Vairot sekotāju skaitu, kavēt zaļās politikas ieviešanu vai cīnīties pret “totalitāro globālo kontroli”. Lai kādi būtu viņu mērķi, virkne savstarpēji nesaistītu maldinātāju Baltijas valstīs arvien biežāk izplata dažādus melus saistībā ar klimata pārmaiņām. Kas viņi ir? Kur smeļas iedvesmu? Un cik lielā mērā viņiem izdodas aizmiglot acis sabiedrībai?
Kas Baltijā izplata maldus par klimata pārmaiņām?
Jau pagājušajā gadsimtā fosilā kurināmā ieguves uzņēmumi sāka dezinformācijas kampaņas, lai maldinātu par klimata pārmaiņām. Ar pašu finansētu domnīcu, “ekspertu” un politiķu palīdzību tie sabiedrībā radīja apjukumu par zinātnieku nostāju un klimata pārmaiņu faktiem. Līdz ar sociālo mediju uzplaukumu maldināšana izplatījusies vēl vairāk un tajā iesaistās arī tie, kas tieši no fosilā kurināmā nepelna, bet dezinformēšanā saskata personīgu labumu. Klimata pārmaiņu noliegšana dažādiem sociālo mediju “brīvības cīnītājiem” ir kārtējā iespēja vairot sekotāju skaitu un parādīt savu iestāšanos pret varas partijām, “Rietumiem” vai izdomātām ēnu organizācijām.
“Es viņus sauktu par superizplatītājiem – viņi vienmēr izplatīs maldus, vienalga par kādu tematu ir runa,” norāda Delfi.ee faktu pārbaudītāja Kaili Maltsa (Kaili Malts), kamēr Lietuvas Delfi žurnāliste Aiste Meidute (Aiste Meidute) viņus raksturo kā dezinformācijas rutīnas izplatītājus.
Latvijā tādi ir, piemēram, par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu iepriekš apcietinātais Aivis Vasiļevskis, pret valdību noskaņotais aktīvists Valentīns Jeremejevs, kā arī vairāki anonīmi dezinformatori, ar kuru ierakstiem regulāri dalās vairāki simti cilvēku.
Atšķirībā no Lietuvas, Latvijā un Igaunijā par klimata pārmaiņām maldina arī politiķi. Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins un Jānis Dombrava no ilgus gadus valdības koalīcijā strādājušās Nacionālās apvienības vairākkārt nolieguši cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām, bet Apvienotā saraksta politiķis Didzis Šmits, būdams zemkopības ministra amatā, klimata pētnieku secināto nosauca par “reliģiju” un “augstprātību”.
Vienlaikus Latvijā maldināšana par klimata pārmaiņām šķietami ir atsevišķu politiķu, nevis viņu partiju nostāja. Savukārt Igaunijā to dara Igaunijas Konservatīvā Tautas partija (EKRE). Kā norāda faktu pārbaudītāji no Delfi.ee, partijas biedri pirmajos divos vasaras mēnešos vien par šo tematu maldinājuši vairāk nekā 30 reizes.
Kur izplata dezinformāciju un kas ir tās avoti?
Kad pērn vasarā Re:Check apkopoja trīs gados padarīto, secinājām, ka klimata pārmaiņas nebija pat populārāko tematu pirmajā pieciniekā. Taču līdz ar pandēmijas norietu, globālo energoresursu krīzi un pārtikas cenu kāpumu situācija būtiski mainījusies.
Pēc Baltijas valstu faktu pārbaudītāju novērojumiem populārākās platformas klimata pārmaiņu dezinformācijai ir Facebook un Telegram. Par spīti Meta sadarbībai ar faktu pārbaudītājiem, nepatiesa informācija par klimata pārmaiņāmar Facebook palīdzību ik dienu sasniedz simtiem tūkstošus cilvēku. Tie ik pa laikam izskan arī klikšķu vietnēs un konservatīvo medijos, piemēram, NRA.lv un LA.lv (Latvija), Uued Uudised un Objektiiv (Igaunija).
Bieži maldinošais saturs ir tulkots vai pārfrāzēts no rakstiem angļu valodā. Tas nepārsteidz, jo kā norāda Bristoles Universitātes pētnieki, fosila kurināmā uzņēmumi kopīgi ar konservatīvām ASV domnīcām ir izveidojuši labi finansētu dezinformācijas tīklu, kas izplata zinātniski nepamatotu informāciju un cenšas raisīt šaubas par akadēmiskās literatūras uzticamību.
Parasti apgalvojumiem avoti nav norādīti. Retajos gadījumos, kad maldinātāji mēdz atsaukties, avots ir, piemēram, ģeofiziķa un bijušā Shell sadarbības partnera Gusa Berkhauta (Guus Berkhout) dibinātā Clintel un CO2 Coalition, noklusējot, ka tā gadiem saņem ziedojumus no naftas magnātu Kohu ģimenes fondiem. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvā par īpaši populāru melu avotu kļuvusi Creative Society – starptautiska aktīvistu organizācija, kas rīko videokonferences par klimata pārmaiņām un reliģiskām tēmām, piemēram, pēcnāves dzīvi. Organizācija regulāri izplata melus un vairākkārt pieķerta manipulatīvā video montēšanā, lai radītu iespaidu, ka zinātnieki piekrīt viņu nostājai.
Meli par klimata pārmaiņām dažādās valstīs ir līdzīgi, taču ne vienmēr kļūst aktuāli vienā un tajā pašā laikā. Piemēram, Clintel “Klimata pārmaiņu deklarācija”, kuru it kā parakstījuši vairāk nekā 1200 pētnieki, Lietuvā izplatījās šogad septembrī, bet Re:Check par tās maldinošo saturu rakstīja jau pērn decembrī. Citās valstīs ziņas par deklarāciju sociālajos medijos sāka cirkulēt vēl agrāk – jau 2022. gada septembrī.
“Cilvēki neietekmē klimata pārmaiņas”
Teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi apstiprina, ka izteikti straujais vidējās globālās temperatūras kāpums pēdējo 150 gadu laikā ir galvenokārt cilvēku darbības rezultāts. Taču klimats mainās arī dabiski un tieši šo faktu dezinformatori izmanto, lai izliktos, ka cilvēki neko neietekmē.
Maldinātāji klimata pārmaiņās vaino saules aktivitāti vai vulkānu izvirdumus. Šādu kļūdainu viedokli atkārtoti paudis, piemēram, jau minētais Latvijas parlamenta deputāts Kiršteins.
Dažkārt pierādījumi nav vajadzīgi vispār. Piemēram, iepriekšējais Latvijas zemkopības ministrs Šmits cilvēka it kā niecīgo ietekmi uz klimatu pamatoja ar paša “veselo saprātu”. Maldi arī iet roku rokā ar ilgtermiņa datu ignorēšanu. Proti, kā var būt globālā sasilšana, ja atsevišķās vasaras dienās bijis vēss un kritusi krusa vai ja šogad aizsalis Niagāras ūdenskritums? Līdzīgi jūlijā zobojās Igaunijas parlamenta deputāte Monika Helme (Monika Helme) – visi runājot par klimata pārmaiņām, kamēr ārā ir +12°C grādi.
Īpaši Lietuvā populāra ir arī aktīvistes Grētas Tūnbergas (Greta Thunberg) izsmiešana un apmelošana. Viņa vēloties glābt bankas, nevis planētu, šogad paredzējusi pasaules galu, esot transpersona un pieņēmusies svarā. Personīgi uzbrukumi Tūnbergai jau vairākus gadus izmantoti, lai diskreditētu klimata pārmaiņu draudus.
“Zaļā enerģija nemaz nav zaļa”
Vēl viena maldinātāju metode ir centieni pārliecināt sekotājus, ka lēmumu pieņēmēji viņus māna un zaļā elektroenerģija īstenībā esot īpaši kaitīga gan klimatam, gan dabai kopumā.
Klimata pētnieki ir secinājuši, ka, salīdzinot ar atjaunīgajiem energoresursiem, fosilā kurināmā iegūšana un lietošana rada vairāk siltumnīcefekta gāzu un līdz ar to arī vairāk sakarsē globālo temperatūru. Taču zaļā enerģija nav perfekta un arī rada kaitējumu dabai. Tie, kas iebilst pret zaļāku enerģētikas politiku, šo informāciju parasti pasniedz vienpusīgi un nemin fosilā kurināmā atstāto iespaidu, kas bieži vien ir lielāks.
Populārs piemērs ir sociālajos medijos publicētie attēli ar mirušiem putniem, kas ieskrējuši vēja ģeneratoru asmeņos. Lai gan tādi gadījumi ir, lielāku kaitējumu izraisa fosilā kurināmā iegūšana un izmantošana, kura uz vienu saražoto gigavatstundu enerģijas nogalina gandrīz 20 reizes vairāk putnu.
Tāpat Baltijas valstīs izskan, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana nav ne rentabla, ne efektīva. Piemēram, jau minētā Creative Society apgalvo, ka visas darbības laikā vēja ģeneratori atmaksājas tikai par 78% no tajos ieguldītajiem resursiem. Organizācija nekādus pierādījumus nesniedz un pat nemin, par kuru valsti runā. Taču konkrēts skaitlis rada iespaidu, ka kāds to ieguvis nopietnu pētījumu rezultātā.
“Klimata pārmaiņas ir afēra sabiedrības kontrolei”
Ar šo naratīvu galvenokārt dalās jau minētie superizplatītāji, kas teju katrā rīcībā saskata ļaunus nodomus. Valdības, mediji un pētnieki melojot, lai varētu kontrolēt cilvēci. Piemēram, piespiest viņus ēst kukaiņus vai ieviest tā sauktos klimata lokdaunus. Vārds “lokdauns”, visticamāk, nav lietots nejauši, bet izmantots, lai vilktu paralēles ar pandēmijas laika ierobežojumiem, kas it kā bijuši tikai izmēģinājumi.
Baltijas valstīs līdzīgi kā citur Eiropā šādi maldi kļuva populāri šā gada pirmajā pusē, kad medijos sāka runāt par tā sauktajām 15 minūšu pilsētām. Tas ir pilsētas plānošanas modelis, kas paredz ērtu piekļuvi ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem, līdz ar to samazina satiksmes slogu un padara pilsētu draudzīgāku videi.
Klimata politiku arī nepamatoti sauc par veidu, kā samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu. Proti, tās mērķis esot iznīcināt lauksaimniecību, likt cilvēkiem ēst kukaiņus, padarīt viņus vārgus, slimus un paklausīgus. “Šīs varenās elites, piemēram, Švābs (Schwab) un ne tikai, vēlas kontrolēt pasauli. Viņi vēlas kontrolēt visus. Ko viņi vēlas tagad? Viņi vēlas mazāk cilvēku,” biedējot par zaļāku klimata politiku, Facebook raksta kāds Lietuvas iedzīvotājs.
Vai maldināšana bijusi efektīva un kas darīts, lai pret to cīnītos?
Re:Check jautāja Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), vai tā plāno kādus pasākumus, lai novērstu dezinformāciju par klimata pārmaiņām vai veicinātu sabiedrības informētību par populāriem maldiem. Ministrija to nosauca par vienu no “šī brīža svarīgākajiem uzdevumiem” un norādīja uz gaidāmiem un jau pabeigtiem projektu konkursiem, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par “klimatneitralitātātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām”.
Par spīti dezinformatoru un atsevišķu politiķu centieniem, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju klimata pārmaiņas uztver nopietni. Jaunākās – 2023. gada – Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka 76–92% tās uzskata par būtisku problēmu. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju 2021. gadā, Latvijā un Lietuvā raizes pa klimata pārmaiņām nedaudz augušas, bet Igaunijas iedzīvotāji mainījuši viedokli otrā virzienā.
Visās trīs valstīs vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku atbalstījuši lielāku valsts finansējumu pārejai uz “tīro enerģiju” un cīņu pret klimata pārmaiņām redz kā prioritāti sabiedrības veselības uzlabošanai.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
