Pēdējā gada laikā Latvijas portāli NRA un LA vairākas reizes publicējuši rakstus par kādu it kā daudzu zinātnieku parakstītu vēstuli, kurā noliegta klimata pārmaiņu nopietnība un cilvēku ietekme uz tām. Vēstuli ar nosaukumu Pasaules klimata deklarācija parakstījuši 1609 “zinātnieki un profesionāļi”, taču viņu vidū ir vairāk pensionētu naftas uzņēmumu darbinieku nekā klimata pētnieku. Abi portāli nekritiski pārstāsta deklarācijā pausto nostāju, ignorē tās nezinātnisko saturu un noklusē dokumenta autoru saistību ar fosilā kurināmā ieguves uzņēmumiem.
Kas ir deklarācijas autori?
Pasaules klimata deklarācijas autore ir Nīderlandes organizācija Clintel, kuru LA.lv septembrī publicētā rakstā sauc par “neatkarīgu klimata sargsuni”. Clintel 2019. gadā izveidoja pensionētais nīderlandiešu ģeofiziķis Gūss Berkhouts, kurš desmit gadus strādājis fosilo degvielu ieguves un pārstrādes firmā Shell un pēc tam dibinājis Delphi Consortium – uzņēmumu, kurš izstrādā seismiskos pētījumus fosilās degvielas firmām. Kā norāda žurnālisti no nīderlandiešu pētnieciskās žurnālistikas platformas Pointer, gadu gaitā Berkhouta projekti saņēmuši finansējumu no 30 dažādām naftas ieguves firmām, tostarp Shell, ExxonMobil, BP, Total un Aramco.
Jaunāko vēstules versiju parakstījuši 1609 cilvēki, no kuriem vairums nav nekādā veidā saistīti ar klimata pētniecību. Parakstītāju vidū ir, piemēram, ekonomisti, ārsti, arhitekti, un virkne bijušo Shell darbinieku. Vairāki parakstītāji ir saistīti ar fosilā kurināmā firmām vai institūtiem, kas no tām saņem ziedojumus.
Sarakstā tikai 19 nosaukti par klimata zinātniekiem vai pētniekiem. Taču tas nenozīmē, ka viņiem šajā jomā ir izglītība vai ka šie cilvēki patiešām strādājuši klimata pētniecībā. Piemēram, viens no “klimata pētniekiem” – Andrē Bijkerks – ir pensionēts Nīderlandes Karalisko gaisa spēku virsnieks, kuram rīkā Google Scholar nav atrodama neviena zinātniska publikācija.
Par deklarāciju šogad augustā rakstīja arī NRA. Tās rakstā izcelts Nobela prēmijas laureāts fizikā Džons Klauzers. Viņš nav klimata pētnieks. Nobela balvu Klauzers saņēma par ieguldījumu kvantu fizikā. NRA publikācijā nav minēts, ka pāris mēnešus pirms deklarācijas parakstīšanas Klauzers kļuva par valdes locekli CO2 koalīcijā – lobijorganizācijā, kas gadiem saņem ziedojumus no naftas magnātu Kohu ģimenes fondiem.
Decembrī, rakstot par šo pašu deklarāciju, NRA uzsvēra, ka to atbalsta fiziķis un Nobela laureāts Īvars Jēvers. Arī toreiz medijs noklusēja saistības ar fosilā kurināmā ieguves firmām. Proti, Jēvers ir zinātniskais padomnieks konservatīvajā ASV domnīcā Heartland Institute, kas regulāri saņem naudu, piemēram, no Exxxon Mobil, Koch Industries un Murray Energy.
Abu savās jomās izcilo fiziķu viedokļus maldinātāji izmanto, lai radītu iespaidu, ka šī deklarācija ir nopietns dokuments.
Vai klimata pārmaiņu modeļi izrādījušies kļūdaini?
Teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi apstiprina, ka klimata pārmaiņas galvenokārt izraisa cilvēku saimnieciskā darbība. Deklarācijas autori noniecina cilvēku ietekmi un pauž vairākus zinātniski nepamatotus argumentus.
Jaunākajā NRA rakstā teikts, ka “klimata modeļi kā globālās politikas instrumenti ne tuvu nav ticami.”
Tā nav taisnība, jo lielākā daļa klimata pārmaiņu modeļu ir precīzi. 2019. gadā zinātnieki akadēmiskajā žurnālā Geophysical Research Letters izvērtēja to, cik lielā mērā piepildījušies 17 globālās temperatūras pārmaiņu modeļi, kas izstrādāti no 1970. līdz 2007. gadam. Vairāk nekā puse jeb 10 no 17 modeļiem atbilda reālajām temperatūras izmaiņām. Turklāt četri no neprecīzajiem modeļiem bija nevis nekorekti izstrādāti, bet vienkārši paredzēja citu klimatu ietekmējošu faktoru apmēru (piemēram, ka cilvēki mazāk vai vairāk ražos siltumnīcefekta gāzes). Pētnieki secināja, ka “modeļu simulācijas no 1970. līdz 2007. gadam prasmīgi prognozēja, kā nākotnē mainīsies vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra”.
Vai globālajai sasilšanai nav saistības ar dabas katastrofām?
Nākamais rakstā paustais arguments ir, ka “nav statistisku pierādījumu tam, ka globālā sasilšana pastiprina dabas katastrofas un pastāv ārkārtas situācija klimata jomā.”
Arī šis apgalvojums ir nepatiess. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests MetOffice un ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) skaidro, ka, pagājušā gadsimta laikā biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, stipri nokrišņi, karstuma viļņi, sausums, plūdi un vētras. Uz saikni starp ekstrēmu laikapstākļu biežumu norāda, piemēram, pētījumos balstītie ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumi, neatkarīgi pētījumu apkopojumi un atsevišķi pētījumi par konkrētiem laikapstākļiem.
Vai paaugstināta CO2 koncentrācija ir labvēlīga dabai?
Tālāk rakstā minēts “neapstrīdamais fakts, ka atmosfēras bagātināšana ar CO2 ir dabai labvēlīga.”
Lai iegūtu enerģiju, augi izmanto saules gaismu un ogļskābo gāzi (CO2). Šo procesu sauc par fotosintēzi. Laboratorijas apstākļos paaugstināta CO2 koncentrācija veicina fotosintēzi un augu augšanu, taču dabā viss nav tik vienkārši.
Pirmkārt, CO2 ir siltumnīcefekta gāze, proti, tā izraisa globālo sasilšanu, savukārt augam pārāk augsta temperatūra mazina fotosintēzes efektivitāti. Otrkārt, papildu CO2 pozitīvais iespaids uz augšanu var pazust, ja augam trūkst citas uzturvielas – slāpekļa. Tas ir būtiski, jo, kā norāda pētnieki žurnālā Nature Ecology and Evolution, pēdējo 40 gadu laikā savvaļas augiem būtiski sarukusi šīs vielas pieejamība. Pēc viņu aplēsēm tas ir saistīts ar paaugstināto CO2 koncentrāciju atmosfērā un globālo sasilšanu. Jāpiebilst, ka, par spīti lielākam augu izmēram, pētījumos novērots, ka papildu CO2 būtiski samazina kultūraugu uzturvērtību: olbaltumvielu daudzumu, minerālvielas un B grupas vitamīnus.
Tāpat augus apdraud citas klimata pārmaiņu, tostarp globālas sasilšanas, sekas, piemēram, arvien biežāk sastopamie karstuma viļņi un ekstrēmais sausums, kas var samazināt kultūraugu ražu. Paaugstināta temperatūra arī, visticamāk, ietekmēs kaitēkļu un slimību izplatību.
Re:Check abu mediju redakcijām e-pasta sarakstē jautāja, vai tās pārbaudīja deklarācijā minēto apgalvojumu patiesumu un tās parakstītāju interešu konfliktus. LA.lv galvenā redaktora pienākumu izpildītāja Linda Tunte pēc būtības atbildi nesniedza, bet norādīja, ka raksts ir tulkojums no portāla The Epoch Times un tas publicēts, jo “klimata jautājumi ir aktuāli un šķita interesants šis skatupunkts viedokļu dažādībai.” The Epoch Times ir galēji labēji noskaņota interneta lapa, kurā regulāri tiek publicēta dezinformācija, piemēram, ka Covid potes palielinot mirstību, bet pati slimība esot Ķīnā radīts bioloģiskais ierocis. NRA redakcija Re:Check neatbildēja.
Secinājums: NRA un LA.lv atkārtoti pārstāsta plaši pazīstamas klimata noliedzēju organizācijas deklarāciju, nesniedzot lasītājiem kontekstu par organizācijas saistību ar fosilā kurināmā ieguves firmām. Deklarācijā paustā informācija par klimata pārmaiņām neatbilst vairuma pasaules klimata pētnieku atzinumiem un zinātniskajai literatūrai. Lielākā daļa globālās temperatūras pārmaiņu modeļu bijuši precīzi. Kopš industriālās revolūcijas palielinājies ekstrēmu laikapstākļu biežums un to būtiski ietekmējušas cilvēku radītās klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas apdraud dabu un kultūraugu ražu.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
