Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sekojam līdz EP deputātu kandidātu publiskajai komunikācijai. Vēršam uzmanību uz nepatiesiem, sagrozītiem, no konteksta izrautiem vai citādi maldinošiem vēstījumiem (vairāk šeit). Ja tādu pamanāt arī jūs, dodiet mums ziņu e-pastā: recheck@rebaltica.com
Linkaits (JKP) un Latvija pirmajā vietā: aizliegs apkurē izmantot malku, granulas un briketes
Nav taisnība
Eiroparlamenta kandidāts un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits sociālajā medijā Twitter apgalvo, ka valdība zaļā kursa iespaidā plāno aizliegt privātmāju apkurē izmantot malku, granulas un briketes. To it kā paredz 25. aprīlī otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā. Publicējot grozījumu ekrānuzņēmumu, Linkaits rakstīja:
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa: plāno aizliegt malkas, brikešu, granulu apkuri.”
Pēc tam, kad Linkaita ierakstu nekritiski pārstāstīja portāls LA.lv, līdzīgs apgalvojums Facebook izskanēja arī no LPV līdera Aināra Šlesera. Viņa ierakstu savos sociālo mediju profilos komentēja vairāki LPV Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāti: Saeimas deputāte Ramona Petraviča, Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš, Jolanta Gulbe-Paškeviča, Līga Krapāne, Māris Ruks un Sandris Točs. Savukārt Vladimirs Keidāns tikai pārpublicēja Šlesera ierakstu.
Avots: Ekrānuzņēmumi no Facebook un Twitter.
Kandidātiem nav taisnība. Enerģētikas likuma grozījumi neparedz mājokļa apsildē liegt izmantot malku, granulas vai briketes. Grozījumi mainīs to, kā nākotnē drīkstēs apsildīt renovētas viendzīvokļa mājas un jaunbūves – būs jāizmanto atjaunīgie energoresursi vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģija. Kandidātu minētā koksne, briketes un granulas ir biomasa, kas gan saskaņā gan ar Enerģētikas likumu, gan Atjaunīgās enerģijas direktīvu ir atjaunīgais energoresurss. Tātad mājsaimniecības varēs turpināt izmantot koksnes kurināmo. To medijiem izsūtītajā paziņojumā apstiprina arī Klimata un enerģētikas ministrija.
Uz Re:Check jautājumu, kādēļ pirms rakstīšanas nav pārbaudījis informāciju, Linkaits atbildēja, ka esot paļāvies uz ekspertu teikto un Saeimas mājaslapā pieejamo informāciju. Taču, kā norādīts iepriekš, Saeimas mājaslapā pieejamais grozījumu projekts neko tādu neparedz. Savukārt Šlesers, ar kura ierakstu dalījās LPV kandidāti, uz mūsu e-pasta vēstuli atbildi nesniedza.
JKP: “Laiks piebremzēt zaļo kursu. Ļausim izmantot vecākas automašīnas”
Trūkst konteksta
Jaunā konservatīvā partija (JKP) kādā priekšvēlēšanu plakātā aicina “piebremzēt zaļo kursu” un sola ļaut izmantot vecākas automašīnas. Taču Eiropas zaļais kurss neliedz izmantot vecākus auto. Solītāju vidū ir JKP saraksta pirmais numurs Tālis Linkaits, kurš pirms trīsarpus gadiem kā satiksmes ministrs rosināja pilnīgi pretēju politiku – proti, aplikt lietotas automašīnas ar jaunu nodokli, lai nepieļautu, ka “visa šī lēto, bet vidi piedrazojošo mašīnu plūsma ienāktu Latvijā”.
Partijas reklāmas plakāts publicēts tās sociālajos medijos. Tas vēsta:
“Kāpēc JKP jābūt Eiropas Parlamentā? Laiks piebremzēt zaļo kursu. Ļausim izmantot vecākas automašīnas.”
Partijas Facebook lapā šo plakātu pavada teksts:
“Kamēr Latvija nav sasniegusi ES dzīves līmeni, mūs nevar pakļaut neizpildāmām zaļā kursa prasībām. Kamēr tikai bagātākie var atļauties elektroauto, neliegsim izmantot vecākas automašīnas, īpaši laukos.”
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Eiropas zaļais kurss neparedz liegt izmantot vecākas automašīnas. No 2035. gada Eiropas Savienībā paredzēts izbeigt tirgot jaunus benzīna un dīzeļdzinēja automobiļus. Taču cilvēki varēs turpināt braukt ar jau iegādātiem iekšdedzes dzinēju spēkratiem, kā arī pirkt un pārdot šāda veida lietotus automobiļus. Tas skaidrots, piemēram, Eiropas Parlamenta mājaslapā. “Jaunie noteikumi nenozīmē, ka līdz 2035. gadam visiem satiksmē iesaistītajiem automobiļiem vajadzēs būt bezemisiju transportlīdzekļiem. Šie noteikumi neietekmē jau saražotos automobiļus,” norādīts Eiropas Parlamenta skaidrojumā.
Re:Check telefonsarunā jautāja JKP valdes priekšsēdētajām Gatim Eglītim, kāpēc partija sola “ļaut izmantot vecākas automašīnas”, ja tas nav aizliegts. Viņš pauda, ka vecāku mašīnu īpašniekus varētu sodīt, piemēram, ar nodokļiem: “To jau tagad var darīt, piemēram, ir diferencētie [nodokļi], ikgadējās transporta nodevas. Jo vecāka mašīna, jo tagad jau ir vairāk izmešu, tad ir jāmaksā vairāk nodokļos. (..) Tas ir kontekstā ar zaļo kursu.” Eglītis uzsvēra, ka tā ir zaļā kursa “kopējā filozofija”. Politiķa atbildi lasiet šeit. Taču jānorāda, ka lēmumus par nodokļu piemērošanu vai celšanu vecākiem automobiļiem pieņem dalībvalstis pašas, nevis Eiropas Parlaments, kura priekšvēlēšanu plakātā partija šo solījumu iekļāvusi.
Plakātu savos sociālo mediju kontos publicējis arī bijušais JKP satiksmes ministrs, tagad partijas EP vēlēšanu pirmais numurs Tālis Linkaits. Viņš Re:Check skaidroja, ka solījums ir kontekstā ar valstu mērķiem CO2 izmešu samazināšanā, kas atbilstoši zaļā kursa plāniem “nonāk, protams, arī nacionālajā līmenī”. Viņš norāda, ka Latvijai, lai izpildītu zaļā kursa mērķus, būs jāliek uzsvars uz privātā transporta samazināšanu, īpaši tāda, kas emitē CO2.
Taču jāatgādina, ka pirms trīsarpus gadiem Linkaits kā satiksmes ministrs pats virzīja jauna nodokļa ieviešanu Latvijā ievestiem lietotiem auto, kas vecāki par pieciem gadiem. Toreiz Linkaits kā piemēru minēja zaļo kursu uzņēmušās rietumvalstis, kas atsakās no videi kaitīgiem auto, un norādīja, ka nevēlas “lai visa šī lēto, bet vidi piedrazojošo mašīnu plūsma ienāktu Latvijā”. Nodokļa ieviešana toreiz tika pamatota ar maldinošiem argumentiem, par ko rakstīja arī Re:Check (šeit), un vēlāk daudzo iebildumu dēļ valdība no šīs ieceres atteicās.
Re:Check tagad Linkaitam jautāja, kāpēc mainījis nostāju. Politiķis skaidroja, ka toreiz tā bijusi Vides ministrijas iniciatīva, kuru viņam “nācās aizstāvēt”: “Tad, kad tu esi valdībā, tev ir jāaizstāv valdības kopējā pozīcija. Tu nevari tur tā lēkāt uz priekšu un atpakaļ.” Linkaita atbildi lasiet šeit.
Aleksandrs Kiršteins (TZV): Pašreizējais CO2 pieaugums klimatu nav mainījis
Nav taisnība
Bijušais Nacionālās apvienības biedrs, tagad Eiroparlamenta kandidāts no partiju apvienības Tauta. Zeme. Valstiskums. Aleksandrs Kiršteins intervijā NRA izplata maldus par ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrāciju atmosfērā. Pēc viņa teiktā tā ir normālā līmenī un klimatam nemaz netraucējot. Kiršteins arī uzteic klimatskeptiķu organizāciju Clintel, kas regulāri melo par klimata pārmaiņu esamību un cēloņiem.
Kiršteins pauž:
“Ja atmosfērā ogļskābā gāze ir 0,04%, kas ir tikai četras molekulas no 10 000 citu gāzu molekulām, tad jābūt vienkārši muļķim, kas skolā nav gājis, lai ticētu, ka tas var radīt klimata izmaiņas. (..) Jebkurš biologs pateiks: ja atmosfērā ir 0,04% ogļskābās gāzes, tad tas ir normāli. Pat, ja būtu 0,08%, tad tas arī netraucētu. Taču, ja ogļskābā gāze nokristu zem 0,02%, tad dzīvība uz Zemes izbeigtos.”
Kiršteinam nav taisnība. CO2 un citas siltumnīcefekta gāzes rada tā saukto siltumnīcefektu. Kad Saules starojums sasniedz Zemi, daļa tiek absorbēta un daļa – atstarota atpakaļ visumā kā infrasarkanais starojums. Tas ir neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu. Siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 to daļēji aiztur, un starojums nonāk atpakaļ uz Zemes. Tā rezultātā paaugstinās vidējā globālā temperatūra un mainās klimats. Plašāk par šo procesu Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Kopš 1850. gada vidējā globālā temperatūra ir palielinājusies par aptuveni 1,1 Celsija grādu. Patlaban CO2 koncentrācija atmosfērā ir 0,04%. Ja tā nemainīsies, vidējās temperatūras pieaugums, visticamāk, apstāsies pie diviem Celsija grādiem. Sasniedzot Kiršteina minētos 0,08%, tā pārsniegtu četrus grādus. Abos gadījumos gaidāmas drastiskas sekas videi, cilvēku veselībai, pārtikas pieejamībai un ekonomikai.
NRA intervijas galvenais temats bija Eiropas zaļais kurss. Pēc konteksta noprotams, ka Kiršteins biedē – kursa iespaidā ogļskābās gāze koncentrācija atmosfērā nokritīs zem 0,02%. Līdzīgus maldus izplatījis arī Eiroparlamenta kandidāts no Latvija pirmajā vietā Edmunds Zivtiņš. Zaļais kurss neko tādu neparedz – plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.
Kiršteins arī nopeļ klimata zinātni, viedokli pamatojot ar kādas klimatskeptiķu organizācijas nostāju:
“Ir tāda organizācija “CLINTEL”, kurā apvienojušies vairāk kā 1900 pasaules politiķi un izcili zinātnieki, tajā skaitā divi Nobela prēmijas laureāti, kuri apgalvo – klimata zinātne ir pārvērsta par krāpniecisku politiķu un uzpirktu žurnālistu pseidozinātni.”
Teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi apstiprina, ka pēdējo 150 gadu laikā strauji kāpusi vidējā globālās temperatūra, un tā cēlonis galvenokārt ir cilvēku darbības rezultāts. Šo gandrīz vienprātīgo pētnieku nostāju gadu desmitiem centusies noslēpt fosilā kurināmā industrija. Tā pagājušajā gadsimtā sāka rīkot dezinformācijas kampaņas, kurās iesaistītas industrijas finansētas domnīcas, “eksperti” un politiķi.
Clintel ir viena no šādām organizācijām. To dibinājis bijušais naftas un gāzes ieguves uzņēmuma Shell sadarbības partneris Guss Berkhauts. Organizācija jau vairākus gadus izplata savu Klimata deklarāciju, kuru it kā parakstījuši simtiem ekspertu. Patiesībā parakstītāju vidū vairums nav nekādā veidā saistīti ar klimata pētniecību. Daļa no viņiem ir darbojas fosilā kurināmā firmās vai institūtos un domnīcās, kas no tām saņem ziedojumus. Sarakstā tikai 19 nosaukti par klimata zinātniekiem vai pētniekiem, taču daļai saistība ar klimata pētniecību ir apšaubāma. Plašāk par Clintel Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Abi Kiršteina minētie Nobela prēmijas laureāti – Īvars Jēvers un Džons Klauzers – ir nevis klimata pētnieki, bet fiziķi, un šajā nozarē arī saņēmuši Nobela balvas. Abi darbojas iestādēs, kuras finansē fosilā kurināmā industrija.
Re:Check e-pasta vēstulē lūdza Kiršteinam norādīt viņa informācijas avotus, bet deputāts atbildi nesniedza.
Edmunds Zivtiņš (LPV): Viss dzīvais aizietu bojā, tātad zaļais kurss ir “pilnīgi garām“
Nav taisnība
Eiroparlamenta kandidāts un Saeimas deputāts no Latvija pirmajā vietā Edmunds Zivtiņš stāsta, ka ogļskābās gāzes jeb CO2 samazināšana atmosfērā zem 0,03% iznīcinātu visu dzīvo, tātad Eiropas zaļais kurss esot “pilnīgi garām”. Zivtiņa minētais skaitlis nav korekts, turklāt Eiropas zaļais kurss šādu samazinājumu nemaz neparedz.
Aprīļa vidū publicētā video dots nosaukums “Eiropas zaļais kurss ir izgāzies”. Tajā deputāts sūdzas, ka viņam esot aizliegts izmantot nocirstos kokus. Viņš saka:
“CO2 gaisā ir 0,043%. Tātad 0,043% ir CO2 augšā mums gaisā. Lai jūs saprastu, ko tas nozīme, tad, ja šis CO2 nokristos zem 0,03%, tad visi koki aizietu bojā, un, ja visi koki aizietu bojā, viss dzīvais uz zemes, uz pasaules aizietu bojā. Tātad saprotiet, tas zaļais kurss, ko šobrīd bīda Eiropas Parlaments, tas ir pilnīgi garām, tas ir pilnīgi garām.”
Ar Zivtiņa video Facebook dalījušies vairāk nekā 600 cilvēku, TikTok to redzējuši 23 tūkstoši.
CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugums atmosfērā palielina vidējo globālo temperatūru un veicina klimata pārmaiņas. Šogad martā vidējā CO2 koncentrācija atmosfērā bija aptuveni 0,0425%.
Pirmkārt, Zivtiņam nav taisnība, ka CO2 koncentrācija zem 0,03% nonāvētu visus kokus un pasaule ietu bojā. Kā norādīts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Klimata portālā, 19. gadsimta beigās pirms industrializācijas CO2 koncentrācija atmosfērā bija 0,028% – tātad zem Zivtiņa minētās vērtības. Ledus laikmetos ogļskābā gāze atmosfērā bijusi ap 0,018%, un pat šādos apstākļos pastāvēja augi, tostarp koki. Pētnieki lēš, ka cilvēcei labs līmenis varētu būt 0,028–0,035%.
Otrkārt, Eiropas zaļais kurss šādu samazinājumu neparedz. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam panākt dalībvalstu klimatneitralitāti. Proti, lai CO2 emisijas būtu līdzsvarā ar dabas – augu, okeānu, augsnes u.c. – spēju to absorbēt. Tātad mēs nevis samazinātu esošo CO2 koncentrāciju atmosfērā, bet neļautu tai paaugstināties vēl vairāk.
Pat, ja pasaule pilnībā apturētu visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, nesekotu straujš CO2 koncentrācijas kritums. Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta pētnieks Džons Stermans atmosfēru salīdzina ar aizdambējušos vannu – ja aizgriezīsi krānu, ūdens nesāks strauji tecēt prom.
Sarakstē Zivtiņš Re:Check atbildēja, ka viņa informācijas avots ir Lielbritānijas parlamenta deputāts Endrjū Bridžens. Pēc tīmeklī atrodamās informācijas viņam ir augstākā izglītība bioloģijā, taču ar pētniecību Bridžens nav nodarbojies. Bridžens politisko karjeru sāka kā Konservatīvās partijas biedrs. 2023. gadā viņu no partijas izraidīja pēc komentāra, ka Covid-19 vakcinācija ir lielākais noziegums pret cilvēci pēc holokausta.
Partija Stabilitātei!: ES atņem mūsu elektrību
Nav taisnība
Partija Stabilitātei! vēlēšanu bukletā raksta:
“Eiropas Savienība atņēma mūsu elektrību un pārdod to atpakaļ ar milzīgu sadārdzinājumu.”
Bukletā teikts, ka šī shēma esot nekavējoties jāpārtrauc.
Eiropas Savienība nav atņēmusi Latvijai elektrību. Noprotams, ka ar elektrības atņemšanu tiek domāta Latvijas dalība Nord Pool biržā, kurā tiek pārdota visa dalībvalstīs saražotā elektroenerģija. Latvija tai pievienojās brīprātīgi 2013. gadā.
Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs jau iepriekš izplatījis nepatiesu informāciju par elektroenerģijas tirgu. Latvijas patēriņam nepietiek ar Daugavas hidroelektrostaciju saražoto lēto elektrību. 2023. gadā, kad Daugavā bija liela ūdens pietece, tā nosedza aptuveni pusi Latvijas patēriņa, bet citos sausākos gados – tikai aptuveni trešdaļu. Re:Check jau iepriekš skaidrojis, ka trūkstošo daļu ir izdevīgāk pirkt biržā, kur tiek pārdota arī Ziemeļvalstu HES un vēja parku saražotā elekrība, nekā ražot visu pašiem ar gāzi darbināmajās Latvenergo termoelektrocentrālēs. Biržas darbības princips nozīmē, ka arī Latvija tajā pārdod elektrību un saņem atbilstošu samaksu, kas tiek ieguldīta jaunu ražošanas jaudu attīstībā un Latvenergo dividenžu veidā nonāk valsts budžetā.
Edvīns Šnore (NA): Anglijā katru dienu ierodas tūkstošiem nelegālu imigrantu
Nav taisnība
Saeimas deputāts un Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāts Edvīns Šnore TikTok video stāsta, ka Anglijā katru dienu ar laivām ierodoties tūkstošiem nelegālo imigrantu no Āfrikas un Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) liedzot valstij valstij viņus “sūtīt atpakaļ uz Āfriku”. Tā nav taisnība.
“Nu ko, izskatās, ka Eiropu sagraus nevis karš, bet cita nelaime – Anglija paziņojusi, ka stāsies ārā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, iespējams, un līdz ar to arī no Eiropas Padomes, kurā tā bija 75 gadus. Un kāpēc? Tāpēc, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa aizliegusi viņiem sūtīt atpakaļ nelegālos imigrantus uz Āfriku. Bet imigranti Angliju pārpludinājuši. Katru dienu ierodas tūkstoši ar laivām.”
Pirms diviem gadiem Lielbritānijas valdība parakstīja līgumu ar Āfrikas valsti Ruandu, kas ļautu britiem uz Ruandu sūtīt patvēruma meklētājus un nelegālos robežšķērsotājus. Ruandā izskatītu, cik pamatota ir prasība piešķirt patvērumu, taču pat tie, kas to saņemtu, nevarētu atgriezties Lielbritānijā.
ECT nav aizliegusi “sūtīt atpakaļ nelegālos imigrantus uz Āfriku”.
ECT lēmums 2022. gada jūnijā apturēja pirmo britu valdības ieplānoto septiņu imigrantu izsūtīšanu uz Ruandu, turklāt tiesa to pieņēma pēc kāda Irākas pilsoņa sūdzības izskatīšanas. ECT secināja, ka Ruanda patvēruma meklētājiem nav droša valsts, jo pastāv risks, ka Ruanda pieteikumus neizskatītu godīgi un tā uz izcelsmes valstīm sūtītu arī tos patvēruma meklētājus, kuru dzīvības tur būtu apdraudētas. Tikmēr pašā Lielbritānijā tiesas vērtēja visa Ruandas plāna likumību, un 2023. gada novembrī Lielbritānijas Augstākā tiesa atzina to par nelikumīgu. Tās pamatojums bija līdzīgs ECT lemtajam. Neviena minētā tiesa nav spriedusi, ka nedrīkst sūtīt atpakaļ patvēruma lūdzējus, kas neatbilst patvēruma kritērijiem.
Lielbritānijas valdība no idejas neatteicās un patlaban Lielbritānijas parlaments skata likumprojektu, kas ļautu apiet Augstākās tiesas lēmumu, piemēram, nosakot Ruandu kā patvēruma meklētājiem drošu valsti. Valdības iecerei ir liela pretestība, parlamenta augšpalāta to pirmajā reizē nav atbalstījusi.
Šnorem nav taisnība, ka Anglijā “katru dienu ierodas tūkstoši ar laivām”. Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem pērn visā valstī kopā ar laivām centušies nonākt 29,4 tūkstoši nelegālo imigrantu. Tātad dienā vidēji 80 cilvēku, nevis tūkstoši.
Tāpat nekorekts ir apgalvojums, ka Lielbritānija nelegālos imigrantus grib sūtīt “atpakaļ uz Āfriku”, jo pēdējos gados vairumam ir kādas Āzijas valsts pilsonību. Visvairāk ar laivām nelegāli ieradušies Afganistānas, Irānas un Turcijas pilsoņi.
Re:Check telefona sarunā Šnorem jautāja video paustās informācijas avotus, taču deputāts atteicās atbildēt.
Māris Ruks (LPV), Rūdolfs Brēmanis un Glorija Grevcova (AJ): Piesārņojums ir apzināti radīts
Nav taisnība
Aprīļa sākumā Latviju sasniedza Sahāras tuksneša putekļu mākonis. Latvija pirmajā vietā pārstāvis un Saeimas deputātes Ramonas Petravičas palīgs Māris Ruks putekļos vainoja tā sauktās ķīmiskās trases:
“Laikam Sahāras tuksneša putekļi izplatās no lidmašīnām virs mums un sevišķi intensīvi pēdējās nedēļās ar īpašajām “inversijas” astēm (..) Bet ķīmtrаsеs viņi kladzina par “sazvērestības teoriju”.”
Maldināja arī kandidāti no Apvienības jaunlatvieši: Rūdolfs Brēmanis un Glorija Grevcova. Populārā TikTok video Brēmanis sprieda, ka smiltis esot globālistu “mākslīgi radīta inde”. Viņš to pamatoja ar putekļu īpašībām – tie līp pie magnēta. Savukārt citā video Grevcova teica, ka ziņas par Sahāras putekļiem domātas tiem, kas “ticēja, ka Covid ir īsts”.
Sahāras tuksnesis ir 142 Latvijas teritoriju izmērā un tajā katru gadu vairākas reizes izceļas vētras, kas atmosfēras augšējos slāņos saceļ putekļu mākoņus. Piemēram, šajā ziemā putekļu mākoņi vismaz trīs reizes devušies ceļā no Sahāras tuksneša uz Eiropu un Dienvidameriku. Latviju iepriekšējoreiz tāds sasniedza 2021. gada februārī.
Tā sauktās ķīmiskās trases ir populāra, bet nepamatota sazvērestības teorija, ka lidmašīnas slepeni un mērķtiecīgi izsmidzina kaitīgas vielas. Patiesībā debesīs redzamās svītras ir lidmašīnu dzinēju ūdens tvaiks, kas tropopauzes zemajā temperatūrā sasalst. Šīs lidmašīnu pēdas sauc par inversijas gāzu sliedēm. Nav nekādu pierādījumu, ka tās satur kaitīgas vielas. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Latvijā redzamās Sahāras putekļu nogulsnes ir saistītas ar lidmašīnām. Plašāk par ķīmisko trašu sazvērestības teoriju un tās vēsturi Re:Check rakstījis, piemēram, šeit.
Putekļu lipšana pie magnēta nav nekas aizdomīgs. Tuksnešu smilts sastāvā ir galvenokārt kvarca jeb silīcija oksīda graudiņi, taču tiem ir virkne piemaisījumu, tostarp magnētiskie dzelzs oksīdi. Kā norāda Eiropas Vides aģentūra, Sahāras putekļos ir arī magnetīta un hematīta graudiņi, kas ir magnētiski. Kopā magnētiskie dzelzs oksīdi veido aptuveni septiņus procentus Sahāras putekļu masas.
Uldis Augulis (ZZS): Pensijas virs 1000 eiro saņem 2% pensionāru
Nav taisnība
Labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš Eiroparlamenta vēlēšanās kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības, vairākos raidījumos runāja par pensiju indeksāciju. Viņaprāt, godīgi būtu indeksēt visas pensijas, arī pašas lielākās. Kā vienu no argumentiem ministrs minēja, ka pensijas virs 1000 eiro mēnesī saņem tikai 2% Latvijas pensionāru.
TV Rīga24 15. marta raidījumā Ziņu tops ministrs teica:
“Nu, mēs esam sarēķinājuši krustām šķērsām. Kā es arī teicu, tad tie lielo pensiju, ja tā varam nosacīti teikt, saņēmēji, kas saņem pensijas virs 1000 eiro, tie ir divi procenti.”
Viņš to atkārtoja 21. martā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā:
“Ja mēs paskatāmies kopumā, virs 1000 eiro pensijas ir 2%, kas uz speciālo budžetu neatstāj lielu vai varbūt tik lielu ietekmi, kā mums liekas.”
Tā nav taisnība. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publiski pieejamajos datos redzams, ka pērn decembrī pensijas virs 1000 eiro saņēma 6,75 procenti jeb gandrīz 29,5 tūkstoši vecuma pensionāru. Pašlaik tie ir septiņi procenti, liecina VSAA Re:Check sniegtā informācija. Tātad trīsarpus reižu vairāk nekā minēja ministrs.
Re:Check jautāja Auguļa birojam, kādus datus ministrs izmanto, aizstāvot visu pensiju indeksāciju. Birojs aicināja sazināties ar pašu Auguli, taču viņš telefona sarunā atteicās atbildēt uz Re:Check jautājumiem.
Rihards Kols (NA): Igaunija konfiscētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus atdod Ukrainai
Trūkst konteksta
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs un Nacionālās apvienības Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāts Rihards Kols 1. martā sociālajos medijos publicēja 30 sekunžu garu video no priekšvēlēšanu diskusijas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Tajā viņš stāsta:c
“(..) Igaunijā noziedzīgi iegūti līdzekļi (naudas atmazgāšana un tamlīdzīgi), tie tiek konfiscēti ar tiesas lēmumu un novirzīti atsevišķā budžetā. Šos budžeta līdzekļus Igaunija atdod Ukrainai, un Ukraina par to naudu pērk igauņu aizsardzības industrijas saražoto produkciju. Mums jādara tieši tāpat.”
Re:Check publiskos avotos neizdevās atrast informāciju, ka Igaunija konfiscētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus atdotu Ukrainai. Tāpēc Re:Check jautāja Igaunijas Finanšu izlūkošanas dienestam, vai valsts tiešām tā dara. Iestādes pārstāve Enne Metsa rakstiskā atbildē apstiprināja, ka Igaunijā šādas prakses nav.
Februāra vidū ASV Tieslietu ministrija ziņoja, ka pārskaitījusi Igaunijai aptuveni pusmiljonu dolāru no Krievijai konfiscētiem līdzekļiem kādā sankciju pārkāpšanas lietā un pēc vienošanās ar Igauniju tie tiks pārskaitīti Ukrainas atbalstam. Sankciju pārkāpšana tika atklāta ASV un izmeklēta kopā ar Igaunijas un Latvijas dienestiem, jo noziegumā bija iesaistīti šo abu valstu valstspiederīgie. Līdzekļus izmantos Krievijas uzbrukumos cietušajai Ukrainas elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmai, finansējumu pārskaitīs caur Igaunijas valdības veidotu fondu. Par to ziņots arī medijos, piemēram, portālā TVnet un Igaunijas sabiedriskajā medijā.
Re:Check jautāja Kolam, no kurienes viņam ziņas par to, ka Igaunija par naudas atmazgāšanu un citos noziegumos iegūtos līdzekļus atdod Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka nav runājis par sistēmu kopumā, bet tikai par minēto gadījumu. Jautāts, kāpēc saka, ka Ukraina pērk Igaunijas aizsardzības industrijas saražoto produkciju, viņš norādīja uz saviem “absolūti uzticamiem avotiem arī Igaunijas parlamentā”, kurus neesot tiesīgs atklāt. Viņš gribējis teikt, ka precedents ir radīts un Latvijai vajadzētu novirzīt Ukrainai ne tikai līdzekļus par sankciju apiešanu, bet arī krāpniecību, naudas atmazgāšanu un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, par ko Ukraina varētu iegādāties aizsardzības aprīkojumu, “kur nu vēl labāk, ja tas tiek darīts no Latvijas aizsardzības industrijas”.
Taču minētais pusmiljons ir nevis Igaunijas, bet ASV konfiscēta nauda, turklāt konkrētā sankciju pārkāpumu lietā, nevis noziedzīgi iegūti līdzekļi vispār. ASV to pārskaitījušas Igaunijai ar vienošanos, ka tālāk tā tiks dota Ukrainai. Pretēji Kola teiktajam Igaunija noziedzīgā ceļā, tajā skaitā naudas atmazgāšanā, iegūtos un valsts konfiscētos līdzekļus nepārskaita atsevišķā kontā un nenodod Ukrainai.
Viktorija Tarane (S): Vairums pensionāru saņem 200–300 eiro mēnesī
Nav taisnība
Piektdien, 8. martā, partija Saskaņa sociālajos medijos publicēja Eiroparlamenta deputāta kandidātes Viktorijas Taranes video, kurā viņa maldina par pensijām Latvijā. Tarane aicina atbalstīt iniciatīvu par ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām un stāsta:
“Latvijā gandrīz pusmiljons pensionāru dzīvo un vairumam vajag izdzīvot ar 200–300 eiro ienākumiem. (..) un vēl ir gandrīz 7%, kam pensija ir līdz 200 eiro.”
Tā nav taisnība. Oficiālās statistikas portāla datos redzams, ka pērn vecuma pensiju starp 200 un 300 eiro Latvijā saņema aptuveni 10,4% pensionāru, bet zem 200 eiro – 3%. Vairumam jeb 75% vecuma pensija ir virs 400 eiro mēnesī, bet gandrīz pusei (49%) – virs 500 eiro.
Kandidāte video runā par nepieciešamību atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli, taču noklusē, ka pensijām ir neapliekamais minimums – 500 eiro. Tātad pensijas līdz 500 eiro ar nodokli netiek apliktas.
Tālāk video Tarane pretstata pensijām amatpersonu algas:
“[Cilvēks] sāka saņemt pensiju un maksā nodokļus atkal, bet valsts valdība pēc tam ar tīru dvēseli palielina algas sev.”
Saskaņas kandidāte noklusē, ka pensijas katru gadu palielina ar pensiju indeksāciju. Tāpat, piemēram, šogad tika pacelts minimālais pensijas apmērs; pēdējos gados vairākkārt palielināts neapliekamais minimums pensijām.
Uz Re:Check lūgumu norādīt, kur ņēmusi informāciju par pensiju apmēriem, Tarane atbildēja: “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir galvenais informācijas avots, bet arī daudz plašāku informāciju var atrast internetā. Domāju, ka jūs labāk nekā es varat uztaisīt savu analīzi.”
Olga Petkeviča (S): “Rīga ES naudu Daugavpilij dod tikai sniega trasei”
Drīzāk nav taisnība
Sabiedriskā aktīviste un Saskaņas kandidāte ar otro numuru Olga Petkeviča 28. februāra TikTok video krievu valodā komentē Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Ratnieka teikto, ka Daugavpilī trešdaļu budžeta veido ieņēmumi no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un pilsēta šos līdzekļus izmantojot “priviliģētām lietām”, piemēram, SPA. Petkeviča atgādina, ka SPA būvē Rēzekne, nevis Daugavpils, un saka:
“Mēs būvēsim slēpošanas trasi ar mākslīgo sniegu par pusmiljonu eiro. Domājat, mums stipri vajadzīga tā trase? Nu, vispār, mums vajadzīgāk būtu pārvilkt vecās siltumtrases, kas jau kalpo 60 un vairāk gadu, un beidzot uzbūvēt vieglatlētikas manēžu. Bet Eiropas naudu – tā izlēma Rīgā – dod tikai sniega trasei.”
Nav taisnība, ka Rīgā nolemts ES naudu Daugavpilij dod tikai sniega trasei. Iepriekšējā (2014.–2020. gada) ES fondu plānošanas periodā Daugavpils siltumtīkli pieteicās uz atbalstu vairākiem siltumtrašu rekonstrukcijas projektiem un to arī saņēma. Piemēram, tikai pagājušogad Daugavpils beidza maģistrālo siltumtrašu nomaiņas projektu, kurā ES Kohēzijas fonds sedza 1,06 miljonus eiro jeb trešdaļu finansējuma. Tāpat Daugavpils saņēmusi 4 miljonus eiro no Kohēzijas fonda šķeldas katlumājas būvei un līdzfinansējumu vairāku ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Petkeviča Re:Check norādīja, ka strādā par Daugavpils siltumtīklu sabiedrisko attiecību speciālisti un par šiem projektiem esot publiski stāstījusi. Viņa atkārtoja video pausto, ka šogad “nevarēsim atjaunot ne cik kilometru siltumtrašu, jo nekāda valsts atbalsta no ES fondiem šīm aktivitātēm nav.” Pilnu Petkevičas atbildi var izlasīt šeit.
Paredzēts, ka projektus, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu lokālajā un individuālajā siltumapgādē, varēs pieteikt arī jaunajā 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas periodā, pērn decembrī informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Pašlaik to izdarīt nav iespējams, jo vēl nav izstrādāti nosacījumi un prasības, vēstulē Re:Check noskaidroja KEM. Programmas nosacījumos tikšot detalizēti izklāstīti nosacījumi līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī pretendentu saņēmēju loks un citas prasības.
Tātad nav tiesa, ka ES līdzfinansējumu Daugavpilij dod tikai sniega trasei. ES fondu līdzfinansējumu siltumtrašu rekonstrukcijai Daugavpils saņēmusi līdz šim, un nav pamata domāt, ka nevarēs tam pieteikties arī nākotnē.
Olga Petkeviča (S): “Nodokļus maksā pēc juridiskās adreses”
Trūkst konteksta
Petkeviča video arī apgalvo, ka dažas pašvaldības, piemēram, Rīga un Mārupe savos budžetos saņem vairāk naudas, jo tajās reģistrēti uzņēmumi, kas apkalpo visu valsti. TikTok video, kuram dots nosaukums “Kā Latvijas Panorāma mazgā cilvēkiem smadzenes”, viņa saka:
“Jā, [man] nav [izglītības] ekonomikā un nav pārvaldībā, bet, draugi, vai vajag būt ekonomistiem, lai saprastu, ka ienākuma nodoklis tiek maksāts pēc iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas.? Pārējie nodokļi tiek maksāti pēc uzņēmumu juridiskās adreses. Elementāri, visām lielajām tirdzniecības ķēdēm, aptiekām ir juridiskā adrese Rīgā. Es nesen stāstīju par Mārupi, kur apkārt lidostai izveidojies tāds biznesa klasteris, kas apkalpo visu Latviju, bet nodokļi tiek pārskaitīti pēc reģistrētās vietas – Mārupē.”
Arī citā video viņa stāsta, ka nodokļus maksā pēc uzņēmumu juridiskās adreses, tāpēc “Mārupes mērs jau vairs nedomā, kā notīrīt četrus ceļus savā ciematā”. No konteksta noprotams, ka Petkeviča runā par uzņēmuma ienākuma nodokli. Taču uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek pilnībā iemaksāts valsts, nevis pašvaldību budžetos. Tātad, piemēram, minētajā Mārupes novadā reģistrētie uzņēmumi šādā veidā nepalielina savas pašvaldības budžetu. Pašvaldību budžetā nonāk 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pilnā apmērā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, daļa dabas resursu, kā arī izložu un azartspēļu nodokļa. Turīgākās pašvaldības, to vidū Rīga un jau minētā Mārupe, daļu ieņēmumu iemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura tiek piešķirtas dotācijas citām pašvaldībām, tajā skaitā Daugavpilij. Naudu šajā fondā iemaksā arī valsts.
Re:Check jautāja Petkevičai, par kādiem “pārējiem nodokļiem” viņa video runāja, bet kandidāte nevienu nenosauca. Tā vietā norādīja uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo minētajos lielajos uzņēmumos strādājot galvenokārt rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tā ir taisnība, taču pašvaldību budžetu kontekstā nav pamata runāt par uzņēmumu juridisko adresi un to maksātajiem nodokļiem, kā viņa to dara savos video, stāstot, ka tādā veidā Rīga “norok Latgali”. Pilnu Petkevičas atbildi var izlasīt šeit.
Nils Ušakovs (S): “Latvija pazaudējusi 500 miljonus”
Nav taisnība
EP deputāts, Saskaņas saraksta līderis Nils Ušakovs saviem sociālo mediju sekotājiem latviešu un krievu valodā stāsta, ka Latvijā ir jauna spēle – skaitīt, cik ES fondu naudas mūsu valsts nav spējusi iztērēt:
“Nesen bija 200, tagad jau 500 [miljonu eiro]. Latvija pazaudējusi pusi galvaspilsētas budžeta.”
Ušakovs maldina, jo nauda nav pazaudēta, bet gan pastāv risks, ka tā tiks pazaudēta, “ja netiek paātrinātas 2021. – 2027. gada investīcijas”. Tas norādīts 20. februārī valdībā skatītajā Finanšu ministrijas ziņojumā, par to ziņojuši arī mediji. Lielākais risks “nepaņemt” visu pieejamo naudu ir Satiksmes ministrijai iepriekš iekavēto vilcienu iepirkuma un peronu pārbūves projektu dēļ.
Uz jautājumu, kāpēc maldina, Ušakovs Re:Check sacīja: “Ņemot vērā Latvijas praksi, kad mēs publiski dzirdam par riskiem, ka kaut kas notiks, piemēram, šajā gadījumā par riskiem, ka Latvija var pazaudēt 500 miljonus, tad droši var prognozēt, ka Latvija šo naudu jau ir pazaudējusi.” Taču saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju Latvija ir izmantojusi visu 2014. – 2020. gada ES fondu piešķīrumu.
Elīna Pinto (P): “Industriālās lauksaimniecības zemes ir vides ziņā degradētas teritorijas”
Trūkst konteksta
Partijas Progresīvie saraksta pirmais numurs Elīna Pinto sociālajā medijā X 22. februārī norādīja, ka pārāk daudz Latvijas dabas vērtību nokurinām ātrā peļņā. Kāds X lietotājs viņai jautāja, kā plāno savienot mežu izciršanu vēja ģeneratoriem ar mežu saglabāšanu. Pinto uz to aicināja būvēt vēja parkus vides ziņā degradētās teritorijās, kā piemēru minot industriālās lauksaimniecības zemes:
“Vēja parkus pēc iespējas vajadzētu būvēt vides ziņā degradētās teritorijās. Piemēram, plašās industriālās lauksaimniecības zemēs, tās atpērkot vai kompensējot šādu papildu noslodzi, kas vajadzīga energodrošības interesēs.”
Zemes pārvaldības likumā definēts, ka degradēta teritorija ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Tā var būt, piemēram, neapsaimniekota teritorija ar latvāņiem vai neapsaimniekota teritorija ar bojātu zemes virskārtu, kurā nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem tās sakārtošanai, lasāms Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tajos arī paredzēts, ka konkrētu teritoriju par degradētu var noteikt tikai pašvaldība.
Re:Check jautāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), vai industriālās lauksaimniecības zemes ir korekti saukt par degradētām teritorijām. Ministrijā atbildēja, ka ražošanā izmantotu lauksaimniecības zemi par degradētu teritoriju, varētu dēvēt tikai tad, ja tā atbilst kādam degradēto teritoriju tipam, kas uzskaitīti noteikumos. “Savukārt, ja lauksaimniecības zeme tiek apsaimniekota (arī intensīvi), nebūtu korekti to saukt par degradētu teritoriju.”
Pinto rakstiskā atbildē Re:Check norādīja, ka reģionos ar plaši apstrādātiem laukiem gandrīz nav sastopami ES nozīmes aizsargājamie biotopi un ar tiem saistītās sugas. Pinto mums uzsvēra, ka runājusi par vides ziņā degradētām teritorijām un norādīja uz Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības zinātniskā un politikas platformas ziņojumu, kurā ar pesticīdiem dāsni apstrādātās teritorijas no bioloģiskās daudzveidības un vides skatpunkta vērtas kā degradētas. Pilnu Elīnas Pinto atbildi lasiet šeit.
Edgars Putra (AS): “Krievija ir lielākais graudu audzētājs pasaulē”
Drīzāk nav taisnība
Eiroparlamenta kandidāts Edgars Putra no Apvienotā Saraksta Saeimas debatēs 22. februārī atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu. Vienlaikus viņš brīdināja, ka to tranzītu uz citām Eiropas valstīm vēl ilgi nevarēs pārtraukt:
Tā ka, es domāju, vilciens ir sakustējies, bet tas būs grūti pagriežams, jo pilnībā mēs ilgi neatbrīvosimies no šī pasaulē lielākā graudu audzētāja. Butāna kungs, jā, diemžēl nevar gāzi salīdzināt ar graudiem, jo, ja gāzei ir alternatīvas, tad attiecībā uz graudiem ir jārēķinās ar to, ka Krievija ir pasaulē lielākais graudu audzētājs, un diemžēl tāda tā būs vēl ilgu laiku.”
Pēc jaunākajiem ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 2022. gadā Krievija bija ceturtā lielākā graudu ražotāja aiz Ķīnas, ASV un Indijas.
Sarunā ar Re:Check Putra precizēja, ka runājis par kviešiem un nevis par ražošanu, bet eksportu. Pēdējos gados Krievija tiešām bijusi lielākais kviešu eksportētājs, turklāt tās eksporta apjoms aug, tajā skaitā uz ES valstīm.
Jekaterina Morozova (S): “Ielas pārdēvēs, bet bedres atstās”
Drīzāk nav taisnība
Īsā 20. februāra sociālo mediju video EP deputāta kandidāte Jekaterina Morozova (Saskaņa) stāv pie kādas bedres Maskavas ielā. Viņa stāsta:
“Šajā bedrē Maskavas ielā vārda tiešā nozīmē var noslīkt. Bet Rīgas dome neaizlāpīs šo bedri. Tā vietā Rīgas dome vienkārši pārdēvēs ielu, kurā šī bedre atrodas. Arī ar citām bedrēm būs tas pats. Bedres atstās, bet ielas pārdēvēs.”
Video noslēgumā Morozova aicina uz Saskaņas atgriešanos. Nav nekāda pamata apgalvot, ka dome bedres nelāpa. Morozovas teiktajam trūkst konteksta. Proti, pašreizējā Rīgas dome platības ziņā iepriekšējos divos gados saremontējusi vairāk bedrīšu nekā 2017. un 2018. gadā, kad Rīgas mērs bija Saskaņas pārstāvis Nils Ušakovs. Par to liecina Rīgas domes iepriekš sniegtā informācija Re:Check. Cik šogad paredzēts tērēt bedrīšu remontam, Rīgas domē nevarēja atbildēt.
Telefonsarunā ar Re:Check Morozova norādīja, ka viņai šobrīd nav pieejami dati un tāpēc grūti diskutēt. Vēlāk, saņēmusi no Re:Check datus, viņa e-pasta vēstulē atbildēja: “Kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs no Saskaņas tika aizlāpītas praktiski tikpat bedres, bet par mazāku finanšu līdzekļu apmēru.”Jānorāda, ka būvniecības izmaksas kopš 2022. gada būtiski kāpušas. Pilno atbildi lasiet šeit.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
