Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Saeimas deputāts un partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs sociālajos medijos stāsta, ka Latvijas hidroelektrostacijas kopš pavasara saražo daudz vairāk elektrības, nekā valstī patērējam. Viņš kritizē “eirobiržu” un runā par bezkaunīgu shēmu, kuras dēļ tā mūsu pašu lēto elektrību Latvijai spekulatīvi pārdodot atpakaļ par kosmosa cenu. Taču politiķim nav taisnība. Ne Latvijas hidroelektrostacijas, ne visi avoti kopumā gada laikā Latvijā nesaražo ne tuvu tik, cik kopumā patērējam.

Rosļikovs apmēram minūti garu video publicējis 7. februārī gan TikTok, gan Telegram kanālā. Deputāts tajā uzsver, ka ar atvērtiem un objektīviem informācijas avotiem viss esot pārbaudāms un jebkuru shēmu varot viegli pierādīt. Rosļikovs stāsta:

Un, lūk, šādi objektīvi avoti pilnīgi skaidri tagad pasaka, ka kopš pagājušā gada pavasara mūsu hidroelektrostacijas saražo daudz vairāk mūsu valstij vajadzīgās elektrības, nekā mēs patērējam. Tas mums vajadzīgais lētais resurss, kuru pieprasa ģimenes, mājas, biznesi, uzņēmumi – to, kas mums nepieciešams, mēs pārdodam par kapeikām eirobiržā, bet eirobirža spekulatīvi atdod mums atpakaļ par vienkārši kosmisku naudu – vai tad tā nav shēma? Tā ir absolūti atklāta, bezkaunīga shēma.”

TikTok šo Rosļikova video redzējuši gandrīz 30 tūkstoši, bet “patīk” atzīmējuši vairāk nekā 2200 cilvēki. Savukārt Telegram to redzējis 10,1 tūkstotis. Re:Baltica apkopotie dati liecina, ka platformā TikTok Rosļikovs ir otrs populārākais Saeimas deputāts aiz partijas biedres Glorijas Grevcovas. Telegram viņam ir ap 15 tūkstošiem sekotāju.

Tomēr Latvijas HES kopš pavasara nav saražojuši vairāk elektrības, kā Latvijā patērējam. 2022. gadā Daugavas HES saražotais elektroenerģijas apjoms bija 2 653 033 MWh, tikmēr patēriņš bija krietni lielāks – 7 106 177 MWh, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora Augstsprieguma tīkls (AST) dati. Tātad Daugavas hidroelektrostacijas saražoja nedaudz vairāk nekā trešo daļu kopējā patēriņa. Līdzīgi bijis arī iepriekšējos gados, liecina uzņēmuma Latvenergo informācija. Informācija par saražoto un patērēto redzama arī uzņēmuma AST pārskatos. Tie rāda ka arī pērn Daugavas saražotais nevienā mēnesī kopumā nepārsniedza Latvijas patēriņu.

Avots: Latvenergo

Atšķirīga situācija ir šā gada sākumā. Kā informē AST, janvārī palu dēļ elektroenerģijas ražošana Daugavas HES četrkāršojusies. Kopā Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju nosegts 143% apmērā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada marta. *

Taču Rosļikovs video runā par situāciju kopš pagājušā gada pavasara. To, ka deputāts sniedz nepatiesu informāciju, viņam norādīja arī cilvēki komentāros pie video. Atbildot viņš it kā labo savu teikto, sakot, ka Latvija “summāri” saražojot vairāk nekā patērē: “Latvija summāri saražo vairāk nekā patērē, nav pamata neuzticēties oficiāliem grafikiem (www.ast.lv).” To viņš paudis arī labotajā Telegram ierakstā. 

Attēls: Ekrānšāviņš no Telegram ar deputāta laboto ierakstu, taču joprojām nepatieso apgalvojumu: “Latvija summāri saražo vairāk nekā patērē, nav iemeslu neuzticēties oficiāliem grafikiem.”

Taču arī tas neatbilst patiesībai. Arī Latvijas kopumā saražotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks nekā patēriņš. Pērn Latvijas patēriņš ar vietējo saražoto elektroenerģiju tika nosegts 67,5% apmērā (kas ir par 8,52 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā). Saskaņā ar Latvenergo iepriekš sniegto informāciju, pirms tam iepriekšējos gados visi Latvijas elektroenerģijas avoti kopā saražoja ap 75 procentiem no valsts patēriņa. 

Avots: AS Augstsprieguma tīkls 

Tātad pērn aptuveni trešā (iepriekš – ceturtā) daļa elektroenerģijas tika importēta, tās pirkšanai izmantojot Nord Pool biržu. Pēdējā gada laikā tajā elektroenerģijas cena ievērojami augusi. Galvenokārt tāpēc, ka biržas aptvertajā Eiropas reģionā ir pārāk mazas ražošanas jaudas un kāpušas izejvielu, tostarp dabasgāzes cenas. Latvijā ar dabasgāzi darbināmie Latvenergo TEC ir otrais galvenais pašu elektroenerģijas avots aiz Daugavas HES, tāpēc, runājot par summāro saražotās elektrības apjomu, nav pamata teikt, ka tā ir lēta jeb maksā “kapeikas”, kā video saka Rosļikovs.

Jāņem arī vērā, ka pērn Latvijas importētās elektronerģijas apjoms pieauga. Iemesls – pēc lēmuma atteikties no Krievijas dabasgāzes tā tika taupīta, līdz ar to mazāk darbināti Latvenergo TEC. Par to, vai Nord Pool birža tiešām veicina augstākas elektrības cenas Latvijā, Re:Check skaidroja jau iepriekš. Nord Pool biržas darbību un elektroenerģijas cenu veidošanos iepriekš skaidrojusi arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (šeit).

Kas ir Rosļikova izmantotie dati?

Savā video Rosļikovs kā pierādījumu teiktajam demonstrē kādu slikti saskatāmu grafiku. Viņš to vēlāk pievienojis arī Telegram komentārā. 

Avots: Deputāta Alekseja Rosļikova video un Telegram demonstrētais grafiks.

Datu avots ir AST mājas lapa, taču attēlots ir nevis periods kopš pērnā gada pavasara, bet tikai viena diena – laiks no 2023. gada 3. februāra līdz 4. februārim. Tāpat grafiks nerāda tikai HES saražoto elektroenerģiju, bet visu avotu ģenerēto. To Re:Check apstiprina arī AST Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne: “Līknēs var skaidri redzēt diennakts patēriņa īpatnības. Nakts stundās zemāks, ap 6:00 no rīta palielinās un ap 21:00 vakarā sāk kristies.”

Arī sarunā ar Re:Baltica žurnālisti Rosļikovs uzsvēra, ka runājis ne tikai par HES saražoto: “Pirmkārt, es runāju uz doto momentu par summāru, arī visos komentāros uzrakstīju – par summāru. Piedodiet, mums, izņemot HES, ir arī citi avoti.” Viņš arī piebilda, ka katru dienu sekojot līdz AST informācijai par saražoto un patērēto.

Taču, kā uzsvērts iepriekš, arī summāri jeb, saskaitot visu avotu doto, Latvija saražo vairāk nekā patērē tikai atsevišķos laika posmos un nekādā gadījumā ne “kopš pagājušā gada pavasara”, tātad nepilnu gadu. Arī to viņam norādījuši cilvēki komentāros, taču deputāts ierakstus tāpēc nav dzēsis vai savu pausto labojis. Piemēram, Telegram viņš raksta, ka objektīvu ainu dodot nevis “vidējā temperatūra slimnīcā”, bet sekošana katras dienas datiem, un uzņēmuma vadības ziņojumi neesot labākais informācijas avots.

Rosļikovs nav vienīgais, kurš maldina sabiedrību par straujā elektroenerģijas cenu pieauguma iemesliem. Maldinošus apgalvojumus saistībā ar Daugavas HES un Nord Pool biržu iepriekš izplatījuši arī partijas Latvija pirmajā vietā pārstāvji, tādi izskanējuši arī no citiem sociālo mediju lietotājiem.

Secinājums: Rosļikova teiktais un rakstītais neatbilst patiesībai. Nav taisnība, ka Latvijas hidroelektrostacijas vai visi elektroenerģijas avoti kopumā kopš pavasara saražo vairāk elektrības, nekā Latvija patērē. Katru gadu palu laikā ir atsevišķi periodi, kad saražojam vairāk elektroenerģijas, nekā patērējam, un tad spējam to eksportēt. Taču visa gada patēriņu ar vietējo ražotāju ģenerēto nosegt nevaram. Turklāt kopumā Latvijas pašas saražotā elektroenerģija nemaksā “kapeikas”.

* Raksts 21.02.2023. papildināts ar informāciju par saražotās elektroenerģijas datiem šā gada janvārī.



Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.