Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kādā sociālo mediju video iedzīvotājus aicina ēst “cilvēka barību, nevis kukaiņus”. Aicinājumu autore argumentē ar sazvērestības teoriju un vairākiem maldinošiem argumentiem.
Kāda lietotāja TikTok video stāsta par “kukaiņiem, insektiem, tārpiem, ko globālisti mums vēlas iebarot”. Jāpaskaidro, ka sazvērestības teorijai par vārdā neminētu globālistu un citu “elišu” plānu samazināt iedzīvotāju skaitu un izveidot vienotu pasaules valdību nav nekādu pierādījumu.
Video autore produktu sastāvā īpaši aicina pievērst uzmanību karmīnam jeb E120, norādot, ka to veido no kukaiņiem un tas esot bīstams:
“Un to oficiāli, šo karmīna pulveri, kukaiņu pulveri, atļauj Eiropas Savienībā pievienot dažādiem produktiem, jo 24. janvārī Eiropas Savienība visām savām dalībvalstīm atļāva vienkārši pievienot. Oficiāli, ar likumu drīkstam pievienot jebko, kas nāk no kukaiņiem un tārpiem, to izstrādājumi, pārstādājumi, pulverveidā un tā tālāk drīkst, tagad to drīkst.”
Tas nozīmējot, ka drīz cilvēki plauktos ieraudzīšot kaut ko “ļoti briesmīgu un pretīgu”, kas būšot iekļauts aprakstos. Video autore piebilst: “Protams, viņi centīsies apslēpt, aizslēpt kaut kā zem kaut kādiem numuriņiem, cipariņiem.”
Tomēr viņas paustais ir maldinošs. Pirmkārt, jebkuram pārtikas produktam nevarēs vienkārši pievienot jebko, kas ir kukaiņu izcelsmes. Otrkārt, jau pirms pāris gadiem ES tika atļauts pievienot pārtikai noteiktus kukaiņus. Treškārt, karmīns ES un citviet pasaulē ir atļauta pārtikas krāsviela jau daudzus gadus, līdz ar to tas nav saistīts ar jauno regulu. Ceturtkārt, slēpt kukaiņus produktu sastāvā netiek plānots.
Ko janvārī par kukaiņiem lēma ES?
Re:Check jau skaidroja, ka šī gada 3. janvārī Eiropas Komisija (EK) pieņēma regulu, ar kuru ES tirgū atļauts laist daļēji attaukotu mājas circeņu pulveri. To drīkstēs pievienot šauram produktu lokam, piemēram, cepumiem, makaroniem, sūkalu pulverim, kukurūzas miltu uzkodām u.c. Regulā minēts, ka circeņu pulveri saturošiem produktiem ir konkrētas marķēšanas prasības. Piemēram, uz produktiem jābūt brīdinājumam, ka tie var izraisīt alerģiskas reakcijas cilvēkiem, kuriem ir zināmas alerģijas pret vēžveidīgajiem, putekļu ērcītēm, gliemjiem un to produktiem. Tāpat ES tirgū visiem pārtikas produktiem ir obligāti jānorāda informācija par sastāvu (arī pārtikas piedevām) un alergēniem.
Janvārī ES tirgū kā pārtiku apstiprināja arī vidējo miltu melnuļu kāpurus. Taču līdzīgi lēmumi pieņemti jau iepriekšējo divu gadu laikā. Par to ziņojuši arī Latvijas sabiedriskie mediji. Kā pārtiku saldētā, kaltētā un pulvera veidā arī līdz šim ES bija atļauts pārdot vairākus citus kukaiņus: miltu melnuļus, klejotājsiseņus un mājas circeņus (šogad atļauts pārdot arī jau minēto daļēji attaukoto mājas circeņu pulveri).
EK arī iepriekš skaidrojusi, ka ēst kukaiņus ir droši un ēst tos vai ne, ir katra cilvēka izvēle. Lai gan ieraksta autore pauž, ka kukaiņus ēst nav normāli un tā nav cilvēku barība, tie kā alternatīvs olbaltumvielu avots nav nekas jauns un tiek lietoti daudzviet pasaulē. Kukaiņus uzturā jau tagad lieto vairāk nekā 130 valstīs. Par to pirms jau pirms gandrīz 10 gadiem ir stāstījuši arī Latvijas mediji.
Kas ir karmīns?
Karmīns ir viena no pasaulē populārākajām krāsvielām, kas veidota no samaltiem kukaiņiem košenilēm, kas izplatīti Latīņamerikā un dzīvo uz kaktusiem. Britu raidsabiedrība BBC vēl 2018. gadā tieši saistībā ar karmīnu vēstīja, ka daudzi cilvēki, visticamāk, kukaiņus jau ir ēduši. Šo pārtikas krāsvielu izmanto, piemēram, jogurtos, saldējumos, konfektēs, kūkās, dzērienos, kā arī medikamentos un kosmētikā, tostarp lūpukrāsās. Dažiem cilvēkiem uz to var būt nopietna alerģiska reakcija, taču kopumā tas tiek novērtēts kā drošs. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015. gadā atkārtoti bija vērtējusi karmīnu. Arī EFSA ekspertu grupa norādīja uz ziņojumiem par nopietnām alerģiskām reakcijām. Taču kopumā nonākusi pie secinājuma, ka tas nav kancerogēns. Tā izmantošanu ES reglamentē EK direktīvas, kas nosaka noteiktas produktu grupas, kur to var pielietot, kā arī maksimālo daudzumu.
Kas vainas planētai?
Autore savu video paraksta ar vārdiem:
“GLĀBSIM SEVI NO MELIEM, NEVIS GLĀBSIM PLANĒTU, KURAI NAV NEKĀDAS VAINAS!!! Viņi melo, un stāsta pasakas, par it kā briesmīgo “planētas piesārņojumu”. Viņi cenšas mūs pataisīt par neadekvātiem vergiem, taču to mēs nedrīkstam pieļaut!!!!”
Vārdā nenosaukti “viņi” vēloties panākt, lai cilvēki ticētu, ka planētai draud briesmas, viņa stāsta:
“Mēs ar to, ka mēs ēdam gaļas produktus, piena produktus, mēs apdraudot planētu, jo planēta iet bojā, planētai tur es nezinu, kas ir. Patiesībā tie ir visi meli. Planētai nav nekādu izmaiņu. Izmaiņas ir viņos, jo viņi grib mūs nozombēt, jo viņi to ir plānojuši.”
Nav tiesa, ka planētai nekas nekait. Planētas piesārņojums un cilvēka ietekmētas klimata pārmaiņas nav izdomājums. Gandrīz visi pasaules klimata pētnieki apstiprina, ka globālā temperatūra pēdējo 150 gadu laikā pieaug daudz straujāk nekā jebkad. Kukaiņu lietošana pārtikā kļuvusi aktuāla pieaugošā cilvēku skaita dēļ. Apvienoto Nāciju Organizācija paredz, ka 2050. gadā tas varētu sasniegt gandrīz 10 miljardus. Savukārt klimata pārmaiņu, augsnes erozijas un piesārņojuma dēļ pasaulē pieejamā aramzeme sarūk. Šo iemeslu dēļ tiek meklētas dažādas olbaltumvielām bagātas tradicionālās gaļas alternatīvas.
Secinājums: Karmīns ir pārtikas krāsviela, kas jau vairākus gadus atļauta ES un citviet pasaulē. Tā ir atzīta par drošu, taču dažiem cilvēkiem var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Pārtikas produktiem ES nevarēs pievienot jebkādus kukaiņus un tārpus un tas netiks slēpts. Savukārt planēta patiesi ir piesārņota un piedzīvo cilvēku ietekmētas klimata pārmaiņas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
