Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajā medijā Facebook joprojām izplatās maldi par pērtiķu bakām. Piemēram, kāds lietotājs vedina domāt, ka AstraZeneca vakcīnas sastāvs ir saistīts ar pērtiķu baku izplatīšanos:

“AstraZeneca vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Un tagad tās pērtiķu bakas… Neesmu speciālists, bet…”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ieraksta autors var neuztraukties, jo tas, ka diviem vīrusiem ir nedaudz līdzīgs nosaukums, nenozīmē, ka tie ir savstarpēji saistīti. 

Pērtiķu baku vīruss un AstraZeneca potē izmantotais šimpanzes adenovīruss Y25 ir divi dažādi vīrusi. Starptautiskajā Vīrusu taksonomijas komitejas datubāzē redzams, ka šie divi vīrusi neatrodas vienā ģintī, dzimtā vai pat taksonomiskajā tipā. Tas nozīmē, ka šie vīrusi nav radnieciski un ļoti atšķiras viens no otra.

Atšķirīgi ir arī šo divu vīrusu izraisītie simptomi. Adenovīrusi galvenokārt izraisa simptomus, kas saistīti ar elpošanas sistēmu un acīm. Piemēram, iesnas, rīkles gala un mandeļu iekaisumu, palielinātus limfmezglus un sāpes acīs. Savukārt pērtiķu baku simptomi ir izsitumi (pūslīši) uz ādas, drudzis, pietūkuši limfmezgli, nogurums, drebuļi un sāpes muskuļos, mugurā un galvā.

Kāpēc AstraZeneca vakcīnā izmanto adenovīrusu?

AstraZeneca vakcīnā izmanto modificētu šimpanzes adenovīrusu. Šis adenovīruss ir modificēts divos svarīgos veidos. Pirmkārt, tas ir padarīts drošs – vīruss nevar vairoties un izraisīt cilvēkiem saslimšanu. Otrkārt, adenovīrusa ģenētiskajā materiālā ir “iekodēta” instrukcija, kā izveidot pašu par sevi nekaitīgo koronavīrusa pīķa olbaltumvielu. 

Ļoti vienkāršoti – modificētais adenovīruss tiek izmantots kā transports, lai drošā veidā mūsu imūnsistēmai nogādātu informāciju par koronavīrusu. Kad mūsu organismā tiek ievadīta AstraZeneca vakcīna, modificētais adenovīruss nonāk mūsu šūnās. Tur adenovīruss atbrīvo savu ģenētisko materiālu. Tā kā adenovīrusā ir “iekodēta” pīķa olbaltumvielas instrukcija, inficētās šūnas sāk to īslaicīgi ražot. Tas dod iespēju mūsu imūnšūnām iemācīties atpazīt koronavīrusa pīķa proteīnu. Līdz ar to, kad vakcinēts cilvēks saskarsies arī īsto koronavīrusu, viņa imunitāte tam būs gatava. Koronavīrusam tiks radītas grūtības nonākt mūsu šūnās. Savukārt, tās šūnas, kurās koronavīruss tomēr būs iesprucis, mūsu imūnšūnas spēs ātri iznīcināt, tādējādi neļaujot koronavīrusam vairoties organismā.

AstraZeneca vakcīnas nerada imunitātes problēmas

Pērtiķu baku uzliesmojums vairākiem Facebook lietotājiem radījis bažas, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnā izraisa imunitātes problēmas:

“ASTRA Zenekas sastāvā bija šimpanzes adenovīruss. Varbūt nāks ārā blakus parādības pēc viņām un vektors mainīsies un iedarbosies pret cilvēka imunitāti.“

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

AstraZeneca vakcīna nenovājina imūno sistēmu. To apliecina šīs vakcīnas trešās fāzes pētījums, kurā tika pārbaudīta tās efektivitāte un blaknes. Patlaban ir veikti arī neatkarīgi pētījumi par AstraZeneca potes blakus parādībām. Tas darīts, piemēram, Lielbritānijā, Čehijā, Vācijā, un citās valstīs. Nevienā no šiem pētījumiem nav atrasts, ka AstraZeneca vakcīna kaitētu imunitātei. Šādas blaknes nav novērotas arī akadēmiskās publikācijās, kurās zinātnieki apkopo pētījumu rezultātus.

Secinājums: Tā kā pērtiķu baku vīruss un šimpanzes adenovīruss ir pilnīgi dažādi vīrusi, nav nekāda pamata domāt, ka vakcīnas, kurās izmanto modificētu adenovīrusu, varētu būt iemesls pērtiķu bakām. Akadēmiski pētījumi parāda, ka AstraZeneca vakcīna nenovājina imunitāti, tādēļ nav pamata domāt, ka potēšanās ir veicinājusi pērtiķu baku vai kādu citu slimību izplatīšanos.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.