Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās un klimata pārmaiņu iespaidā pacēlies jautājums par to, kā nākotnē pabarot pasauli. Daži uzskata, ka tas būtu iespējams, papildinot cilvēku uzturu ar kukaiņu izcelsmes produktiem. Ideja ir strīdīga un daļai cilvēku tā liekas nepieņemama, līdz ar to par kukaiņu iekļaušanu uzturā izplatās daudz nepatiesas informācijas. Piemēram, vairāki sociālo mediju lietotāji dalās ar maldiem latviešu valodā, ka jauna Eiropas Savienības (ES) regula ļaus pārtikai slepeni pievienot kukaiņus. Taču tā nav taisnība – ES tirgū ir skaidri jānorāda pārtikas produktu sastāvs.
Kāds Facebook lietotājs publicēja attēlu, kurā teikts, ka turpmāk pārtikai ES tirgū drīkstēs slepeni pievienot kukaiņus un to izstrādājumus:
“Neievēlētā Urzula [fon der Leiena] savā spodrumā ir ieviesusi, ka no 24. janvāra, 2023. gada pārtikā drīkst pievienot kukaiņus un to izstrādājumus, nenorādot to uz iepakojuma. Īpaši uzmanību jāpievērš makaroniem, kur tiks izmantoti samalti circeņi. Tiem kam ir alerģijas, sorry, to nerakstīs.”
Šā gada 3. janvārī Eiropas Komisija (EK) pieņēma regulu, ar kuru ES tirgū atļauts laist daļēji attaukotu mājas circeņu pulveri. To drīkstēs pievienot šauram produktu lokam, piemēram, cepumiem, makaroniem, sūkalu pulverim, kukurūzas miltu uzkodām u.c. Patlaban šo circeņu pulveri atļauts izplatīt vienam uzņēmumam – Cricket One. Regulā minēts, ka circeņu pulveri saturošiem produktiem ir konkrētas marķēšanas prasības. Pirmkārt, jānorāda, ka to sastāvā ir daļēji attaukots mājas circeņu pulveris. Otrkārt, uz produktiem jābūt brīdinājumam, ka tie var izraisīt alerģiskas reakcijas cilvēkiem, kuriem ir zināmas alerģijas pret vēžveidīgajiem, putekļu ērcītēm, gliemjiem un to produktiem. Jāpiebilst, ka ES tirgū visiem pārtikas produktiem ir obligāti jānorāda informācija par sastāvu (arī pārtikas piedevām) un alergēniem.
Janvārī ES tirgū kā pārtiku apstiprināja arī vidējo miltu melnuļu kāpurus. Taču līdzīgi lēmumi pieņemti jau iepriekšējo divu gadu laikā. Par to ziņojuši arī Latvijas sabiedriskie mediji. Kā pārtiku saldētā, kaltētā un pulvera veidā arī līdz šim ES bija atļauts pārdot vairākus citus kukaiņus: miltu melnuļus, klejotājsiseņus un mājas circeņus (šogad atļauts pārdot arī jau minēto daļēji attaukoto mājas circeņu pulveri).
Kukaiņu ēšana ir kļuvusi par aktuālu tematu, jo ar katru gadu pasaulē pieaug cilvēku skaits. Apvienoto Nāciju Organizācija paredz, ka 2050. gadā tas varētu sasniegt gandrīz 10 miljardus. Savukārt klimata pārmaiņu, augsnes erozijas un piesārņojuma dēļ pasaulē pieejamā aramzeme sarūk. Šo iemeslu dēļ tiek meklētas dažādas olbaltumvielām bagātas tradicionālās gaļas alternatīvas, un viena no tām varētu būt kukaiņi, ko uzturā jau tagad lieto vairāk nekā 130 valstīs. Pētnieki norāda, ka kukaiņiem ir augsta uzturvērtība – tie satur daudz olbaltumvielu, taukskābju, minerālvielu un šķiedrvielu, kas, iespējams, veicina dažu labo zarnu baktēriju vairošanos. Turklāt, salīdzinot ar mājlopiem un mājputniem, to audzēšana patērē mazāk dabas resursu un ir draudzīgāka klimatam. Taču kukaiņu audzēšanai ir trūkumi. Piemēram, daži pētnieki uzskata, ka, lai saražotu nepieciešamo pārtikas daudzumu, kukaiņus būtu jāaudzē industriālā līmenī, kas patlaban vēl nav iestrādāts. Turklāt, cilvēku zināšanas par potenciāli bīstamām kukaiņu slimībām un parazītiem nav tik pilnīgas kā mājlopu gadījumā. Iespējams, Rietumu valstīs lielākais šķērslis varētu būt cilvēku nevēlēšanās ēst kukaiņus vai pat riebums pret tiem.
Secinājums: ES tirgū visiem pārtikas produktiem jānorāda to sastāvs un alergēni; tātad arī tiem, kas satur kukaiņus vai to izstrādājumus. Kukaiņu lietošana uzturā ir aktuāls temats, jo pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās, klimata pārmaiņas un aramzemes platību sarukšana apdraud pārtikas pieejamību.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
