Kā Krievijas propaganda radīja stāstu par Baltijas debesu atvēršanu Ukrainas droniem
Kad pirms divām nedēļām Baltijas valstīs nokrita vairāki Ukrainas bezpilota lidaparāti, Krievijas informatīvajā telpā strauji izplatījās stāsts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot apzināti “atvērušas” savu gaisa telpu, lai ļautu Kijivai veikt uzbrukumus Krievijas teritorijā.
Baltijas valstis to noliedz. Latvija spēra retu soli un vispirms oficiāli paziņoja, ka Krievija īsteno “dezinformācijas kampaņu”, un tad iesniedza protestu par to, pieprasot nekavējoties atsaukt nepatieso informāciju.
Re:Baltica restaurē, kā šis stāsts izplatījās Krievijas informācijas telpā un kāpēc tas izskatās pēc valsts koordinētas propagandas.
Kas notika?
Ukraina 23. martā sāka dronu uzbrukumu stratēģiski svarīgiem objektiem Ļeņingradas apgabalā, trāpot arī naftas terminālim Ustjlugas ostā un mērķiem ostas pilsētā Primorskā. Neilgi pēc tam viens drons nokrita Lietuvā, netālu no Baltkrievijas robežas. Nākamajā dienā viens nokrita Krāslavas novadā Latvijā, bet cits Igaunijā ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī. Baltijas valstu amatpersonas apstiprināja, ka nokritušie lidaparāti ir Ukrainas droni, kas novirzījušies no kursa radioelektronisko traucējumu rezultātā. Taču Baltijā to vērtēja kā incidentu, nevis apzinātu rīcību.
No Telegram uz medijiem
Par incidentu viens no pirmajiem ziņoja relatīvi nelielais propagandas kanāls “Baltijas antifašisti” (Антифашисты Прибалтики). Tā Telegram kanālā 25. martā plkst.6.31 (EEST) publicēts ieraksts, kurā vēstīts par Ļeņingradas apgabalā notriektajiem droniem. Autori retoriski vaicā:
“Un tagad jautājums: uzminiet, no kurienes lidoja droni?”
Nedaudz vēlāk, plkst.11.01 tas pats kanāls pārpublicēja cita kanāla Русский дневник ierakstu, kurā apgalvots, ka Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene atklāti melo. Mērķis ir nomaskēt NATO dalībvalstu uzbrukumu Krievijai.
Ierakstā minēts:
“Lietuvas premjeres paziņojums ir meli. Tā mērķis ir maskēt NATO pierobežas valstu — Lietuvas, Igaunijas un Latvijas — tiešu iesaisti uzbrukumā Krievijai. Citiem vārdiem, mūsu priekšā ir tiešs casus belli.”
Sākums TV – relatīvi mierīgs
Arī Krievijas kontrolētajos TV kanālos sākums bija relatīvi mierīgs. 25. marta rītā raidījumos aktīvi apsprieda uzbrukuma faktu un to, ka Ukrainas droni nogāzušies arī Baltijas valstīs, bet tās atkal vainojot Krieviju, nevis Ukrainu. Savukārt NATO spēki uz it kā notiekošu Ukrainas agresiju pret aliansi reaģējot ar klusumu un nevēlēšanos lidaparātus pārtvert.
Vakarā ziņās plkst.20 telekanālā Rossiya 1 vēstīja par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Raidījumā norādīja, ka Latvijas militārā palīdzība, salīdzinot ar lielvalstīm, nav tik liela, bet tā Ukrainai dažos gados nodevusi vairāk nekā 12 000 dronu. Raidījumā ar smīnu izteica pieņēmumu, ka viens no tiem tagad nogāzies Latvijā.
26. marta agrumā Solovjov Live kāds eksperts pieļāva, ka Ukrainas droni varēja lidot caur Poliju un vēlāk ielidot Baltijas valstīs. Pirmo reizi parādījās karte ar Baltijā nokritušajiem droniem, un tā izdarīti secinājumi par iespējamo lidojuma maršrutu.
Iesaistās MASH un propagandisti
Stāsts Krievijas mediju telpā pilnībā nomainījās 26. marta pēcpusdienā pēc ieraksta Telegram kanālā MASH ar vairāk nekā 3 miljoniem sekotāju. Plkst. 16.22 publicētajā ierakstā bija teikts:
“Pēc mūsu informācijas uzbrukumiem ziemeļu galvaspilsētai ukraiņi izmanto iekārtas Čerņihivas apgabalā. Saprašanai: 850 km pa gaisu un pārlidojums pāri Brjanskas, Smoļenskas, Tveras, Novgorodas un Ļeņingradas apgabaliem — sasniegt pilsētu pie Ņevas ir praktiski nereāli.”
Autori neatsaucas uz konkrētu avotu, bet izmanto formulējumu “pēc mūsu informācijas”. Tas ļauj izplatīt apgalvojumus bez pierādījumiem, balstoties uz pieņēmumu, ka auditorija uzticas informācijas avotam. (Jāmin, ka iepriekš fiksēti gadījumi, kad Ukrainas droni spējuši sasniegt mērķus ievērojami tālāk no Ukrainas robežām).
Ierakstā arī apgalvots:
“Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varas iestādes oficiāli atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas bezpilota lidaparātiem.”
Tieši šī frāze vēlāk kļuva par pamatu dezinformācijas kampaņai.
Mash papildināja savu vēstījumu ar vizuālu materiālu — karti, kurā attēlota it kā Ukrainas dronu iespējamā lidojuma trajektorija. Ar sarkanu iezīmēts maršruts pāri Baltijas valstīm, bet ar zilu — alternatīva, kas, pēc kanāla apgalvojuma, esot nereālistiska.
Retorikas maiņa televīzijā un medijos
Nepagāja pat stunda, kad šī interpretācija parādījās vienā no valsts galvenajiem propagandas raidījumiem – “60 minūtēs” telekanālā Rossiya 1. Tā vadītāja Olga Skabejeva sāka ar paziņojumu:
“Steidzamas ziņas: Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varas iestādes šodien oficiāli atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas bezpilota lidaparātiem uzbrukumiem Sanktpēterburgai, Ļeņingradas apgabalam un visam Krievijas ziemeļrietumu reģionam.”
Šī ir daudzkārt pieredzēta Krievijas propagandas metode – sākumā oficiālo līniju “izmet” Telegram kanālos, piemēram, militārajiem blogeriem; tad televīzijā, kur tā jau sasniedz masas.
Raidījumā demonstrēja arī jaunu karti ar Ukrainas dronu trajektoriju, kas vizuāli atgādināja MASH iepriekš publicēto.
Tāpat Skabejeva atkārtoja pirms tam MASH teikto, ka:
“Iepriekš šādi pārlidojumi tika pieļauti neoficiāli un atsevišķos gadījumos, baidoties no atbildes reakcijas, taču tagad acīmredzot no tās vairs nebaidās. Jautājums — kāpēc?”
Otra propagandas raidījuma Solovjov Live viesis Sergejs Mardans stundu vēlāk sacīja:
“Ļeņingradas apgabalam uzbruka ar Ukrainas droniem no Igaunijas un Latvijas puses. Kādi pretpasākumi tiks veikti? Kā rīkosies Krievija? Es piedāvāju četrus atbildes variantus: veiks atbildes triecienu, izteiks protestu, sūdzēsies ANO vai izliksies nepamanām.”
Krievijā izveidotajā saziņas lietotnē MAX raidījuma vadītājs publicēja aptauju, kurā sekotājus aicināja izvēlēties piemērotāko Krievijas pretreakciju.
Aptuveni stundu vēlāk tajā pašā raidījumā viens no ekspertiem kategoriski atkārtoja, ka Baltijas valstis esot atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas droniem. Vienlaikus viņš izteica cerību, ka Baltijā “beigu beigās nebļaustīsies”.
Nākamajā dienā turpat eksperts Jurijs Knutovs sūdzējās, ka Krievijas pretgaisa spēki nevar viegli notriekt dronus, jo tie ielido no Baltijas valstīm un attālums ir pārāk niecīgs, lai to laikus paspētu. Viņš rosināja dronus notriekt jau virs Baltijas.
“Tas ir ļoti svarīgs brīdis. Tas izraisīs paniku un histēriju. NATO valstīs sāks runāt par 5. panta iedarbināšanu, taču tas, kas notiek tagad — ja tas tiešām notiek ar pārlidojumiem caur Baltijas valstīm — jau nozīmē, ka NATO ir uzsācis tiešas militāras darbības pret Krieviju bez jebkāda paziņojuma, un šīs darbības jau ir eskalācija”
Arī vēlāk Krievijas televīzijas kanāla Rossiya 1 iknedēļas apskatā ar vienu no zināmākajiem propagandistiem Dmitriju Kiseļovu tika atkārtots stāsts par Baltijas valstu it kā atvērto gaisa telpu Ukrainas droniem, un it kā iesaistīšanos karā Ukrainas pusē.
Stāstu, atsaucoties uz MASH, pavairoja arī citi mediji. Tas nonāca arī oficiālajās ziņu aģentūrās.
Stāstu aktīvi pavairoja arī citos sociālajos medijos, tai skaitā TikTok. Propagandisti atkārtoja stāstu par Baltijas valstīm un gaisa telpu, kā arī izmantoja MASH publicēto karti.
Igaunijā “uzsēžas” EKRE, Latvija protestē
Stāsts par Baltijas valstu it kā atvērto gaisa telpu nepalika tikai Krievijas informatīvajā telpā.
Delfi apraksta, kā to pārņēma Igaunijas populistu partija EKRE, komentējot to līdzīgi Krievijas propagandai. Arī aizdomās par sadarbību ar Krievijas specdienestiem turētā Latvijas bijusī Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka publicējusi pārdomas par notikušo, jautājot, ka, “ja šie droni “nomaldījās”, kāds bija to paredzētais maršruts”. Viņa arī pievieno kārtējo karti, papildinot, ka nav jābūt militāram ekspertam, lai saprastu, ka maršruts bija plānots, apejot Krievijas teritoriju.
Tikmēr Latvija oficiāli protestēja. Vispirms Aizsardzības ministrijas pārstāve Guna Gavrilko 27. martā mikroblogošanas vietnē X rakstīja, ka Krievija izvērš masīvu informācijas operāciju pret Baltijas valstīm. Vēlāk Latvijas Ārlieu ministrija (ĀM) Krievijai iesniedza protesta notu.
Gavrilko Re:Baltica skaidroja, ka Latvija un citas valstis Krievijas dezinformācijas uzbrukumus piedzīvo gandrīz katru dienu, bet šoreiz nolemts publiski runāt, jo kampaņa bijusi koordinēta un daudz plašāka nekā parasti. Tā notikusi dažādās platformās – medijos, sociālajos tīklos, tai skaitā Telegram. Tāpat informācija bijusi vairākās valodās. Tāpēc šķitis svarīgi tam pievērst mediju un starptautiskās sabiedrības uzmanību.
Gavrilko norādīja, ka līdzīgu noliegumu par atļauju izmantot savu gaisa telpu Ukrainas dronu uzbrukumiem publicēja arī Polijas armijas vadība.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Re:Baltica uzsvēra, ka Krievijas propagandas mērķis ir destabilizēt kaimiņvalstu iekšpolitiku un šī propaganda turpināsies. Viņaprāt, kampaņa šoreiz bijusi efektīva, jo Baltijas valstu politiķi kopumā izskatījušies nobijušies.
Tikmēr Krievijas propagandā stāsts turpinās. Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova 6. aprīlī paziņoja, ka Krievija Baltijas valstīm izteikusi brīdinājumu saistībā ar incidentu. Viņa uzsvērusi, ka, ja Baltijas valstu valdības rīkosies “saprātīgi”, tās varētu izvairīties no eskalācijas. Pretējā gadījumā “varētu sekot atbildes pasākumi”.
Latvijas ĀM Re:Baltica noliedza, ka būtu jebko saņēmusi, bet Zaharovas izteikumus vērtēja kā daļu no Krievijas dezinformācijas stāsta.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
