts kopā ar plašāku izklāstu dienu iepriekš nopublicēts Saskaņas kontā, un Ušakovs ar to dalījies.

Foto: Ekrānšāviņš no Facebook

Keišs Re:Check sacīja, ka varētu būt šādi izteicies, lai gan nezinot, no kurienes tieši šāds teksts ņemts. Keišs, kurš ir Daudzbērnu ģimeņu biedrības vadītājs, skaidroja, ka to liecinot statistika – dzimstības samazināšanās, daudzie uz ārzemēm “izraidītie” cilvēki, mazie bērnu pabalsti.

EP deputāts Ušakovs savu FB ierakstu nevēlējās skaidrot. Norādījis, ka ir tikai pārpublicējis citātu, viņš telefonsarunu pārtrauca.

Pilnīgi bezjēdzīgs, abstrakts, manipulatīvs salīdzinājums, kuram nav nekādas loģikas un kas nepiedien Eiropas Parlamenta deputāta līmenim, saka vēsturnieks un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņš norāda uz dažiem faktiem. Pirmkārt, Otrajā pasaules karā Latvija pazaudēja aptuveni ceturto daļu iedzīvotāju. Otrkārt, lai arī daļa iedzīvotāju ir emigrējuši no Latvijas pēc tās neatkarības atgūšanas, tā bija brīva viņu izvēle, lai mainītu dzīvi, līdz ar to nesalīdzināma ar padomju režīmu un represijām. “Ja nebūtu 50 okupācijas gadu, cilvēkiem arī nebūtu jādodas prom,” norāda Krūmiņš un jautā, cik cilvēku būtu palikuši Latvijā, ja drīkstētu izbraukt no Padomju Savienības.

Ekonomiskās sekas nekādā ziņā nav salīdzināmas ar totalitārā režīma represijām, un salīdzinājums ir tik absurds, ka nav pat atspēkojams, saka vēsturniece un totalitārisma pētniece Daina Bleiere. Viņa šādā apgalvojumā saskata arī vēlmi parādīt, ka neatkarīgajā Latvijā dzīve kļūst arvien sliktāka, lai gan patiesībā ekonomiskie rādītāji visu laiku uzlabojas un šo laiku nav iespējams salīdzināt ar nabadzību, kādā cilvēki dzīvoja pēc kara. Taču auditorijai, ar kuru Ušakovs visticamāk rēķinās, ieraksts ir saprotams, saka vēsturniece. “Krievijā daudzās aprindās ir ļoti populārs viedoklis, ka Staļins bija ļoti efektīvs menedžeris, ka padarīja Padomju Savienību par lielvaru, uzvarēja Otrajā pasaules karā un, ka Staļina laikos viss zēla un plauka. Pretēji faktiem šādi uzskati ir ļoti populāri.”

Nacionālā enciklopēdija vēsta, ka pēc 1940.gadā notikušās Latvijas iekļaušanas Padomju Savienībā divu gadu laikā vien tika evakuēti, izsūtīti vai nošauti vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 1944.gadā padomju okupācijas laikā no Latvijas atdalīja un Krievijai pievienoja Abrenes apriņķa teritoriju ar vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju.* Otrā pasaules kara beigās no padomju režīma un represijām bēga ap 170 – 180 tūkstoši iedzīvotāju. 1949. gadā no Latvijas uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. Informācija par Staļina režīma upuru skaitu un citi vēstures fakti pieejami arī citās interneta vietnēs.

Jānorāda, ka šī nav pirmā reize, kad Ušakovs sociālo tīklu ierakstos sagroza vēsturi. Šā gada 4.maijā viņš savus Facebook sekotājus sveica “Latvijas dzimšanas dienā”, ignorējot faktu, ka neatkarīgā Latvijas valsts tika pasludināta 1918.gada 18.novembrī, bet 1990. gada 4.maijā pēc 50 gadu okupācijas tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

*Raksta sākotnējā versijā bija kļūdaini teikts, ka Abrenes apriņķa teritoriju Krievijai pievienoja 1946.gadā. Patiesībā tas notika 1944.gadā. (Labots 20.05.2020)


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.