Sociālajā tīklā Facebook tiek izplatīti video, kuros uzskaitītas it kā vakcīnu sastāvā esošas kaitīgas vielas un teikts, ka tās ir bīstamas. Tā nav taisnība.
Re:Check apkopoja un izanalizēja dažus apgalvojumus.
“Dažās vakcīnās ir tāda viela kā luciferāze”
Vārda izcelsme saistīta ar latīņu vārdu Lucifer, kas nozīmē “gaismu nesošs”. Kaut gan daudzos reliģiskajos stāstos tam ir līdzīgs nosaukums kā “kritušajam eņģelim”, vairāk šiem vārdiem nav nekā kopīga, raksta faktu pārbaudītāji AP News.
Kembridžas universitātes absolvents, epidemiologs Ņikita Trojanskis skaidro Re:Check, ka luciferāze ir gaismu radoša olbaltumviela jeb proteīns, kuru izmanto laboratorijās visā pasaulē, lai testētu to, cik labi veidojas kāda olbaltumviela. “Visu vakcīnu pamatuzdevums ir panākt, lai mūsu šūnas sāk ražot pīķa proteīnu. Es pieļauju, ka laboratoriju posmos, kad vakcīnas tika izstrādātas, luciferāze tika plaši izmantota, lai testētu, cik labi tiek ražotas olbaltumvielas. Tomēr tā netiktu izmantota uz dzīviem cilvēkiem,” norāda Trojanskis.
Re:Check vairākkārt skaidrojis, ka vakcīna cilvēka ķermenī veido pīķa proteīnu, kas ir koronavīrusa pīķa proteīnu kopija, tādējādi radot antivielas, kas cilvēku pasargā, saskaroties ar vīrusu. Tad imūnsistēma iznīcina vīrusu jau slimības sākumposmā, un cilvēkam nedraud smaga saslimšana vai nāve. mRNS vakcīnu iedarbība grafiski atspoguļota šeit. Luciferāzes vakcīnu sastāvā nav. To sastāvu var izlasīt jebkurš – tas redzams kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca un Janssen vakcīnu aprakstos.
“Es nevakcinēšos tieši tā iemesla dēļ, ka šajās vakcīnās ir nanodaļiņas”
Ieraksta autore nekonkretizē, par kādām nanodaļiņām ir runa. Trojanskis Re:Check pauž pieņēmumu, ka, iespējams, viņa runā par Pfizer/Biontech un Moderna vakcīnām, kuru sastāvā ir liposomas jeb tauku mikrodaļiņas, kurās iestrādāts mRNS jeb informāciju nesošais RNS. Viņš gan norāda, ka nav korekti tās saukt par nanodaļiņām, jo “to izmērs ir virs viena mikrona”. Trojanskis skaidro, ka tās ir tauku daļiņas, kas saplūst ar cilvēka šūnām: “Liposomās iekšā ievada aktīvu vakcīnas komponenti, un tad, kad vakcīna tiek ievadīta ķermenī, tās saplūst ar mūsu šūnām un nogādā aktīvo komponenti iekšā šūnās. Tad sākas imūnreakcija,” Viņš norāda, ka tās nav bīstamas: “Vairākās terapijās tiek izmantotas liposomas. Liposomas sastāv aptuveni no tā paša, no kā mūsu šūnu sieniņa, kas padara šo liposomas saplūšanu ar mūsu šūnām iespējamu. Mūsu šūnas sieniņu sastāvā nav nekā indīga vai bīstama.”
“Šī vakcīna jums nepalīdzēs – pilnīgi noteikti nē. Šī ir gēnu terapija”
Re:Check iepriekš jau vairrākkārt atspēkojis arī šo apgalvojumu. Gēnu terapijas mērķis ir izmainīt šūnas ģenētisko materiālu, lai ārstētu iedzimtas slimības vai slimības, ko izraisa dzīves laikā iegūtas mutācijas, kā tas ir, piemēram, vēža gadījumā, iepriekš skaidroja Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Savukārt vakcīnas sargā no infekcijas slimībām. Ar vakcīnu nav iespējams radīt ģenētiskas izmaiņas. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš iepriekš skaidroja, ka ar Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnām cilvēkā injicē mRNS jeb informāciju nesošo RNS. Tas nenonāk šūnas kodolā. “Līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” rakstiski norādīja zinātnieks. Savukārt trešās pašlaik Latvijā izmantotās vakcīnas – AstraZeneca – pamatā nav mRNS. Tā veidota uz šimpanzes adenovīrusa bāzes.
ZVA skaidroja, ka, nonākot organismā, mRNS molekulas organismam sniedz instrukciju, kā izveidot proteīnu, kas parasti ir uz vīrusa virsmas. Pēc šī proteīna izveidošanas pret to aktivizējas imūnā sistēma, bet pati mRNS molekula organismā degradējas.
“Šajās vakcīnās iekšā ir abortēto bērnu šūniņas, šimpanzes šūnas”
Re:Check iepriekš jau rakstīja, ka apgalvojumi par embriju šūnu izmantošanu vakcīnās ir maldinoši. Pfizer/BioNtech un Moderna vakcīnu izgatavošanā tās nav izmantotas, savukārt veidojot AstraZeneca vakcīnu, izmantotas Nīderlandē 1970.gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Taču arī šajā gadījumā tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā.
“Praktiski neviens medikaments, ko mēs lietojam mūsdienās, nebūtu ticis izstrādāts, ja nebūtu veikti pētījumi šūnās,” toreiz Re:Check norādīja Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Šī metode palīdzot aizstāt eksperimentus ar dzīvniekiem un arī pētījumus, iesaistot cilvēkus, “lai mēs varam pētīt to mēģenē, nevis kaut kādos dzīvos organismos”. Lielākā daļa pētniecībai izmantoto šūnu iegūtas pagājušajā gadsimtā, pēc tam pavairotas un izmantotas zinātnē, skaidroja Kloviņš. No ētiskā viedokļa svarīgākais bijis, lai šūnas iegūšana nekādā gadījumā nenodarītu ļaunumu nevienam cilvēkam, norādīja Kloviņš. Tāpēc visbiežāk šūnas iegūtas no izoperētiem audzējiem vai citiem legāli iegūtiem cilvēku audiem, konkrētajā gadījumā no abortētā materiāla. Kloviņš piebilda, ka AstraZeneca vakcīnas izstrādei izvēlējās standartizētu šūnu kultūru, kas pētīta jau miljoniem reižu.
To sarunā ar Re:Check apstiprina arī Trojanskis: “Var būt kaut kas pret šo, piemēram, ja cilvēks ir pret abortiem, bet tādā gadījumā šiem cilvēkiem, visticamāk, nevajadzētu izmantot arī daudzas citas zāles un vakcīnas, jo embriju šūnas tiek izmantotas ļoti daudzu vakcīnu un citu biotehnoloģisku rīku izstrādē. Bet pašās vakcīnās iekšā, protams, nepeld embrija šūnas.”
Vakcīnās nav arī šimpanzes šūnu. AstraZeneca vakcīna veidota uz šimpanzes adenovīrusa (vīruss, ar kuru inficējas šimpanzes) bāzes. Tā vektors ir modificēts un nespēj replicēties un izraisīt simptomus. Arī šī ir tradicionāla un plaši izmantota metode medikamentu izstrādē.
“Pēc vakcinēšanās cilvēkiem paliek sliktāk. Cilvēki tiek nogādāti slimnīcās arvien vairāk un vairāk”
Šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu. Nesen pēc līdzīga populāra vēstījuma sociālajos medijos Re:Check jautāja divām lielajām universitātes slimnīcām, vai tajās “ir arvien vairāk” pacientu, kas ārstē vakcīnu blaknes. Atbilde bija noliedzoša – vismaz tobrīd tajās nebija pacientu, kuru saslimšana saistīta ar vakcīnām.
“Šobrīd notiek totāls eksperiments ar cilvēci”
Arī par šo maldinošo apgalvojumu Re:Check rakstīja jau vairākkārt. Neviena no Latvijā apstiprinātajām Covid-19 vakcīnām arī nav uzskatāma par eksperimentālu. Vakcīnām ir veikti pētījumi, kuros piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku. Visas vakcīnas ir izgājušas standarta pārbaudes procedūras, pirms tās padarītas pieejamas lietošanai. Latvijā lietotajām vakcīnām publicēti pēdējās, 3.fāzes, klīnisko pētījumu rezultāti, ko veic pirms zāļu apstiprināšanas. Pfizer/BioNTech pētījums publicēts New England Journal of Medicine. Tajā piedalījās vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku. AstraZeneca vakcīnas pētījumā piedalījās 23 tūkstoši cilvēku, un tā rezultāti publicēti The Lancet. Arī pētījums par Moderna vakcīnu publicēts New England Journal of Medicine, tajā piedalījās 30 tūkstoši cilvēku. Pēc tam vakcīnas pārbaudīja un apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra.
ZVA iepriekš skaidroja, ka pētījumi un drošuma uzraudzība zālēm parasti turpinās arī pēc to reģistrācijas. Covid-19 vakcīnu gadījumā sekos līdzi dalībnieku veselības stāvoklim vismaz divus gadus pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, kas ļaus secināt, piemēram, cik ilgi saglabājas imunitāte. Tāpat notiek pētījumi, kuros iesaistīti bērni.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
