Latvijā dzīvojošs krievu vēsturnieks vada Kremļa finansētu “rusofobijas” pētījumu
Valērijs Engels, kurš pirms desmit gadiem regulāri nodarbojās ar propagandu par fašisma atdzimšanu Latvijā, pārmeties uz jaunu tematu – rusofobiju Eiropā. Tāpat kā agrāk, par to maksā Pravfonds – Krievijas maigās varas fonds tautiešu aizsardzībai ārzemēs. Taču tagad tas ir pakļauts ES sankcijām.
Liecības par Engela nodarbēm jaunākajā fonda dokumentu noplūdē atrada “Radio Brīvā Eiropa” Ukrainas redakcijas projekts Shēmas, izmeklēt palīdzēja Re:Baltica.
Kopš sankciju ieviešanas 2023. gadā viņš vismaz divreiz lūdzis Pravfondu atbalstīt savas ieceres un vienreiz, visticamāk, arī saņēma finansējumu, liecina noplūdušie dokumenti. Engels, kurš nav Latvijas pilsonis un te dzīvoja ar uzturēšanās atļauju, to kategoriski noliedz.
Sankciju pārkāpšana Latvijā ir kriminālnoziegums. Finanšu izlūkošanas dienests, kas to uzrauga, Shēmām teica, ka pārbaudīs, vai Engels ir pārkāpis likumu. Savukārt Valsts drošības dienests šī raksta tapšanas laikā rosināja iekšlietu ministram Engelu iekļaut tā sauktajā melnajā sarakstā. Tagad viņam vairs nav atļauts ieceļot un uzturēties Latvijā.
Kas ir Engels?
Ap 2014. gadu, kad Krievija anektēja Krimu, Engels bija daļa no Kremļa stipendiātu “ceļojošā cirka”. Tā Re:Baltica dēvē kopu, kas pulcējās ap Eiropas parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, kura darbojās Kremļa labā.Krievija finansēja dažādas pseidooganizācijas,kuras pastāvēja, lai, izliekoties par neatkarīgiem ekspertiem, izplatītu Kremļa vēstījumus starptautiskajā arēnā. Viņi arī braukāja viens uz otra pasākumiem, cenšoties radīt iespaidu par plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu Kremļa politikai.
Grupiņa Latvijā bija sevišķi iecienījusi leģionāru piemiņas dienu 16. martā. Viņi to attēloja kā pierādījumu nacisma atdzimšanai. Daļa šo cilvēku šobrīd Baltijā ir cietumos par noziegumiem, kas vērsta pret valsti, daļa izraidīta, bet vēl daļa aizbēguši uz Krieviju.
Engels bija Krievijas miljardiera Borisa Špīgela izveidotās organizācijas “Pasaule bez nacisma” viceprezidents. Viņš piedalījās Ždanokas rīkotajos apaļā galda pasākumos, kā arī braukāja uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO pasākumiem Varšavā un Ženēvā. Viņa darbs gan tur, gan Krievijas propagandas televīzijā bija sūdzēties par krievu diskrimināciju un fašisma atdzimšanu Baltijā un Ukrainā. Engels bija arī redaktors organizācijas ejošākajam “produktam” – ziņojumam par ksenofobiju un fašisma atdzimšanu dažādās Eiropas valstīs. To visu finansēja Maskava.
Engels Latvijā varēja uzturēties, pateicoties laulībai, un tolaik ikdienā tirgoja nekustamos īpašumus. Naudu Krievija viņam skaitīja caur Latvijā reģistrēto “Eiropas demokrātijas attīstības centru”.
Pēdējos gados Engels bija pieklusis, taču izrādās, ka strādāšanu Kremļa labā turpina – nu vairāk Ukrainas un Eiropas kontekstā.
Tagad – pret “rusofobiju”
Noplūdinātie dokumenti rāda, ka 2024. gadā Engels Pravfondam prasīja 41 000 eiro, lai sagatavotu ziņojumu par “rusofobiju Eiropā un Ukrainā”. To viņš prasīja caur savu Latvijā reģistrēto organizāciju “Eiropas demokrātijas attīstības centrs”.
“Sankciju politika, mākslīgi šķēršļi personīgiem kontaktiem starp Krievijas un ES valstu pilsoņiem, ne tikai Krievijas pilsoņu, bet krievvalodīgo ES iedzīvotāju diskriminācija, kā arī dažādu rusofobiskas ievirzes nacionālistisku un radikālu organizāciju darbība – tas viss noved pie nopietniem krievvalodīgās minoritātes pamattiesību pārkāpumiem,” viņš apgalvo pieteikumā. “Tēma ir aktuālāka nekā jebkad agrāk.”
Ziņojuma mērķis bijis pievērst uzmanību krievu minoritātes tiesību pārkāpumiem ES un Ukrainā. To bija paredzēts prezentēt EDSO humānās dimensijas konferencē Varšavā un ANO Cilvēktiesību komitejas sesijā Ženēvā tā paša gada rudenī. Tāpat to prezentētu Cilvēktiesību dienā Maskavā – pilsētā, kurā Engels regulāri iegriežas.
Ziņojumu bija paredzēts publicēt gan krieviski, gan angliski. Krieviski virsraksts bija vienkārši “Rusofobija Eiropā”, bet angliski tas bija aizplīvurotāks – “Valsts un mazākumtautību tiesību pārkāpumi pēckara periodā (valdību fatālas kļūdas iekļaujošas sabiedrības veidošanas kontekstā Eiropā)”.
Kā paskaidrots granta pieteikumā, tas vajadzīgs, lai varētu iesaistīt Rietumu universitāšu pētniekus un publicēt sacerējumu viņu izdevumos. Katram no 15 ekspertiem bija paredzēts maksāt 1500 eiro.
Engela “rusofobijas” pētījums publiskos resursos nav atrodams. Taču līdzīgu sacerējumu – “Par cilvēktiesībām atsevišķās valstīs” – 2025 .gadā publicēja Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM), kas pārrauga Pravfondu. 1850 lappušu dokumentā “rusofobija” pieminēta vairāk nekā 50 reižu.
Agrāk – pret ksenofobiju
Pirms tam, 2022. gada novembrī, Engels bija saposies pētīt ksenofobiju un darbam lūdza 22 400 eiro.
Pieteikumā apgalvots, ka kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā “Eiropā visvairāk diskriminētā minoritāte ir (..) Krievijas tautieši”, kas ciešot no “etniski diskriminējošām politikām” un “asociatīvas ksenofobijas”.
Projekta “Ekstrēmisms, ksenofobija un naida noziegumi EDSO valstīs 2021 – 2022” mērķis būtu “apkarot dezinformāciju un izveidot Krievijai labākas pozīcijas cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību jautājumos” salīdzinājumā ar citām EDSO valstīm. To prezentētu starptautiskos forumos, ieskaitot ANO un EDSO. Pētījums aptvertu 13 valstis, tai skaitā ASV, Kanādu un Ukrainu. Baltija tajā nefigurē.
Pravfonds šo projektu atbalstīja, liecina dokumenti.
Engels prasīja naudu arī šī ziņojuma prezentācijai EDSO konferencē Varšavā 2023. gada rudenī. Atbalsta vēstuli Pravfondam nosūtīja arī Krievijas ĀM. Tajā Engels raksturots kā veiksmīgs pētnieks un starptautisks runātājs, kā arī “augsta līmeņa pasākumu, kuri notiek paralēli cilvēktiesību forumiem, organizētājs”. Shēmas saskaitīja, ka Krievijas ĀM vismaz trīsreiz lūdza Pravfondu atbalstīt Engela ieceres.
Engela e-pastā fondam 2023. gada septembrī paziņots par izpildi un iekļauta saite uz publikāciju viņa kūrētā interneta resursā.
Pirms konferences un tās laikā Engels arī sazvanās un sarakstās ar Pravfonda pārstāvjiem, rāda noplūdušie operatora MTS dati.
Kas ir Pravfonds?
Viens no Krievijas maigās varas fondiem, kura uzdevums uz papīra ir aizstāvēt tautiešu intereses ārzemēs. Biežāk tas izpaužas kā savu politisko interešu finansēšana. Iepriekšējie pētījumi rāda, ka pēc iekļaušanas sankciju sarakstā tas naudu Eiropas valstīs saviem aktīvistiem piegādā skaidrā vai ar trešo personu banku pārskaitījumiem. Iekšējā ziņojumā tas apgalvojis, ka sankcijas nav sevišķi apgrūtinājušas darbu.
Jauns kompanjons
Kā Ukrainas pētnieks projektos minēts Kijivā bāzētais Ruslans Bortņiks, kurš vada Ukrainas politikas institūtu. Viņš pazīstams arī aiz Ukrainas robežām. Piemēram, vairākkārt kā eksperts piedalījies Latvijas Radio 4 (kas līdz 2026. gadam raidīja krievu valodā) raidījumā “Podrobnosti” (“Detaļas”). Tā vadītāja Juliāna Škagale saka, ka neatceras, kā Bortņiks tur nonāca. Žurnālisti savā starpā mēdz dalīties ar kontaktiem, viņa skaidro, tāpēc esot grūti izsekot sākotnējam avotam. “Taču vēlos uzsvērt – ja mums būtu kaut mazākās aizdomas vai informācija par Bortņika aizdomīgām saiknēm, prokrievisku pozīciju vai ko tamlīdzīgu, viņš viennozīmīgi neparādītos mūsu raidījumos,” viņa saka.
Baltijas pētniecību plānoja uzticēt Krievijas vēsturniekam Semjonam Čarnijam (Semyon Charny).
Bortņiks un Čarnijs iepriekš Rīgā uzstājušies Engela rīkotajās konferencēs par holokaustu “Rīgas forums”.
Bortņiks līdzdalību pētījumos noliedz. “Es esmu pasaulslavens eksperts. Mūsdienās manu vārdu var piespraust jebkādam projektam,” viņš teica Shēmām. Bet Čarnijs neatsaucās žurnālistu lūgumam komentēt augstāk minēto.
Savukārt Engels apgalvo: “Es [Pravfondam] neko neprasīju. Nekādu naudu.”
Viņš noliedza, ka pēc 2022. gada no Pravfonda arī būtu ko saņēmis. “Es varu pieņemt, ka tā ir vai nu kaut kāda provokācija, vai, kā nereti gadās ar Krievijas valsts finansēm, tā kā viņu budžeti tiek samazināti, viņi paši safabricē pieteikumus, lai tos saglabātu. Es neko neesmu iesniedzis, neesmu saņēmis un esmu par šo situāciju sašutis,” viņš teica un piebilda, ka viņa ziņojumiem “finansējums nav nepieciešams”.
Taču e-pasta adrese, kas izmantota, lai sūtītu pieteikumus Pravfondam, ir “piesieta” Engela numuram Krievijā, rāda noplūdušie Mail.ru lietotāju dati. To pašu numuru viņš izmanto WhatsApp un Telegram.
Tāpat žurnālisti salīdzināja parakstu uz 2024. gada granta pieteikuma ar viņa Krievijas pasi, ko Engels Pravfondam bija iesniedzis 2015. gadā, kā arī ar viņa parakstītajiem un Latvijas Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem organizācijas statūtiem. Par līdzību varat pārliecināties paši.
Shēmas arī pārbaudīja 2023. gada granta pieteikuma metadatus, kas tika nosūtīti no Engela e-pasta adreses uz Pravfondu, lai saņemtu finansējumu dalībai EDSO pasākumā. Izmantojot vairākus metadatu analīzes rīkus, žurnālisti konstatēja, ka dokumenta pēdējās izmaiņas veicis lietotājs, kas identificēts kā “Valery Engel”.
Kas tālāk?
Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kas Latvijā atbild par sankciju uzraudzību, Shēmām sacīja, ka “sankciju subjekts nedrīkst pārskaitīt vai nodot skaidrā naudu citai personai”. Līdz ar to, ja Engels vai viņa NVO naudu bija saņēmuši, tā bija jāiesaldē un jāpaziņo FID. Tas pārbaudīšot.
Pēc iepriekšējā Re:Baltica pētījuma par Engela darbību īsi pēc Krimas aneksijas viņa Latvijas NVO sāka auditēt Valsts ieņēmumu dienests. Toreiz iestāde atteicās atklāt pārbaudes rezultātus. Arī tagad neko nekomentē, tostarp, vai kopš tā laika ir atkārtoti vērtējuši Engela organizācijas darbību.
Valsts drošības dienests (VDD) šī raksta tapšanas laikā (18. februārī) rosināja iekšlietu ministram iekļaut Engelu melnajā sarakstā, liedzot ieceļot un uzturēties Latvijā. “VDD vērtējumā Engels ar savu darbību ilggadēji un sistēmiski ir piedalījies Krievijas nemilitārās ietekmes pasākumu īstenošanā un Krievijas agresīvās ārpolitikas attaisnošanā.”
Dienests norāda, ka arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Engels turpina uzturēt ciešas saites ar agresorvalsti, “kā arī turpina darbības, kas vērstas uz Krievijas agresīvās ārpolitikas attaisnošanu un Eiropas valstu, tostarp Latvijas, starptautisku diskreditēšanu”.
Melnajā sarakstā viņu iekļāva, lai novērstu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Maksā Krivcovai
Pravfonds ne tikai apmaksā “Kremļa vēsturnieku” darbu, bet, kad viņi nonāk nepatikšanās, arī viņu juristus. Engelam – kad Latvijas varas iestādes iepriekš atteicās pagarināt viņa uzturēšanās atļauju. Viņu tiesā aizstāvējusi krievu tiesību aktīviste Elizabete Krivcova.
Palīdzību jurista izdevumiem 3500 eiro apjomā Engels Pravfondam lūdza 2015. gadā. Tolaik Latvijā viņš bija zināmāks kā Pasaule bez nacisma pārstāvis. Pieteikumā Engels saka, ka varas iestādes nepagarina viņa uzturēšanās atļauju, jo atriebjas par viņa cīņu pret “nacisma glorifikāciju”, piemēram, kritiku par 16. marta gājienu vai darbu pie “nacisma baltās grāmatas”.
Engels apgalvo, ka tā zaudēs iespēju braukt uz Krieviju, jo nevarēšot atgriezties Latvijā pie ģimenes (noplūdinātie lidojumu un robežšķērsošanas dati rāda, ka Engels Maskavu apmeklēja regulāri).
Krivcova panāca atļaujas pagarināšanu uz gadu, bet 2017. gadā pati prasa Pravfondam 500 eiro par darbu pie Engela pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Fonds pieteikumu atbalstīja un bija gatavs segt viņas darba izdevumus uz gadu, liecina Shēmu uzietais līgums. Tas tupinājās vēl ilgi – līdz 2021. gadā Augstākās tiesas Senāts noraidīja Engela prasību piešķirt pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Krivcova to pārsūdzēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), apgalvojot, ka Latvija pārkāpj viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Par to viņai samaksāja 790 eiro.
2022. gada martā Krivcova pilnvaro Engelu saņemt viņai domāto Pravfonda naudu, liecina dokumenti.
Mēnesi vēlāk ECT Engela pieteikumu noraidīja.
Krivcova Re:Baltica neatbildēja, vai Engela aizstāvībai ņēma naudu no Pravfonda – nevarot sniegt informāciju par klientiem bez viņu piekrišanas. Savukārt jautāta, cik bieži un kuros gados vispār saņēma naudu no šīs organizācijas, viņa norāda uz vienu reizi: “(..) vairāk nekā 10 gadus atpakaļ nevalstiskā organizācijā, kuru es pārstāvēju, saņēma no Pravfonda aptuveni 600 eiro transporta un viesnīcas pakalpojumu segšanai dalībai konferencē Varšavā.”
Pēdējoreiz Engela intereses Krivcova esot pārstāvējusi 2021. gadā. Pēc Pravfonda nonākšana ES sankcijās neesot ne uzturējusi kontaktus, ne sadarbojusies ar fonda pārstāvjiem.
Šis raksts publicēts projekta “Fighting Against Conspiracy and Trolls ” (FACT) ietvaros — tā ir neatkarīga, politiski neitrāla platforma, kas izveidota 2025. gada vidū Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) paspārnē. Spiediet šeit, lai sekotu jaunākajiem mūsu platformas rakstiem par dezinformāciju.
Autori: Oleksandra Levčaka, Anna Miroņuka, Shēmas (Radio Brīvā Eiropa), Inese Braže, Re:Baltica
Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica
Grafikas un titulbilde: Oleksijs Luškins, Radio Brīvā Eiropa
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
Sociālie mediji: Inese Braže un Ieva Strazdiņa
Raksta audio versiju montēja Nora Micpapa, balss Inese Braže
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
