Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Facebook vairākās valodās izplatās video, kuros apgalvots, ka Covid-19 vakcīna patiesībā neesot vakcīna, bet gan gēnu terapija. Tā nav taisnība – ar vakcīnu nav iespējams veikt ģenētiskas izmaiņas.

Līdzīgi apgalvojumi par vakcīnu kā gēnu terapiju sociālajos medijos izplatīti  vairākkārt. Nesen populārs kļuvis video, kurā par to runā ASV ārsts un Republikāņu partijas aktīvists Stīvs Hotzi. Latvijā ar to dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Video, piemēram, teikts:

“Tā sauktā Covid-19 vakcīna patiesībā nav vakcīna. Tā ir bīstama, eksperimentāla gēnu terapija.”

Gēnu terapijas mērķis ir izmainīt šūnas ģenētisko materiālu, lai ārstētu iedzimtas slimības vai slimības, ko izraisa dzīves laikā iegūtas mutācijas, kā tas ir, piemēram, vēža gadījumā, skaidro Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Savukārt vakcīnas sargā no infekcijas slimībām. Ar vakcīnu nav iespējams radīt ģenētiskas izmaiņas, kā Re:Check vairākkārt rakstījis jau iepriekš. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš iepriekš skaidroja, ka ar Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnām cilvēkā injicē mRNS jeb informāciju nesošo RNS. Tas nenonāk šūnas kodolā. “Līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” rakstiski norādīja zinātnieks. Savukārt trešās pašlaik Latvijā izmantotās vakcīnas – AstraZeneca – pamatā nav mRNS. Tā veidota uz šimpanzes adenovīrusa bāzes.

ZVA skaidro, ka, nonākot organismā, mRNS molekulas organismam sniedz instrukciju, kā izveidot proteīnu, kas parasti ir uz vīrusa virsmas. Pēc šī proteīna izveidošanas pret to aktivizējas imūnā sistēma, bet pati mRNS molekula organismā degradējas. Tā organisms ir jau laikus iemācīts atpazīt un reaģēt uz vīrusu, ja cilvēks ar to saskaras. Tad imūnsistēma iznīcina vīrusu jau slimības sākumposmā, un cilvēkam nedraud smaga saslimšana vai nāve. 

Hotzi video norāda, ka ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) definējis vārda “vakcīna” nozīmi, proti: “vakcīna ir produkts, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, lai radītu imunitāti pret kādu slimību, aizsargājot cilvēku no tās.” Hotzi apgalvo, ka Covid-19 vakcīna nenodrošina cilvēkam imunitāti, tātad neatbilstot CDC vakcīnas definīcijai. Patiesībā CDC uzsver, ka “Covid-19 vakcīna darbojas, iemācot imūnsistēmu atpazīt un cīnīties pret vīrusu, kas izraisa Covid-19, un tā pasargā no saslimšanas ar Covid-19”. CDC arī ir publicējis atspēkojumu mītam, ka vakcīna spēj iejaukties gēnos.

Neviena no Latvijā apstiprinātajām Covid-19 vakcīnām arī nav uzskatāma par eksperimentālu. Vakcīnām ir veikti pētījumi, kuros piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku. Piemēram, Pfizer/BioNTech pētījumos iesaistījušies 43 tūkstoši cilvēku, Moderna – 30 tūkstoši, AstraZeneca24 tūkstoši un vēl 32 tūkstoši pētījumos ASV, Čīlē un Peru, kur tie noslēdzās šonedēļ. Savukārt Johnson&Johnson vakcīnas pētījumā iesaistījās 43 tūkstoši cilvēku. Reģistrētās vakcīnas arī izgājušas reģistrācijas procedūru Eiropas Zāļu aģentūrā.

“Līdz 14.februārim miruši 934 cilvēki, kuri saņēma eksperimentālo gēnu terapijas tā saukto vakcīnu, viņu vidū slavenais beisbolists Henks Ārons.”

Beisbolists Henks Ārons miris 86 gadu vecumā, un medicīnas ekspertīzē atzīts, ka viņš miris dabiskā nāvē, raksta medijs NBC

Sava veselības un medicīnas centra mājaslapā Hotzi ievietojis atsauces vairākiem izteikumiem, tajā skaitā uz CDC apkopojumu par nevēlamiem notikumiem pēc vakcīnas saņemšanas. Raksta tapšanas laikā publicēta informācija par nāves gadījumiem līdz 16.martam. Saņemti 1913 ziņojumi par nāves gadījumiem, kas ir 0,0018% no ASV vakcinētajiem cilvēkiem. Uzsvērts, ka informācija miršanas apliecībās, autopsijas, medicīnas vēstures dokumenti nav atklājuši nekādus pierādījumus, ka nāves būtu saistītas ar vakcīnu.

Hotzi video par vakcīnām arī stāsta:

“Tās rada lielāku risku veselībai nekā Covid-19.”

Tā nav taisnība. Nav pierādījies, ka kāds nāves gadījums būtu saistīts ar vakcīnu. Savukārt ASV līdz 23.martam no vairāk nekā 29 miljoniem ar Covid-19 saslimušo miruši 537 tūkstoši cilvēku jeb 1,8%, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.