Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajā medijā Facebook aprīlī sākts kāds raidījums, kas veltīts Covid-19 potēm. Vairākās raidījuma sērijās kāds homeopāts intervē cilvēkus, kas esot saskarušies ar Covid-19 potes blakusparādībām. Raidījuma vadītājs izmanto šo cilvēku, iespējams, ar poti nesaistītās traģēdijas, lai radītu iespaidu, ka Covid-19 vakcīnas esot bīstamas un, iespējams, pat izraisot nāvi. Viņš dēvē Covid-19 potes par “indēm”, “nāves vakcīnām” un “neīstām vakcīnām”. Raidījumā vadītājs neprezentē ne statistiku, ne pētījumus.

Raidījumos izskan:

“Jau visai pasaulei ir zināms, kas tur ir par eksperimentiem un kādas blaknes tur cilvēkiem ir, un kā veselību sabojā.”

un 

“Es vienmēr priecājos par katru, kas nav padevies psiholoģiskajam spiedienam, pa katru, kas nav aizgājis pēc savas indes devas.”

Emocionāli piesātināts ir stāsts par kādas sievietes brāli, kurš potējies divreiz un pēc abām potēm juties labi, tomēr saslimis ar Covid-19. Neilgi pēc atveseļošanās vīrietis nomiris. Raidījuma vadītājs to saista ar potēšanos:

“Viņiem [valdībai] ir pēc būtības jāuzņemas personīga atbildība par to, ko viņi nodara cilvēkiem, par to, ka viņi piespiež to darīt [vakcinēties] (..) un jūsu brālis skumjā kārtā, viņš ir liecinieks tam, kā tas notiek.”

Tiek minēts arī kāds sporta sporta skolotājs, kas miris 82 gadu vecumā. Arī viņa nāvē tiek vainota Covid-19 vakcīna:

“Mūsu mīļākais sporta skolotājs, mūsu piemērs. 83 gadi viņam decembrī būtu, un viņš nomira trīs nedēļas pēc potes (..) 13 gadus nodzīvoja ar koronāru šuntēšanu sirdī (..) aizgāja uz veikalu, nokrita uz ielas un nomira”

Lai gan raidījuma viesu pieredze jāuztver nopietni, cilvēki ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, vai konkrētos simptomus ir izraisījis medikaments (šajā gadījumā vakcīna) vai kāds nesaistīts iemesls. Proti, var gadīties, ka neilgi pēc Covid-19 potes parādās kādi simptomi, bet to iemesls var būt kas pilnīgi cits – skaidro Lielbritānijas Medikamentu un veselības aprūpes produktu regulatorā aģentūra. Turklāt individuāli stāsti, lai arī cik saistoši pasniegti, sniedz informāciju tikai par vienu no simtiem miljonu vakcinēto cilvēku. Savā interneta vietnē Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) raksta: “Viens saņemtais blakusparādību ziņojums ir tikai kā gabaliņš no puzles, un tā izvērtējums vēl neliecina par drošuma problēmu zālēm. Lai iegūtu pilnu ainu par reakciju un noteiktu tās saistību ar zālēm (vai tā ir vai nav blakusparādība), nepieciešami dati arī no citiem ziņojumiem visā Eiropā un pasaulē.” Uzsverot tikai retus gadījumus, kuru iemesls, iespējams, nemaz nav pote, var rasties maldīgs iespaids par to, cik bīstamas ir Covid-19 vakcīnas.

Lai tiešām aptvertu pošu riskus, ir jāskatās uz pētījumiem ar daudz cilvēkiem, kā arī valsts institūtu datiem. Covid-19 potei nopietnas blaknes ir reti; lielākoties tās ir nelielas un ilgst vienu vai divas dienas. Piemēram, Latvijas Zāļu valsts aģentūra norāda, ka biežākās Covid-19 vakcīnas blakusparādības ir sāpes injekcijas vietā (>80%), nogurums (>60%), galvassāpes (>50%), muskuļu sāpes un drebuļi (> 30%), locītavu sāpes (>20%), drudzis un pietūkums injekcijas vietā (>10%). To pamato arī pētījumi, piemēram, Čehijā un Saūda Arābijā

ZVA skaidro, ka ir saņēmusi ziņojumus arī par būtiskām blakusparādībām, kā miokardītu, trombozi, venozo trombemboliju un citām, bet tās ir ļoti retas. Piemēram, viena no nopietnākajām Covid-19 vakcīnas blakusparādībām ir miokardīts (sirds muskuļa iekaisums). Šogad janvārī ASV publicēts kāds neatkarīgs pētījums, kas parāda – par miokardītu ziņojuši mazāk nekā viens no 100 tūkstošiem cilvēku, kas saņēmuši Pfizer vai Moderna vakcīnu. Savukārt Dānijā miokardīts novērots 1,7 uz 100 tūkstošiem cilvēku (Pfizer/Moderna), bet Izraēlā – 2,3 uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku, kas potēti ar Pfizer vakcīnu. Salīdzinājumam ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ziņo, ka Covid-19 pacientiem miokardīta risks ir daudz lielāks – 145 gadījumi uz 100 tūkstošiem.

ASV vakcīnu blakusparādību ziņošanas sistēmā VAERS 92% no saņemtajiem ziņojumiem par Covid-19 vakcīnu blaknēm apraksta vieglas blaknes. Savukārt 1,3% ziņojumu apraksta nāvi neilgi pēc vakcinēšanās (vairāk nekā 90% no mirušajiem bija vecāki par 50 gadiem). Tas, protams, neparāda cēloņsakarību – tas nenozīmē, ka vakcīna izraisīja vai veicināja nāvi. Tas vienkārši nozīmē, ka neilgi pēc vakcinēšanās cilvēks ir miris, un viņa ģimene par to ir ziņojus VAERS sistēmā. Tomēr, pat ja mēs pieņemtu, ka visi šie nāves gadījumi tiešām būtu no Covid-19 potes, tad matemātiski ASV uz katrām miljons vakcinēšanām būtu miruši astoņi cilvēki. Tas būtu 1575 reizes mazāks risks nekā nomirt no Covid-19, jo no slimības patlaban ASV mirst 12 300 pacienti uz miljonu (1,23%). 

Latvijā, iespējams, bijis tikai viens nāves gadījums, kas saistīts ar Covid-19 potēm. ZVA februārī ziņoja, ka tas ir ticami saistāms ar Vaxzevria (AstraZeneca) vakcīnas lietošanu. Šajā gadījumā personai, kas bija vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem, tika konstatēta ļoti retā blakne – trombozes un trombocitopēnijas sindroms. Šī blakusparādība novērota tikai Vaxzevria un Janssen potēm.

Citā raidījuma sērijā tiek runāts par to, ka Covid-19 vakcīnās atrodas grafēna daļiņas, kas, iespējams, izraisījušas raidījuma viesa sievas nāvi. Sazvērestības teorijas par grafēnu un grafēna oksīdu, kas it kā esot Covid-19 pošu sastāvā, tika izplatītas jau 2021. gadā. Par to, ka šīs vielas Covid-19 potēs nav, esam iepriekš rakstījuši šeit. *

Secinājums: Nopietnas Covid-19 vakcīnu blakusparādības ir ļoti retas, un veselības risks saslimstot ir daudz lielāks. No individuāliem blakņu stāstiem nav iespējams saprast to kopējo ainu un spriest, vai vakcīna ir bīstama.

* Rindkopa pievienota 20.05.2022.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.