Sociālajā medijā Facebook parādījušies ieraksti, kuros apgalvots, ka vakcīnas saturot grafēna oksīdu. Tā nav taisnība. Grafēna oksīda izmantošana medicīnā tiek pētīta, bet šobrīd nav neviena medikamenta, kurā tas tiktu izmantots.

Vienā no ierakstiem teikts:

“ASV zinātnieki apstiprina: Covid “vakcīnas” satur grafēna oksīdu, kas savietojams ar 5G.”

Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Kristaps Jaudzems norāda, ka tas, ka vakcīnu sastāvā esot grafēna oksīds, ir vienkārši viltus ziņa, ko kāds izdomājis, “lai radītu sensāciju un plašu publikas sašutumu”. 

“Vakcīnu sastāvā nav nekas par grafēna oksīdu. Tās ir pilnīgas muļķības,” intervijā ar Re:Check uzsver pētnieks.

Turklāt, ja grafēna oksīds būtu vakcīnu sastāvā, tās būtu tumšā krāsā, nevis caurspīdīgas. Amerikas Ķīmijas biedrības Zinātnes un tehnoloģiju kongresa līdzstrādnieks Metjū Diazio savā Twitter kontā ziņoja, ka šķidrumi, kuru sastāvā būtu kaut nedaudz grafēna oksīda, būtu tumši brūnā vai pat melnā krāsā. Taču Covid-19 vakcīnu šķidrums, kā zināms, ir gaišs – caurspīdīgs vai mazliet duļķains.

Citā Facebook ierakstā teikts:

“Grafēna oksīds švakcīnā – patents pieteikts.”

Ieraksta autors pauž, ka vakcinācijas uzdevums esot “par katru cenu iedabūt mūsu organismos kaut ko, kam tur noteikti nevajadzētu būt” un grafēna oksīds esot “viena no versijām”. Tīmeklī publiski pieejams sastāvdaļu saraksts visām pasaulē izmantotajām vakcīnām pret Covid-19: Pfizer/BioNTech, Moderna, Janssen, AstraZeneca, CanSino, Sinovac un Sputnik V. Grafēna oksīda nav nevienā no tām. To Re:Check apstiprina arī Jaudzems. “Kāds izdomājis, ka tur ir grafēna oksīds, un tālāk tiek runāts par tā toksicitāti,” lēš pētnieks.

Covid-19 vakcinācijas uzdevums ir pasargāt no smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves.

Kas ir grafēna oksīds?

Jaudzems skaidro, ka grafēns it tas pats grafīts, ko izmanto, piemēram, zīmuļos. Grafēna oksīdu iegūst, oksidējot grafēnu ar kādu spēcīgu oksidantu vai skābi. Galvenokārt to izmanto elektronisko ierīču un sensoru izstrādē, jo tas ir ļoti plāns un tam ir augsta elektrovadītspēja. Jaudzems skaidro, ka no tā iespējams veidot ļoti plānas kārtiņas – vienas molekulas kārtas biezumā, kas ļauj izmantot to elektroniskajās ierīcēs un sensoros kā elektrību vadošo slāni.

Jaudzems norāda, ka grafēna oksīda izmantošana medicīnā vēl tiek pētīta, taču šie pētījumi vēl ne tuvu nav pabeigti un neviens medicīnisks produkts, kurā būtu izmantots grafēna oksīds, praksē vēl nav ieviests.

Nepatiesie apgalvojumi par to, ka vakcīnas it kā saturot grafēna oksīdu, iepriekš kļuvuši populāri arī ārzemēs. Nevienā no Covid-19 vakcīnām nav grafēna oksīda, rakstīja aģentūra Reuters un ASV faktu pārbaudītāji Snopes


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.