Atlasīt tikai tos salīdzinošās statistikas datus, kuros Latvija ir sliktākajās pozīcijās. Izņemt no konteksta, pārspīlēt un dažus piemērus piedomāt klāt. Pievienot meistarīgi samontētu ilustrāciju, biedējošu virsrakstu un ievietot feisbukā. Paļauties, ka nostrādās līdzīgi domājošo pārpublicēšanas tīkls un Facebook algoritms, kas daudz komentētiem ierakstiem palīdz kļūt vēl populārākiem.
Aptuveni pēc šāda principa acīmredzami veidots Facebook ieraksts ar nosaukumu “Latvijas veiksmes stāsts”, ar kuru dalījušies vismaz 6-7 tūkstoši cilvēku – Latvijas Facebook auditorijai ļoti liels skaitlis. Re:Check centās saprast, kāpēc tik daudzi šo vēstījumu par Latviju kā neizdevušos valsti uzskatījuši par vērtīgu, kas to izplata un kādus jautājumus sev būtu jāuzdod, pirms spiest pogu share.
Vai saturs atbilst patiesībai?
Saiti uz ierakstu Latvijā populārākajā sociālā tīkla vietnē Re:Baltica atsūtīja kāds lasītājs, aicinot to pārbaudīt. Tā autors ir plašākai sabiedrībai nezināms cilvēks Igors Kupcis, pēc profila spriežot – dzīvo Lielbritānijā un saistīts ar kādu karatē skolu. Ieraksts sākas ar teikumu “ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas”. Šis apgalvojums pamatots ar 16 punktos izklāstītiem statistikas datiem par Latvijas it kā katastrofāli slikto ekonomisko un demogrāfisko situāciju.
Ierakstā uzskaitītie statistikas dati pirmajā mirklī šķiet nevainojami. Rūpīgi uzskaitīti, pamatoti ar skaitļiem un kopumā liekas ticami – Latvijā patiešām ir dārga elektroenerģija, augsts pašnāvību līmenis, liels nodokļu slogs mazajām algām, strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Taču analizējot katru apgalvojumu atsevišķi, redzams, ka lielākā daļa neatbilst patiesībai, ir sagrozīti vai būtiski pārspīlēti. Lai tos pārbaudītu, gan jāpiepūlas.
Teksta pirmais punkts vēsta par milzīgo parādu bedri, kurā Latvija atrodas un kas visu laiku palielinoties. Taču, iegūglējot “Latvijas valsts parāds”, pirmais redzams grafiks, kas rāda – parāds veidojies ar aizņēmumiem ekonomiskās krīzes laikā, bet pēdējos gados tas attiecībā pret IKP samazinās. Arī Valsts kases skaidrojumā redzams konteksts, kura Facebook ierakstā nav. Proti, parādu ietekmē arī valsts budžeta deficīta finansēšana, turklāt mūsu parāds ir viens no zemākajiem ES valstu vidū. Arī skaitlis nav precīzs.
Pārbaudot informāciju dažādās Latvijas un Eurostat datu kopās, redzams, ka aplami ir arī citi apgalvojumi. Piemēram, vienā no tiem teikts, ka pērn pašnāvības izdarījuši 443 cilvēki un tas ir vairāk nekā 2017.gadā. Patiesībā – attiecīgi 299 pērn un 353 cilvēki 2017.gadā, tātad 15% kritums. Pašnāvību skaita ziņā esam ES valstu augšgalā, taču apgalvojums, ka pirmajā vietā, nav patiess. Tāpat Latvijā nav augstākais PVN pārtikai, ienākumu līmenis nav tikai 29% no ES vidējā (patiesībā 63%), “svešzemju migrantam” valsts nemaksā 256 eiro mēnesī (patiesībā gandrīz divreiz mazāk turklāt tikai 10 mēnešus). Uz to, ka vismaz daļa datu neatbilst patiesībai, norādījuši arī atsevišķi komentētāji, taču tas nav liedzis tūkstošiem cilvēku ar to dalīties.
Kas un cik uzticams ir vēstījuma avots?
Šis jautājums būtu jāuzdod ikreiz, kad ir vēlme spiest “share”. Šajā gadījumā atrast sākotnējo autoru ir grūti vai pat neiespējami. Re:Check vispirms fragmentu no teksta iegūglēja. Pirmā izlec Krievijas propagandas izdevuma Sputnik ziņa. Tajā daļai “faktu” jau pievienotas saites uz citiem Sputnik rakstiem. Sputnik kā vēstījuma autoru nosauc kādu citu Facebook lietotāju, arī Lielbritānijā dzīvojošo Kārli Rumpi. Viņš ierakstu nopublicējis vēl pāris nedēļu pirms Kupča, ar viņa publicēto dalījies aptuveni tūkstotis cilvēku. Taču Rumpis neesot teksta autors. “Draugos es paņēmu to visu paste un copy,” viņš atbild uz Re:Check jautājumu. Paralēli šāda veida vēstījumiem Rumpis savu soctīkla kontā galvenokārt pārpublicē jokus un nostaļģiskus ierakstus no Krievijas interneta lapām.
Kupcis, jautāts par avotu, norāda uz saiti portālā Draugiem.lv. Tur šo pašu ierakstu, jau ar citu, bet ne mazāk izteiksmīgu ilustrāciju pāris dienas pirms ievietojis kāds Andris Rumba. Viņš Draugiem.lv kontā regulāri pārpublicē naida pilnu vēstījumus par valdošajām partijām un Latvijā notiekošo, ņemtus no dažādām marginālām interneta lapām. Tajos ir pilns sazvērstību teoriju kokteilis – homofobija, antisemītisms, 5G, klimata pārmaiņas un Grēta Tūnberga. Uz Re:Check jautājumu, vai viņš ir teksta autors, Rumba neatbild.
Kas un kā izplata?
Vienam no ierakstiem pievienota piebilde, ka “norādes uz visu šeit pieminēto datu avotiem” atrodamas Facebook grupā Neļausim iznīcināt Latviju. Lapa izveidota tikai šovasar, teksta fragmenti tajā patiešām atrodami, taču norādītie avoti ir veci, bet daļai to nav vispār. Lapas autors ir Valdis Jurkovskis. Re:Check uzrunāts, viņš norāda, ka šādi ieraksti internetā klejo, taču viņš neesot ne teksta, ne bilžu autors. Tiesa, daļu no teksta pēc pārbaudīšanas esot “tālāk nošērojis un pārpublicējis”. Jurkovskis skaidro, ka stāvoklis Latvijā ir daudz bēdīgāks nekā to iztēlo masu informācijas līdzekļos un neviens nerunājot par to, ka Latvija ir visstraujāk izmirstošā valsts pasaulē (tiesa, ANO nesenajā apskatā secināts, ka visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinās Bulgārijā, tai seko Latvija un citas savulaik PSRS sastāvā vai ietekmes zonā iekļautās valstis). “Nekas cits neatliek kā mums, dažiem cilvēkiem, kas par to uztraucas, sist trauksmes zvanu.”
Ar “dažiem cilvēkiem”, visticamāk, viņš domā biedrības Tautas varas fronte aktīvistus. Norāde uz šo organizāciju atrodama arī uz bildes, kas pievienota Rumbas publicētajam ierakstam portālā Draugiem.lv. Jurkovskis telefonsarunā piemin Tautas varas frontes akcijas, kurās ir piedalījies, viņš arī mēdz dalīties ar tās vadītāju ierakstiem.
Tautas varas fronte ir pērnruden dibināta biedrība, tās līderis – Valentīns Jeremejevs, kurš vēl pirms pusgada gada bija Latvijas Zaļās partijas biedrs Rīgas nodaļas vadītājs. Jeremejevs no partijas aizgāja, kad tā viņu grasījās izslēgt par reputācijas graušanu. Jeremejevs sev uzmanību pievērsa, kad solīja vākt parakstus par referenduma rīkošanu praida aizliegšanai. Bez viņa Tautas varas frontē ir kāds Jānis Lamberts un bijušais Carnikavas novada sporta centra vadītājs Roberts Raimo. Organizācijas Facebook lapa liecina, ka komandā ir arī Roberts Klimovičs un bijušais Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns. Organizācijas akcijās piedalās un lielu popularitāti ieguvušo tekstu Facebook pārpublicējusi arī Aiga Mangule. Viņa vasarā cēla paniku, stāstot, kā uz mājas jumta it kā uzstādīta 5G antena jau kaitē viņas veselībai (LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens to atspēkoja kā nepamatotu, jo uz māju jumtiem šo antenu nav). Mangule savā Facebook kontā publicē gan izsmejošu valdības kritiku, gan, piemēram, vēstījumus par gripas vakcīnu it kā kaitīgumu.
Jeremejevs Facebook tīklā ir īpaši aktīvs – aicina boikotēt vēlēšanas, protestēt pret nekustamā īpašuma nodokli un degvielas cenām. Uzreiz pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas paziņojuma par 1.-4. klašu skolēnu pusdienu izmaksu pārlikšanu uz pašvaldībām Jeremejevs savā stilā par to paziņoja Facebook. Lai gan ministre jau bija skaidrojusi, ka brīvpusdienas apmaksās pašvaldības, Jeremejevs uzrakstīja “tikko Šuplinska atcēla bērnu ēdināšanu” un “tādiem ministriem tajā pašā dienā ir jānoliek mandāts”. Ar šo ierakstu dalījušies 19 000 tūkstoši cilvēki, kas Latvijas mērogam ir milzīga aktivitāte.
Re:Check sazinājās ar Jeremejevu, taču viņš runāt atteicās, pārmetot Re:Baltica pretvalstisku darbību, dezinformācijas izplatīšanu par 5G un “visām lietām, par kurām jūs rakstāt”. Tautas varas fronte ir gan pret 5G, gan noliedz klimata pārmaiņu problēmu. Facebook tīklā organizācija pret to cīnās, publicējot internetā klejojošu viltus attēlu, kurā samontēti jaunās zviedru aktīvistes Grētas Tūnbergas un filantropa Džordža Sorosa foto. Uz vairāku komentētāju, arī Jurkovska, norādēm, ka bilde ir viltota un Tūnberga ar Sorosu nav fotografējusies, Jeremejeva organizācija nav reaģējusi.
Kāpēc dezinformācija izplatās?
“Ja cilvēks ir pārliecināts, ka Latvijā viss ir slikti, valda netaisnība, politiķi ir ciniski, bet visa pārējā tautas daļa cieš, tad katrs jauns šāda veida apgalvojums tiks uztverts kā vēl viens pierādījums,” dezinformācijas jeb viltus ziņu popularitātes fenomenu skaidro Vidzemes augstskolas asociētais profesors un komunikācijas pētnieks Jānis Buholcs. Šādi domājošiem cilvēkiem nav motivācijas pārbaudīt, vai jaunā ziņa vispār ir patiesa, un viņi to arī nedara. Buholcs gan piebilst, ka ne vienmēr visi, kas ar ziņu dalās, tai piekrīt – tālākpadošanai var būt arī citi apsvērumi.
Naratīva “viss ir slikti” ziņām kļūt redzamākām un līdz ar to gūt vēl lielāku popularitāti palīdz tā saucamais Facebook algoritms. “Ja pie kāda ieraksta izraisās diskusija, ir lielāka iespēja, ka tas būs redzams lielākam skaitam cilvēku,Re:Check saka sociālo tīklu eksperts Vilhelms Meisters. Tādējādi arī cilvēki, kas šādus polarizētus viedokļus komentē un pat kritizē kā nepatiesus, tiem palīdz sasniegt lielāku auditoriju. Meisters arī norāda, ka ne vienmēr iespējams izsekot, kuri cilvēki palīdzējuši kādai ziņai izplatīties un vai to nedara arī viltus profili. Bieži vien šāda veida vēstījumu piekritēji tos ievieto Facebook grupās, arī slēgtās, un tad izsekot pārpublicēšanas tīklam kļūst neiespējami.
Jāatgādina, ka Re:Baltica jau iepriekš rakstījusi par to, kā Latvijā populārākajā sociālā tīkla vietnē tiek izplatīta dezinformācija. Der atcerēties, ka jebkurš lietotājs par ierakstiem ar apzināti izplatītu dezinformāciju var ziņot pašam Facebook, kā arī nobloķēt profilus, kas to ievietojuši – jo vairāk lietotāju to darīs, jo lielāka iespēja, ka tie tiks dzēsti.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
