Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vairākās Eiropas valstīs plosās karstuma vilņi. Tas sociālajos medijos motivējis pazīstamus melu ziņu izplatītājus maldināt savus sekotājus par klimata pārmaiņām. Maldinātāji izmanto no konteksta izrautus datus, lai radītu iespaidu, ka klimata pārmaiņas nenotiek un ka cilvēku darbība tās neietekmē.
Kāds populārs anonīms Facebook profils aicina savus sekotājus neticēt, ka cilvēki izraisa globālās klimata pārmaiņas:
“Šobrīd par Anglijas karstumu kladzina visi pasaules propagandas mediji. Protams, pie vainas ir cilvēka izraisītās “klimata pārmaiņas”. Realitātē viss ir pavisam savādāk. Klimats ir mainīgs, ciklisks un cilvēks maz ko tur var mainīt.”
Autors savu viedokli pamato ar ziņu no Austrālijas avīzes The Daily Standard 1932. gada 22. augusta izdevuma. Tajā teikts, ka Londonā temperatūra ir 102 Fārenheita grādi (38,8°C):
“To pierāda arī 1932. gada avīzes izgriezums, kur bez jebkādas baiļu propagandas ziņo par tropisko karstumu Eiropā. Londonā reģistrēta 39 grādus augsta temperatūra. Romā, Briselē, Parīzē arī līdzīgas temperatūras.”
Pagātnē arī ir bijuši karstuma viļņi un augstas temperatūras. Tomēr pēdējā gadsimta laikā ir pieaudzis gan karstuma viļņu biežums, gan vidējā pasaules temperatūra. Turklāt ASV valdības Vides aizsardzības aģentūra (EPA) norāda, ka karstuma viļņi kļuvuši ne tikai biežāki, bet arī karstāki un ilgāki.
Ieraksta autora apgalvojums, ka atšķirībā no mūsdienām agrāk mediji neizmantoja “baiļu propagandu”, arī ir maldinošs. Pagājušā gadsimta 30. gados cilvēku radītās klimata pārmaiņas vēl nebija saprastas un par tām nebija plaši zināms. Tādēļ, protams, tolaik mediji nerakstīja par klimata pārmaiņām. Savukārt mūsdienās zināms, ka cilvēku radītās klimata pārmaiņas būtiski veicina ekstrēmus laikapstākļus, tostarp karstuma viļņus. Tādēļ šo parādību laikā mediji piemin klimata pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka 1932. gadā Austrālijas avīzē minētā 38,8 Celsija grādu temperatūra ir apšaubāma. Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta Met Office vietnes rakstā par temperatūru rekordiem teikts, ka līdz 1990. gadam Lielbritānijas karstuma rekords bija 36,7°C un tas piefiksēts Raundsā, Ziemeļhemptonšīrā.
Pēdējo 150 gadu laikā pieaugusi temperatūra
Facebook ieraksta autors selektīvi izvēlas parādīt tikai viena – 1932. gada – temperatūru. Tas, ka vienu dienu vai nedēļu ir siltāks nekā parasti, nenozīmē, ka to var attiecināt uz visu gadu, desmitgadi vai gadsimtu. Skatoties ilgākā laika posmā, iespējams novērot tendences, kas nav redzamas vienā dienā.
Piemēram, ja apskata visu gadu, nevis tikai 22. augustu, redzams, ka 1932. gads Lielbritānijā ir 68. karstākais gads, kopš valsts sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras (vidējā temperatūra – 8,35°C). Savukārt vienpadsmit karstākie gadi Lielbritānijā bijuši pēdējo 20 gadu laikā, piemēram, 2020. gads ir trešajā vietā (vidējā temperatūra – 9,62°C). Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta Met Office datos redzams, ka gada vidējā temperatūra valstī 140 gadu laikā ir paaugstinājusies.
Avots: Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office
Gada vidējā temperatūra paaugstinājusies ne tikai Lielbritānijā, bet arī pasaulē kopumā. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office kopīgi ar Austrumanglijas Universitāti uztur un atjaunina vēsturisko temperatūru datu kopu HadCRUT5. Tajā apkopota informācija no vairāk nekā desmit tūkstošiem meteoroloģisko staciju. HadCRUT5 un citas datu kopas parāda, ka, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas laiku, vidējā globālā temperatūra paaugstinājusies par vairāk nekā 1,2 Celsija grādiem. Dati vizualizēti attēlā:
Avots: Morice et al. 2020. An Updated Assessment of Near-Surface Temperature Change From 1850: The HadCRUT5 Data Set. Journal of Geophysical Research: Atmospheres, 126. Oriģināli no Met Office.
Vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 1,2 Celsija grādiem var nešķist daudz, bet tā ir būtiski palielinājusi karstuma viļņu un ekstrēma sausuma vai plūdu biežumu. Ir pacēlies jūras līmenis, kas veicina piekrastes augsnes un iežu noārdīšanos. Turklāt klimata pārmaiņas jau tagad rada nopietni ietekmē cilvēku veselību, kā arī pārtikas un saldūdens pieejamību.
Cilvēkiem ir būtiska ietekme uz klimata pārmaiņām
Facebook ieraksta autors apgalvo:
“Realitātē viss ir pavisam savādāk. Klimats ir mainīgs, ciklisks un cilvēks maz ko tur var mainīt.”
Ieraksta autoram nav taisnība. Klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, bet pēdējo 150 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies straujāk nekā jebkad. Gandrīz visi pasaules klimata pētnieki apstiprina, ka klimata pārmaiņas un to tempu būtiski ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība. To pamato gan pētījumi par atsevišķiem klimata pārmaiņu faktoriem, gan pētījumu apkopojumi. Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmetal Research Letters zinātnieki secināja, ka vairāk nekā 99% pētījumu, kas saistīti ar klimata pārmaiņām vai globālo sasilšanu, tieši vai netieši pauž, ka cilvēkiem ir būtiska loma klimata pārmaiņu veicināšanā. Līdzīgi secinājumi atrodami arī vairākos citos pētījumu apkopojumos. Cilvēku ietekmi apstiprina arī ANO Starptautiskā Klimata Pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumi, kas balstās uz vairāk nekā 14 tūkstošiem pētījumu (jaunākais – šeit). Cilvēku nozīmi uzsver arī NASA un citas zinātnes organizācijas.
Šaubas par cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām ir veicinājuši vairāki faktori. Pētnieki norāda, ka vainojams, piemēram, neadekvātais veids, kā par klimata pārmaiņām runā mediji, it sevišķi ASV. Tas notiek, piemēram, biežāk atspoguļojot nevis pētnieku, bet skeptiķu un dazādu uzņēmumu asociāciju viedokļus. Turklāt pētnieki apgalvo, ka mediji par maz runājot par klimata pārmaiņu ilgtermiņa sekām.
Liela loma ir arī fosilā kurināmā ieguves firmām, kuras savas peļņas dēļ nevēlas zaļāku klimata politiku un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Bezpeļņas organizācija InfluenceMap, kas pēta lobēšanu, skaidro, ka piecas fosilā kurināmā ieguves firmas – ExxonMobil, Royal Dutch Shell, Chevron, BP un Total – no 2015. līdz 2018. gadam iztērējušas vairāk nekā miljardu ASV dolāru, lai sētu šaubas par klimata pārmaiņu pastāvēšanu un cilvēku darbības ietekmi. ASV Kongresa Pārstāvju palātas pārraudzības un reformu komiteja 2021. gadā skaidroja, kā fosilā kurināmā ieguves firmas mērķtiecīgi maldinājušas sabiedrību. Tās kopš 70. gadu beigām slēpušas informāciju par savu ietekmi uz klimata pārmaiņām un aktīvi nodarbojušās ar lobēšanu, lai panāktu, ka tiek bloķēta zaļāka klimata politika un ka ASV vairāk iegulda fosilajā kurināmajā.
Secinājums: Pagājušā gadsimta 30. gados mediji “nebiedēja” ar klimata pārmaiņām, jo tās vēl nebija saprastas un par tām nebija plaši zināms. Pētījumi parāda, ka cilvēku saimnieciskā darbība būtiski ietekmē klimata pārmaiņas. Ārpus konteksta izvilkta vienas dienas temperatūra no 1932. gada neliecina, ka klimata pārmaiņas nenotiek. Meteoroloģiskie dati parāda, ka pēdējo 150 gadu laikā pasaules, tostarp Lielbritānijas, vidējā temperatūra ir būtiski pieaugusi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
