Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook vairāki simti cilvēku dalījušies ar video, kurā homeopāts un dezinformators Edgars Mednis ar kādu anonīmu personu runā par Covid-19 vakcīnu kaitīgumu. Anonīmā sieviete sarunā nosaukta par mediķi, un viņa stāsta jau iepriekš daudzkārt atspēkotus mītus, ka vakcīnas nemaz nav vakcīnas, tās izmainot DNS un esot gēnu terapija, savukārt organisms pēc vakcinēšanas sāk iznīcināt pats sevi. Tā nav taisnība.

Ar apmēram 20 minūšu garu sarunas daļu Facebook dalījās kāda sieviete. Viņa savā ierakstā pie video norāda: “Mediķi runā!” Video redzams homeopāts Edgars Mednis, kurš jau iepriekš maldināja par vakcīnu blaknēm un par kuru iepriekš rakstīja Re:Check. Šoreiz Mednis sarunājas ar kādu Daci, kurai ir mainīts vārds, balss un slēpta seja. Video šo sievieti piesaka kā ilggadēju mediķi, kas vēlējusies palikt anonīma. “Tas ir tikai tāpēc, lai cilvēks justos droši un lai viņš var runāt to, ko viņš tiešām redz un to, ko viņš zina, nevis to, ko pieprasa valdība,” video pauda Mednis.

Sieviete atsaucas uz vakcīnas dokumentiem un norāda:

“Vakcīna, tā nav vakcīna. Atnākot pavaddokumentiem kopā ar vakcīnu, izlasot sastāvu, manī nostājās milzīga pretreakcija. (..) Vārdi par to, ka tas satur šimpanzes adenovīrusu, kurš ir iestādīts, vienkārši runājot, cilvēka embrija, piedošanu, embrija, par cilvēku nebija runa, bet embrija nieru šūnā.”

Re:Check jau rakstīja, ka apgalvojumi par embriju šūnām vakcīnās ir maldinoši. Šūnu līnija, kas izmanota AstraZeneca vakcīnas veidošanā, pirmreizēji iegūta no viena embrija iegūtas šūnas Nīderlandē 1970.gados, ko vēlāk laboratoriski pavairoja. Taču tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā. AstraZeneca vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Taču, kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), tas nevar vairoties un adenovīruss neizraisa saslimšanu cilvēkiem. Vakcīnā esošais DNS nesaglabājas cilvēka šūnā, tas tiek noārdīts.

Video apspriež arī vakcīnu blaknes. Mednis saka:

Tās blaknes bieži vien bija nopietnākas par pašu to saslimšanu.

Sarunas biedre viņam piekrīt. Taču tā nav taisnība. Maldi par to, ka vakcīnas it kā nogalinot vairāk nekā tās izglābj, jau iepriekš guvuši popularitāti sociālajos medijos un ir atspēkoti. Eksperti un atbildīgās iestādes uzsver, ka vakcīnas ir drošas un efektīvas. To norāda arī, piemēram, SPKC un ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC). Vakcinācija būtiski samazina smagas saslimstības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19, savā mājas lapā norāda SPKC, to apliecinājusi statistika un dažādi pētījumi.

Avots: SPKC

Re:Check jau skaidroja, ka Covid-19 vakcīnu blaknes visbiežāk ir vieglas un ilgst pāris dienas. Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un neatkarīgi pētījumi norāda, ka biežākās blakus parādības ir sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi un drudzis. Cilvēki mēdz saskarties arī ar smagākām blaknēm, bet tās ir ļoti retas. Latvijā līdz šim konstatēts tikai viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar Covid-19 poti. Nāves iemesls bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms – reta blakne, kas pēc AstraZeneca vakcīnas novērota diviem uz 100 tūkstošiem potēto.

Sieviete video arī norāda, ka vakcinācijai neesot izņēmumu:

“Pieminēšu arī situāciju, ja mēs aizgājuši arī, kādiem pacientiem mēs drīkstam šo vakcīnu veikt, pilnīgi visiem bez izņēmuma, pilnīgi visiem.”

Arī tā nav tiesa. Imunizācijas valsts padome iepriekš norādījusi, ka vakcinēties ar kādu konkrētu vakcīnu neiesaka cilvēkiem, kuriem bijusi anafilakse pēc konkrētas vakcīnas saņemšanas vai anafilakse pret kādu vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē.

Tāpat video dalībniece ar Medni apspriež “globālistu plānus”, taču Re:Check jau iepriekš rakstīja, ka pandēmija nebija ieplānota. Runātāja video sauc notiekošo arī par “bioloģisko karu”:

“Cinisks, nežēlīgs bioloģiskais karš. Kā jau minēju, cilvēktiesību pārkāpums, jo murgs pēc tam sākas, kad notika piespiedu šī vakcinācija jeb injekcijas veikšana.”

Iepriekš sociālajos medijos popularitāti guvusi sazvērestības teorija, ka Covid-19 esot bioloģisks ierocis vai ka vakcinēti cilvēki esot bioieroču farbrikas. Šādi apgalvojumi nav patiesi un tiem nav nekādu pierādījumu. Vakcinācija Latvijā notika ar cilvēku piekrišanu, nevis piespiežot ar varu. Iepriekš arī tiesībsargs atbildē uz iedzīvotāju petīciju par ierobežojumiem darba tiesiskajās attiecībās norādīja: “Vakcināciju motivējoši pasākumi konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros nav vērtējami kā piespiešana, tie samērīgi vērsti uz leģitīma mērķa sasniegšanu – Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu un sabiedrības veselības aizsardzību.” Vairākkārt izplatīti mīti, ka obligātā vakcinācija neatbilst dažādiem starptautiskiem dokumentiem, taču arī tas neatbilst faktiem.

Tāpat video sieviete stāsta, ka vakcīnas kaitē un tā esot gēnu terapija:

“Diemžēl šis milzīgais posts, ko izdara šī injekcija, tas ir neatgriezenisks. Diemžēl. Jo secinu to, ka tā ir šūnu, gēnu terapija viennozīmīgi.” 

Mednis piebilst: “Tā izmana DNS.” Sarunas dalībniece viņam piekrīt un norāda, ka pēc vakcīnas izmainītā DNS veicinot organisma bojāeju. Viņa tāpat stāsta:

“Tiek iznīcināta organisma galvenā pamatvērtība – šūna, izmainīts viņas, nu, ja mēs gudri runājam, DNS jeb viņas darbības stāvoklis jeb vispār tā tiek iznīcināta, jā, pati mazākā šūna. Un līdz ar to tiek ieslēgts pašiznīcināšanās process organismam pašam diemžēl.”

Re:Check jau skaidroja, ka vakcīnas nav gēnu terapija, tās neiejaucas gēnos un nemaina DNS. Gēnu terapijas mērķis ir izmainīt šūnas ģenētisko materiālu, lai ārstētu iedzimtas slimības vai saslimšanas, ko izraisa dzīves laikā iegūtas mutācijas, kā tas ir, piemēram, vēža gadījumā, iepriekš skaidroja ZVA. Savukārt vakcīnas palīdz trenēt mūsu imūnsistēmu pret noteiktām slimībām, un tās neiejaucas mūsu ģenētiskajā materiālā.

Secinājums: Homeopāta Medņa un anonīmās sievietes sarunā izskan virkne nepatiesu apgalvojumu. Pandēmija un vakcinācija nav bioloģisks karš, vakcīnas nav gēnu terapija, un tās nemaina DNS.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.