Vai Krievija var uzbrukt NATO un Latvijai? Ko saka Z-blogeri

Vai Krievija ir gatava karot ar NATO? Šo jautājumu kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā regulāri dzird no visām pusēm. Rietumu izlūkdienestu vadītāju publiskās prognozes ir piesardzīgas, bet strauji augošie aizsardzības tēriņi rāda, ka eiropieši to vairs neuzskata par teorētisku jautājumu. 

Savukārt, ja to uzdod Krievijā, atbildi var dzirdēt divos līmeņos. Pirmā ir oficiālā propaganda un labi zināmie Kremļa TV rupori – tādi kā Vladimirs Solovjovs, Dmitrijs Kiseļovs, Margarita Simonjana un citi. Klausoties viņos, Krievijai viss ir lieliski. Sankcijas nedarbojas, Eiropa tūlīt sabruks, Ukraina padosies, un visi beidzot sapratīs, ka Vladimiram Putinam bija taisnība.

Otrā daļa ir militārie Telegram kanāli jeb tā sauktie Z-blogeri. Tie nav neatkarīgi informācijas avoti, taču noder kā angažēts vēstures pieraksts par karā un Krievijas militāristu galvās notiekošo. Ņemot vērā “Telegram” plašo lietojumu Krievijā (76 miljoni), viņus lasa daudzi. Pat tagad, kad Krievijā sāk ierobežot pieeju šim saziņas tīklam, amatpersonas izteikušās, ka Z-blogeru kontus tas neskars. Tāpēc mēs nolēmām izpētīt, kādus vēstījumus Krievija izplata caur šo propagandas tīklu. 

Arī Z-blogeri seko oficiālajam kursam – Krievijai vienmēr taisnība, Ukrainai karā jāzaudē, Eiropā un ASV notiek morāles pamatu iznīcināšana. Taču Z-blogeri nekautrējas runāt arī par problēmām. Sūdzas par resursu trūkumu, kritizē komandieru nepareizos lēmumus, ziņo par sakāvēm un kopumā rada niansētāku ainu par frontē notiekošo.

 Mārtiņš Hiršs

“Naidīgo Rietumu aplenktās Krievijas naratīvs ir bijis Putina arsenālā jau kopš 2000.gadiem. Šis ir tas pats, tikai jau radikālāka versija,” skaidro dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. ”Putinam karā neiet. Ekonomika arī buksē. Bet gandrīz jebko var attaisnot, jo Putins aizsargā nāciju pret lielo, ļauno, agresīvo bubuli.”

Pēc Hirša teiktā, Z-blogeri ir labs piemērs, kā praksē darbojas Krievijas informācijas telpa. Kremlis nosaka galvenās politiskās vadlīnijas un atslēgas vēstījumus par karu, Rietumiem vai Ukrainu, taču propagandu lielā mērā izplata decentralizēti. 

Tos vispirms atkārto valsts kontrolētie TV kanāli un mediji, bet pēc tam tie izplatās plašākā informatīvajā ekosistēmā. Z-blogeri un Kremļa influenceri vēstījumus pārņem, interpretē un pastiprina. “Bieži vien viņu saturs ir pat radikālāks, emocionālāks un agresīvāks nekā salīdzinoši sausā un disciplinētā valsts komunikācija. Daļa šo influenceru ir saistīti ar valsts institūcijām vai medijiem, dažkārt pat finansēti, bet daļa darbojas relatīvi neatkarīgi – līdzīgi kā influenceri Rietumos, pelnot ar klikšķiem, auditoriju un publisku atpazīstamību,” viņš saka.

Kas ir Z-blogeri?

Tas ir sazarots kontu tīkls platformā Telegram – viņus vieno atbalsts iebrukumam Ukrainā un regulāras reportāžas par karu. Lielākā daļa kontu ir radusies pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, bet pirmie parādījās jau pēc Krimas aneksijas. Nosaukumu ieguvuši no Krievijas agresijas simbola “Z”.  Tīklu veido Kremļa TV propagandisti, cilvēki, kurus viņi aicina kā ekspertus savos šovos, režīmam pietuvināti militārie korespondenti, ar Aizsardzības ministriju saistīti kanāli, agregatori – ziņu apkopotāji, vāgnerieši, kadirovieši un frontē esošie vai tai tuvi cilvēki. Z-kanālu pētnieks Ivans Fiļipovs to rašanos raksturojis kā Krievijas mediju cenzūras un nepārtraukto Aizsardzības ministrijas melu sekas. Vairāk par šo parādību varat lasīt viņa materiālā “Meduza”.

Z-blogeru popularitāte, kuri raksta par karu ar NATO

Dati ievākti 2026. gada februārī. Apskatā iekļauti manuāli meklēti Z-blogeri, kuri “Telegram” 2025. gada pēdējā ceturksnī izteikušies par potenciālu karu ar NATO.
Trešais pasaules karš ir klāt?

Galvenais jautājums – vai Krievijas un NATO valstu militārie spēki satiksies tiešā karā, nevis hibrīdoperācijās vai kiberuzbrukumos.

Daži Z-blogeri uzskata, ka šāda varbūtība ir maza. Kanāls Угольный #ДаджальПетух sekotājiem stāsta, ka drīzumā karš noteikti nesāksies, jo Rietumu militāristi “nav tādi muļķi, lai sāktu konfliktu bez izvērstiem štābiem un karaspēka”. Ja karš sākšoties, tad vainīgi noteikti ir Rietumi un Krievija viegli uzvarēs. Viņš to nekādi nepamato.

Līdzīgs viedoklis ir arī kanāla Hard Blog Line autoram: Krievijas karš ar Eiropu ir mazticams. Tiesa, viņš to skaidro pavisam citādi. “Kas par muļķīgu jautājumu… Karš jau sen notiek, vienkārši tas vēl nav pārgājis bruņota konflikta stadijā.”

Hard Blog Line kā piemēru min Otro pasaules karu. Viņam šķiet, ka hitleriskā Vācija uzbruka PSRS, jo bija atkarīas no padomju resursiem (divus kara gadus, kad Staļins un Hitlers savā starpā dalīja Eiropu, Krievijā atcerēties nav pieņemts). Un, lūk, Eiropa arī ir atkarīga no Krievijas energoresursiem.

“Tomēr Krievijas pozīcija ir ļoti izsvērta: mēs neatsakāmies no sadarbības, jūs paši esat atteikušies. Proti, no mūsu puses nav radīts neviens kara priekšnosacījums,” raksta autors, izvēloties ignorēt tādus “sīkumus” kā pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Eiropas gaisa telpā iesūtītie droni, Baltijas jūrā pārrautie kabeļi un dažādas sīkas sabotāžas. Taču, lai gan varbūtība esot maza, karam jāgatavojas, “lai šī mazā varbūtība paliktu maza”.

Kopumā vēstījums ir tas pats. Kara, visticamāk, nebūs. Ja būs, vainojama Eiropa.

Konflikts nav neizbēgams, bet…

Taču šis viedoklis nav viendabīgs. ZАПИСКИ VЕТЕРАНА, kas ir ievērojami populārāks par abiem minētajiem, vēl 1. novembrī rakstīja, ka “mums degungalā ir karš ar Eiropu un praktiski visu NATO bloku.” Decembra beigās doma transformējās. “Konflikts nav neizbēgams, bet tā risks ir būtiski pieaudzis.” 

Analizējot situāciju frontē un aprēķinot abu potenciālā konflikta pušu militāro varenību, Z-blogeris saskata trīs notikumu attīstības variantus. Nevienā no tiem Krievija nav agresors. Pēc ZАПИСКИ VЕТЕРАНА domām,  NATO vai nu organizēs provokāciju, vai nu ievedīs karaspēku Ukrainā, vai arī izveidos Kaļiņingradas apgabala militāro blokādi (pēc kā Krievija pārņems Suvalku koridoru).

“Tiešs liela mēroga karš starp visu Krieviju un visu NATO ir mazticams kodolfaktora dēļ. Ticamākais scenārijs varētu būt – ierobežots, bet intensīvs konflikts ar NATO dalību Ukrainā,” secina autors.

Mazāk populārais kanāls Янсен | Z klāsta, ka “Eiropai karš ar Krieviju ir iespēja saglabāt tās elišu ietekmi, naudu un statusu”. “Viņiem pat nav nepieciešama obligāta uzvara. Viņiem svarīgs ir pats kara fakts. Un viņi to sāks agri vai vēlu,” stāsta kanālā. Viņaprāt, karam jāsākas šīs dekādes otrajā pusē vai nākamajā dekādē.

Uz tā fona, ka Krievija nekad nav vainīga, interesanta ir Romanov Лайт reakcija uz Krievijas dronu ielidošanu Polijas teritorijā (naktī uz 2025. gada 10. septembri vairāki Krievijas trieciendroni Shahed ielidoja Polijas gaisa telpā un Polija ierosināja NATO līguma 4. panta konsultācijas – red.). “Tātad, vienkārši pa**rsa un norija. Kā mēģinājums – sanāca labi,” rakstīja Romanov Лайт. Kā mēģinājums? To blogeris neprecizē.

Kurš vainīgs?

Kā minēts, pat hipotētiskos scenārijos Z-blogeri vienmēr vaino Rietumus.

Kanāls ЖИВОВЪ raksta, ka tieši šobrīd vajadzīgas militāras uzvaras Ukrainā. Taču uzreiz precizē, ka “pat pēc šiem apdullinošajiem militārajiem panākumiem neviens negarantē, ka ES atteiksies no saviem militārajiem plāniem”.

Arī Hard Blog Line ir pārliecināts, ka Eiropai karš ir “nepieciešams”, jo to ekonomiski ietekmē Krievijas tirgus trūkums. “Viņiem [Eiropai] nepieciešama atelpa, lai sagatavotu Ukrainu jaunam karam ar Krieviju. Viss sāksies ar provokācijām, kas liks mums sākt speciālo militāro operāciju – 2” (Krievijā tā sauc uzbrukumu Ukrainai – aut.).

Taču visaktīvāk par iespējamo Eiropas karu ar Krieviju spriež  Два майора – viens no Krievijas pazīstamākajiem un populārākajiem Z blogeriem. Šī kanāla auditorija sasniedz 1,2 miljonus cilvēku.

Decembrī tas  raksta: “Notiekošo militarizāciju ES valstīs [Krievijas] augstākā militāri politiskā vadība vērtē kā Eiropas gatavošanos karam ar Krieviju ap 2030.gadu.”

Dienu iepriekš tas citē citu populāru Z-blogeriАРХАНГЕЛ СПЕЦНАЗА, kuram arī ir vairāk nekā miljonu liela auditorija. Tas raksta, ka “NATO valstu budžets pakāpeniski noved pie militāro izdevumu palielināšanās, neskatoties uz iedzīvotāju ienākumu kritumu, inflāciju un ekonomikas degradāciju”.

Kopumā jebkuru Eiropas valstu rīcību, kas vērsta uz savu aizstāvību, Два майора vērtē kā provokāciju.

Tā, piemēram, Dānijas pretgaisa sistēmu un jūras mīnu izvietošanu Baltijas jūrā Z-blogeris komentē šādi: “Tās faktiski veido pamatu Krievijas provocēšanai uz atbildes pasākumiem, kas dos iemeslu ES un NATO dalībvalstīm pasludināt karu.”

Uz šī fona izceļas Telegram-kanāls ZАПИСКИ VЕТЕРАНА.

29. decembrī, komentējot Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska teikto, ka pamiera noslēgšanas gadījumā jābūt Rietumu drošības garantijām un pat militārai klātbūtnei, kanāls rakstīja: “Viņš zina, ka Krievijai tas nav pieņemami, un mēs būsim spiesti sākt Trešo pasaules karu, kas pāries kodolkarā, lai sevi aizsargātu.”

Atšķirībā no saviem kolēģiem, ZАПИСКИ VЕТЕРАНА raksta, ka tieši Krievija sāks trešo pasaules karu, kaut arī piespiedu kārtā. Tā ir būtiska atšķirība.

Kas būs?

Neskatoties uz savu pārliecību, ka karš būs, par tā iespējamo iznākumu Z blogeri izvēlas klusēt.

Protams, ir tādi piemēri kā НгП раZVедка, kuri ir pārliecināti par Krievijas armijas spēku. “Tikai viens grupējums, kas uzbrūk Pokrovskas vai Huļajpoles virzienā, spēj NATO spēkus Baltijā iznest vienos vārtos un pat nepamanīt to,” viņš raksta.

Tomēr ir arī mazāk sajūsmināti autori.

Romanov Лайт atzīst, ka, piemēram, Melnajā jūrā Krievijas flote ievērojami atpaliek no NATO dalībvalstīm: “Pašlaik plaisa gan skaitā, gan aprīkojumā ir milzīga. Tehniski [Krievijas] Melnās jūras flote joprojām ir XX gadsimta flote uz padomju impērijas lauskām.” 

Šis novērojums gan nav saistīts ar iespējamo karu ar NATO – šādā kontekstā Krievijas un Rietumu spēkus salīdzina reti un parasti tikai jautājumu formā.

Tā Z-blogere Anastasija Kaševarova, kas savulaik strādāja “Pirmajā kanālā”, kā arī bija Krievijas parlamenta priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina padomniece, “Tiešajai līnijai” (vairāku stundu gara propagandas programma – preses konferences tiešraide) ar Putinu uzdeva trīs jautājumus. Otrais sākas šādi: “Pēkšņa speciālā militārā operācija parādīja vairāku jomu un konkrētu cilvēku negatavību veikt kaujas darbības gan frontē, gan aizmugurē.”

Tālāk tiek uzskaitītas daudzas Krievijas armijas problēmas: tehniskas ķibeles, cilvēku, transporta un līdzekļu trūkums, tukši komandieru solījumi. Un jautājums: “Vai mēs esam gatavi karam ar NATO? Jautājums nav par to, vai krievi grib karot, bet, vai mēs esam gatavi. Vai varbūt atkal nepietiks pat zābaku un bruņuvestu? Vai gara un cilvēku? Un sīkās detaļas dēļ, ko piegādā no Ķīnas, mums apstāsies nopietnas militārās tehnikas ražošana?”

Raidījumā šis jautājums neizskanēja.

Šajā ziņā zīmīgā ir Telegram kanāla Угольный #ДаджальПетух (37 tūkstoši abonentu) transformācija. Vēl septembrī tā autors bija pārliecināts – ja karš sāksies tuvākajā laikā, Krievija viegli uzvarēs. Taču jau novembrī viņa pārliecība sāka grīļoties. Viņš uzskata, ka šobrīd karot ar Eiropu nav lietderīgi. Skaidri formulēt, kāpēc tā, viņš nevar (vai negrib). Vienkārši nevajagot un viss. Viņš ierosina vispirms “pabeigt ar Ukrainu”.

Secinājums: Z-blogosfērā praktiski unisonā skan divas tēzes. NATO un Krievija karos – un vainīgi pie tā būs tikai Rietumi, konkrēti Eiropa. Taču pārliecība par iznākumu nav viendabīga. Kāds ir pārliecināts par Krievijas armijas pārākumu (ka tā ir “uztrenējusies” karā ar Ukrainu un ir gatava tieši tagad), bet lielākā daļa uzdod loģisku jautājumu. Krievija četrus gadus nespēj uzvarēt Ukrainu un virzās uz priekšu ārkārtīgi lēni. Eiropa un ASV Ukrainai palīdz, bet ne savā maksimālajā līmenī. Kas notiks, ja Krievijai stāsies pretī viss NATO spēks?

Autors: Artjoms Ļipins, TVNET, speciāli Re:Baltica

Redaktore: Sanita Jemberga

Ilustrācija: Miko Rode

Tehniskais atbalsts: Madara Eihe

Sociālie mediji: Inese Braže un Ieva Strazdiņa

Teksts angliski tulkots ar MI palīdzību

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.