Sociālajā medijā Facebook kāds sazvērestību teoriju cienītājs stāsta, ka cīņā pret klimata pārmaiņām akadēmiskā žurnālā British Medical Journal redakcija aicina beigt ārstēt un diagnosticēt cilvēkus. Tā nav taisnība; viņa minētajā rakstā nekā tāda nav. Ieraksta autors arī maldina, ka ogļskābajai gāzei nav nekādas saistības ar klimata pārmaiņām.
Ierakstā apgalvots, ka ogļskābā gāze (CO2) neietekmē klimatu:
“Par to, kas tik viss nav jādara, lai samazinātu tā sauktos CO2 izmešus, kuriem nekāda sakara nav ar klimatu, jau ir uzrakstītas neskaitāmas vienošanās un protokoli.”
Nav taisnība
Tā nav taisnība – CO2 koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir vainojama vidējās globālās temperatūras kāpumā, kas savukārt veicina klimata pārmaiņas. To apstiprina teju visa zinātniskā literatūra. Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmental Research Letters zinātnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītus pētījumu un izanalizēja nejauši izvēlētu 3000 pētījumu izlasi. Viņi secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina, ka cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski veicina klimata pārmaiņas.
Kolumbijas Universitātes mājaslapā paskaidrots, kā tas notiek. Kad Saules starojums sasniedz Zemi, daļa tiek absorbēta un pēc tam atstarota atpakaļ kā infrasarkanais starojums. Tas ir neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu. Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, tas saskaras ar atmosfēras molekulām. Dažas no šīm molekulām, piemēram, skābeklis un slāpeklis netraucē starojumam nonākt atpakaļ visumā. Taču atmosfērā ir arī tā sauktās siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 un metāns (CH4), kas starojumu “noķer” un daļu atdod visumam, bet daļu – atgriež atpakaļ uz Zemes. Jo atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo mazāk infrasarkanās radiācijas nonāk Visumā un Zeme vairāk sasilst.
Foto: Siltumnīcefekts. Avots: Wikimedia Commons (publicēts Kolumbijas Universitātes tīmekļa vietnē).
Tālāk ieraksta autors sagroza kāda viedokļa raksta saturu:
“BMJ publicēja vienkārši ģeniālu rakstu par to, kas īsti ir klimata pārmaiņas un kas ir jādara. Tajā teikts, ka medicīnas aprūpe ir nozīmīgs emisiju avots un tās atstātās “oglekļa pēdas” vajag ievērojami samazināt. To var izdarīt, ja mediķi pārtrauktu visus pārāk diagnosticēt un ārstēt. Ko? (..) Īsumā rezumējot – britu medicīnas žurnāls aicina stādīt “patieso krīzi” jeb klimata “pārmaiņas” augstāk par veselības aprūpi un slimību diagnostiku – vai vienkārši sakot, kam tie slimie vispār ir vajadzīgi.”
Drīzāk nav taisnība
Ieraksta autors runā par britu ģimenes ārstes Rammijas Metjū 2021. gada viedokļa rakstu akadēmiskajā žurnālā British Medical Journal (BMJ). Rakstā minēts, ka Lielbritānijas Valsts veselības aprūpes dienests (ang. – National Health Service, NHS) cenšas samazināt savas oglekļa emisijas, piemēram, konsultējot pacientus pa telefonu vai internetu un neizmantojot konkrētus anestēzijas līdzekļus, kas veicina klimata pārmaiņas. Daktere Metjū norāda arī uz citiem Lielbritānijas veselības aprūpes aspektiem, kuros, viņasprāt, vajadzētu veikt izmaiņas. Piemēram, samazināt pārmērīgu medikamentu lietošanu, vairāk ieguldīt sabiedrības veselībā un kritiskāk izvērtēt, vai pacientam nepieciešams veikt “virkni vēža testu”. Proti, viņa runā par konkrētām lietām, nevis aicina kopumā pārtraukt “pārāk diagnosticēt un ārstēt”. Viņa arī nemin, ka klimata pārmaiņas ir svarīgākas par veselības aprūpi un slimību diagnostiku.
Tāpat jāmin, ka viedokļa rakstu sērijā Views and Reviews (viedokļi un atsauksmes) paustais pārstāv konkrēto autoru, nevis BMJ viedokli. Proti, rakstā minētais ir dakteres Metjū, nevis NHS aicinājums.
Secinājums: CO2 koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir vainojama tajā, ka palielinās vidējā globālā temperatūra, kas savukārt veicina klimata pārmaiņas. Akadēmiskais žurnāls BMJ neaicina pārtraukt pacientu ārstēšanu un diagnostiku, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
