Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Bijušais Daugavpils mērs un partijas Saskaņa valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Elksniņš intervijā portālam Spektr izteicies par Baltkrieviju. Viņš pauž, ka Latvija protestētājus iepriekš sodījusi tāpat, kā to tagad dara Baltkrievijas varas iestādes un, lai arī savtīgi izmantota, “sistēma Baltkrievijā ir daudz demokrātiskāka nekā Latvijā”.

Re:Check lūdza pašreizējam Daugavpils domes deputātam Elksniņam skaidrot un pamatot viņa izteikumus, taču atbildi nesaņēma. 

Spektr ir krievu valodā rakstošs portāls, kurā atrodama galvenokārt informācija par Krieviju. Daļa rakstu analizē Eiropas Savienībā notiekošo, un publicētas intervijas arī ar atsevišķiem Latvijas politiķiem, viņu vidū bijušo Saeimas deputātu un līdz 2020.gada jūnijam Daugavpils mēru Elksniņu. Intervijā politiķim uzdoti visdažādākie jautājumi, piemēram, “Kam pieder Krima?”, uz ko Elksniņš atbild, ka tiem, kas referendumā izteicās par tās pievienošanu Krievijai. Jautāts arī par viņa attieksmi pret Baltkrievijā notiekošo. 

Elksniņš atbild: 

“Diezgan sarežģīts jautājums, jo sistēma pati par sevi tur ir daudz demokrātiskāka nekā Latvijā”. 

“Baltkrievijā cilvēkiem ir tiesības ievēlēt valsts prezidentu, piedaloties tiešās vēlēšanās. Latvijā nav iespējas ievēlēt prezidentu ar iedzīvotāju balsīm,” intervijā saka Elksniņš. Tālāk viņš gan piebilst, ka ļoti liela daļa sabiedrības apliecina, ka vēlēšanas ir falsificētas, un sistēma, lai arī “principā demokrātiska”, esot izmantota savtīgās interesēs. 

Vai prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās ir demokrātiskāka? Tas, kā ievēl valsts prezidentu, nenosaka to, vai valsts ir demokrātiska, Re:Check skaidro politoloģe Iveta Kažoka. Kā piemēru viņa min divas stabilas demokrātijas – Šveici un Zviedriju, no kurām pirmajā “dažāda līmeņa vēlēšanas un referendumi notiek gandrīz nemitīgi”, bet otrajā reti, vienlaikus cilvēki aktīvi piedalās partijās un sabiedriskajās organizācijās un tic, ka viņu ievēlētie politiķi labi pieņem lēmumus. Kažoka norāda, ka godīgu vēlēšanu esamība, vispārējā tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana un sabiedrības uzticība lēmumu pieņēmējiem ir būtiskākie elementi, kas liecina par demokrātisku valsti. 

Jāpiebilst, ka prezidentu tiešās vēlēšanās sabiedrība formāli ievēl arī tik autoritārās valstīs kā Kazahstāna un Turkmenistāna, bet par pasaules autoritārāko režīmu atzītās Ziemeļkorejas oficiālais nosaukums ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika. 

Žurnāla Economist analītiķu grupas veidotajā ikgadējā demokrātijas indeksā Baltkrievija pērn ierindota 141. vietā no 167. Vēl pirms šogad augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kas atzītas par negodīgām, un tām sekojošās varas iestāžu izrēķināšanās ar demonstrantiem starptautiskās organizācijas atkārtoti norādījušas uz autoritāro vadības stilu un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Piemēram, organizācija Human Rights Watch ziņojumā par 2019.gadu raksta, ka Baltkrievijā tiek vajāti un aizturēti žurnālisti un politiskā opozīcija, nav pulcēšanās un biedrošanās brīvības. 

Elksniņš intervijā piebilst, ka “ir fakts, ka pret demonstrantiem tika izmantots nepamatots fiziskais spēks, ja spriež pēc visiem vidoekadriem, ko mēs redzējām”. Varas attieksmi pret protestu dalībniekiem viņš salīdzina ar pieredzēto Latvijā:

“Ja atceramies, pieņemsim, Lietussargu revolūciju, es neteiktu, ka tās metodes, ko izmantoja pie mums Latvijā, kad sodīja cilvēkus, kas piedalījās protesta akcijās, kaut kādā mērā atšķiras no tā, kas notiek Baltkrievijas teritorijā.”

Par Lietussargu revolūciju dēvē miermīlīgas protesta akcijas 2007.gada rudenī. Toreiz vairāki tūkstoši cilvēku demonstrācijās pie Saeimas nama un Doma laukumā prasīja tiesisku valsti un godīgu politiku pēc tam, kad toreizējais premjers Aigars Kalvītis no Tautas partijas nolēma atstādināt no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu. Lielā mērā sabiedrības protestu dēļ mēnesi vēlāk Kalvītis demisionēja. Nav ziņu, ka demonstrāciju laikā būtu aizturēt un sodīti cilvēki.

Iespējams, Elksniņš domāja tā sauktos 13.janvāra grautiņus, kas notika 2009.gada sākumā ekonomiskās krīzes pilnbriedā. Toreiz vairāki tūkstoši Doma laukumā mierīgā demonstrācijā protestēja pret valdības taupības politiku un prasīja atlaist Saeimu, savukārt pēc tās sākās Vecrīgas demolēšana. Protestētāji Saeimas logos un uz policistu galvām meta bruģakmeņus, izsita veikalu skatlogus, apgāza un ārdīja automašīnas. Pēc grautiņiem apsūdzība par dalību masu nekārtībās tika celta pret 68 cilvēkiem, no kuriem absolūti lielāko daļu sodīja ar piespiedu darbu, nosacītu cietumsodu vai naudas sodu. Vairāki cilvēki saņēma arī reālu cietumsodu, viņu vidū iepriekš sodīti cilvēki un tādi, kas nepildīja sākotnēji piespriesto maigāku sodu nosacījumus. Nav atrodamas ziņas par apzināti vardarbīgu attieksmi pret sodītajiem. Vairākus gadus vēlāk sabiedrībā raisījās diskusija par to, vai valsts nav pārāk barga pret vienu no sodītajiem – Ansi Ataolu Bērziņu, kuram nācās izciest gadu un astoņus mēnešus ilgu reālu cietumsodu. Taču tas tika noteikts, jo Bērziņš neievēroja sākotnēji piespriestā nosacītā cietumsoda probācijas prasības.

Baltkrievijā savukārt cilvēki pret vēlēšanu rezultātu viltošanu jau ceturto mēnesi protestē mierīgās demonstrācijās. Tur aizturēti vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, viņu vidū līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko politiskie oponenti un daudzi žurnālistu. Kā ziņo ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, tikai kopš oktobra beigām saņemts ap divtūkstoš sūdzību par spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos apcietinājumā. Tiek ziņots par vairākiem varas pārstāvju nogalinātiem cilvēkiem. Lai gan protestētāji nav vardarbīgi, pret viņiem tiek celtas kriminālapsūdzības, kas draud ar ilgstošu ieslodzījumu. Lai apklusinātu protestētājus, iestādes draud no viņu ģimenēm izņemt un jau izņem bērnus.  

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.