
Pagājušās nedēļas beigās Latvijā plosījās vairākus gadus nebijis sals, pirmdienas rītā valsts austrumos sasniedzot pat –30 Celsija grādus. Strauji pieauga elektroenerģijas cenas, un pazīstami maldinātāji steidza stāstīt, ka cenas uzskrūvētas mērķtiecīgi, lai apzagtu iedzīvotājus. Turpretim citi ekstrēmās temperatūras dēļ vedināja domāt, ka globālā sasilšana nenotiek.
Ceturtdien, 4. janvārī, Latvijas mediji sāka informēt, ka nākamajā dienā Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā gaidāms ļoti liels elektroenerģijas cenu kāpums. Latvijas un Lietuvas zonās tās sasniedza 670 EUR/MWh, bet kaimiņos Igaunijā un Somijā – 890 EUR/MWh. Ne tik strauji, bet cenas auga visā biržā.

Avots: Nord Pool.
Cenas kāpuma priekšvakarā dezinformators Rūdolfs Brēmanis platformās TikTok un Facebook nepamatoti stāstīja, ka tā paaugstināta mērķtiecīgi:
“Sveiciens jaunajā gadā un no globālistiem. Tagad, zinot speciāli, ka ir mīnus grādi, rīt liels sals būs. Daudzi sildīsies visādiem elektriskajiem sildītājiem. Tieši tāpēc Eiropas Nord Pool uzliktas kosmiskas cenas ir. (..) Tā vietā, lai palīdzētu cilvēkiem, viņi jau teiks, ka viņi neko, [bet] mistiskais Nord Pool būs vainīgs.”
Vārdā Brēmanis nevienu nesauca, bet norādīja uz “globālistu ielikteņiem”, kas šādā veidā cenšoties iedzīt Latvijas iedzīvotājus nabadzībā. Brēmaņa video kļuva populārs TikTok, kur tas tika skatīts vairāk nekā 300 tūkstošus reižu.

Avots: Ekrānuzņēmums no TikTok.
Līdzīgi rakstīja kāds maldinātājs Facebook:
“Vislabākais moments, kā uzpelnīties ir pie –20° grādiem sala apzagt iedzīvotāju un mazo uzņēmēju makus, desmitkāršojot elektrības tarifus biržā. Tipiski valdošās kliķes stilā.”
Ar viņa ierakstu dalījušies vairāki simti cilvēku.
Cenu ietekmēja vairāki faktori. Pirmkārt, aukstuma dēļ palielinājās pieprasījums. Kā norāda Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), gaisa temperatūra bija par 10–15° C zemāka nekā vidēji šajā sezonā. Līdz ar to vairāk sildīti mājokļi un audzis elektrības patēriņš. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) skaidro, ka janvāra pirmajā nedēļā Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs elektroenerģijas patēriņš sasniedza šajā ziemā augstāko līmeni. Otrkārt, patlaban Baltijas un Somijas reģionā vairākas elektrostacijas ir remontā un netiek izmantotas. To vidū ir Latvijas TEC-2 420 MW ģenerācijas bloks.

Avots: Nord Pool.
SPRK arī vērsusies pie Nord Pool biržas, lai pārliecinātos, ka nav ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmju. Patlaban to neesot, taču birža vēl veiks padziļinātu datu analīzi.
“Nevajag Nord Pool, Daugava saražo lētāk”
Vairākos populāros sociālo mediju ierakstos izskanēja nepatiess apgalvojums, ka Daugavas hidroelektrostacijas spēj pašas saražot 70% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas:
“Tikai man nav skaidra viena būtiska lieta, kādēļ Latvija iepērk elektrību biržā, ja vietējo HESu jauda ir pietiekoša, lai Daugavas kaskāde pa lēto saražotu ~70% no nepieciešamā elektrības patēriņa valstī.”
Nav pamata apgalvot, ka Daugavas kaskāde var “pa lēto” saražot aptuveni 70% Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Re:Check jau rakstījis, ka Daugavas hidroelektrostacijas saražo aptuveni trešo daļu no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa. Dati par visu 2023. gadu vēl nav apkopoti, taču paredzams, ka izteikti augstās pieteces dēļ šogad visu HES devums sasniegs aptuveni pusi Latvijas patēriņa, sarakstē ar Re:Check norāda Latvenergo. Taču nav nekāda pamata pieņemt, ka tādi būs arī nākamie gadi vai ka Latvija ar HES varētu saražot pat 70% elektroenerģijas.

Avots: Latvenergo.
Kāda cita Facebook lietotāja viedoklis par Latvijas spēju lēti ražot elektrību ir vēl rožaināks:
“Un tas laikā, kad paši 100% saražojam sev lētu elektrību, pat pāri paliek? Kāpēc mums jāmaksā 10 un vairāk reizes dārgāk, pie zemāka dzīves līmeņa un zemākām algām?!”
Tiesa, ka atsevišķos mēnešos jau minētās Daugavas augstās pieteces dēļ Latvija saražo vairāk lētās HES elektroenerģijas nekā patērē. Taču ar to nepietiek un uzkrāt elektronerģiju ir dārgi un neefektīvi.
Kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms, piemēram, 2022. gadā sasniedza 67% no visa patēriņa. Otrs galvenais elektroenerģijas ražošanas avots pēc HES Latvijā ir termoelektrostacijas jeb TEC, kas tiek kurinātas ar gāzi. SPRK pārstāvis Jānis Miķelsons iepriekš Re:Check skaidroja, ka Latvija šādi varētu saražot visu sev nepieciešamo, taču TEC saražotā elektroenerģija ir dārga. Šī iemesla trūkstošo elektroenerģiju Latvija pērk Nord Pool biržā, kur lielākoties tā ir lētāka. Kopējo cenu līmeni un strauju cenu kāpuma lielāka pieprasījuma apstākļos biržā nosaka nepietiekamās ražošanas jaudas Baltijas valstīs un nepietiekami starpsavienojumi starp Baltiju un citām reģiona valstīm.
“Kur ir globālā sasilšana?”
Visbeidzot vairāki sociālo mediju lietotāji lielo salu izmanto, lai apšaubītu, ka notiek globālā sasilšana. Piemēram, kādā Facebook ierakstā pausts:
“Kur Latvijā un Baltijā, un Ziemeļvalstīs ir globāla sasilšana, ja Latvijā šonakt un šonedēļ ap –18, Zviedrijā ap –15, Lietuvā kā kurā pilsētā ap –13 un gan jau citās pilsētās ir aukstāks. Un pat Spānijā, Madridē būs ap –1., Francija, Parīzē ap 0. Tad kur tā globālā sasilšana ir Eiropā, ko sludina ES galvenie vadītāji un citās valstīs pasaulē?”
Līdzīgi maldi izskan teju katru reizi, kad novērotas negaidīti zemas temperatūras vai sniega vētras. Piemēram, decembrī globālo sasilšanu noliedza, rādot video ar Minhenē ieputinātu lidmašīnu. Taču tas, ka atsevišķās Latvijas teritorijās temperatūra nokrita līdz pat –30° C nenozīmē, ka globālās sasilšanas nav.
Kopš 1980. gada katra desmitgade bijusi siltāka par iepriekšējo. Pēdējie desmit gadi ir karstākie, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras, turklāt 2023. gads no tiem bijis viskarstākais. Klimata pārmaiņu noliegšana ir izplatīta Latvijā un citur pasaulē. Tomēr šāds uzskats ir pretrunā ar teju visiem pasaules klimata zinātniekiem un viņu pētījumiem. Tie apstiprina – izteikti straujais vidējās globālās temperatūras kāpums pēdējo 150 gadu laikā ir galvenokārt cilvēku darbības rezultāts.

Foto: Globālā vidējā temperatūra pa gadiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam. Avots: Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office.
Secinājums: Augstās elektroenerģijas cenas 5. janvārī var izskaidrot ar neierasti zemo temperatūru, kuras rezultātā Baltijas valstīs un Somijā būtiski pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, kā arī daļa elektrostaciju ir remontā un netiek izmantotas. Nav pamata apgalvot, ka cenas paceltas mākslīgi. Latvija ar Daugavas hidroelektrostacijām nevar “pa lēto” saražot 70% no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Parasti Daugavas HES saražo tikai aptuveni trešdaļu kopējā patēriņa. Latvijas zemās janvāra temperatūras neliecina, ka vidējā globālā temperatūra nepalielinās vai nenotiek klimata pārmaiņas.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.