Kamēr bijušajās Padomju Savienības valstīs Latvija ir zināma kā naudas atmazgāšanas paradīze, mūsu banku uzraugs izliekas, ka viss ir kārtībā. Vai tā ir? Re:Baltica apkopoja zināmos naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros izmantotas Latvijas bankas.

ASV spiediens liek Latvijai iegrožot bijušās PSRS valstu darboņu netīrās naudas atmazgāšanu caur tās nerezidentu bankām.

Latvijas politiķi un banku uzraugi gadiem pasīvi noskatījās, kā caur tās bankām atmazgā bijušās PSRS valstīs nozagtus miljonus. Pēkšņi banku regulators sācis skarbi rīkoties, piespriežot rekordsodu Ukrainas “Privatbank” un ierobežojot starptautiski pazīstamo «veļasmašīnu»,  Trasta komercbanku. Pirmdien no amata atkāpās banku regulatora vadītājs Kristaps Zakulis. Ja viņš nebūtu aizgājis pats, Latvijas bankas vadītājs un finanšu ministrs būtu prasījuši Saeimai viņu atlaist. Kāpēc tas notiek?

Lai veidotu sabiedrības un politiķu viedokli, nerezidentu banku biznesu lobē gan banku un uzņēmēju asociācijas, gan jaunveidota domnīca.

Oktobra beigās Mālpils muižā, gardēžu galamērķī nepilnus 50 kilometrus no galvaspilsētas Rīgas, Latvijas ekonomiskās un politiskās elites pārstāvji bija ieradušies iepazīties ar jaunas domnīcas sagatavotu ziņojumu par Latvijas konkurētspēju.

2015.gadā pavasarī Moldovas sabiedrība uzzināja par vērienīgu valsts apzagšanu. No trim bankām bija izpumpēts miljards. Nauda aizgāja caur Latvijas banku. Kā tas notika?

Lai iedzītu ķīli starp demokrātiski orientēto vidusšķiru un pārējo valsti, Kremlis izdomāja cīņu par “ģimenes vērtībām”.

Labāk pazīstama ar savu padomju nosaukumu – Valsts drošības komiteja (VDK), čeka bija pirmais boļševiku specdienests, kura uzdevums bija īstenot sarkano teroru. VDK veterāniem – piemēram, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa tuvāko līdzgaitnieku lokam – arvien labpatīk sevi dēvēt par čekistiem. Atšķirībā no čekas dibinātājiem, kuri ir atbildīgi par tūkstošiem priesteru un mūku nogalināšanu, viņu modernie pēcteči sevi iztēlo dziļi reliģiozus.

Cīņa par “ģimenes vērtībām” Latvijā apvieno Kremļa draugus un ideoloģiskos pretiniekus – nacionāļus. Abi savu mērķu sasniegšanai izmanto Krievijas radītus mītus. Rezultāts – tikumības pants Latvijas likumā.

Gada sākumā Latvijas populārākā avīze, “МК – Латвия”, intervēja labi pazīstamo bērnu ārstu Pēteri Kļavu. Reanimatologs aicināja atjaunot nāvessodu par pedofīliju, jo varmākas vairs nebaidās no soda un “palikusi demokrātija ar pedofīlijas garšu”.

Kas ir cilvēki, kuri skraida pa Pierīgas mežiem ar lāzerieročiem un pie Saeimas piketē par “ģimenes vērtībām”?

Agrā septembra sestdienas rītā, kad vairums rīdzinieku vēl tikai mostas, pie centrālās stacijas pulksteņa sapulcējušies aptuveni četrdesmit cilvēki. Īsi pēc deviņiem visi ar sabiedrisko transportu dodas uz Bolderājas mežu. Izkāpuši netālu no Spilves lidostas, pa smilšainu ceļu nozūd starp kokiem. Pēc nepilna kilometra viņus sagaida daži vīrieši, kas pusstundu sniedz norādījumus, bet pēc tam katram izdala lāzeršauteni, kas vizuāli atgādina īstu automātu. Nākamās pāris stundas viņi spēlē «kariņus». Galvenais uzdevums — trāpīt sensorā, kas piestiprināts pretinieka galvai. Ik pa brīdim mežā skan izsaucieni nemuļķoties ar šāvieniem pa ķermeni un mērķēt tieši galvā.