Nesenā Facebook video divi pazīstami sazvērestību teoriju izplatītāji pievērsušies klimata pārmaiņām. Viņi stāsta, ka par klimatu neviens neuztraucas un cilvēku ietekme uz to neesot būtiska. Tāpat video sniegta nepilnīga vai melīga informācija par elektriskajiem automobiļiem un tā sauktajām piecpadsmit minūšu pilsētām.
Vai Eiropas iedzīvotāji raizējas par klimatu?
Viens no video autoriem biedē, ka cilvēkiem atņems automašīnas un liegs pārvietoties, un maldina par ES iedzīvotāju uzskatiem:
“Rakstā atzīmēts vien tas, ka Eiropas Savienībā ir strauji pieaugošas bažas par klimatu, bet nav pateikts, kam tās īsti ir. Tas domāts tā, lai izskatītos pēc sabiedrības bažām, un visādas aptaujas liecinot par to, ka cilvēki visu saprotot un labprāt vēlētos glābt planētu. Vai tas tiešām tā ir? Nu, protams, nē.”
Nav taisnība
Video autors atsaucās uz LA.lv rakstu, kurā teikts, ka “Eiropas Savienībā pēdējos gados aizvien vairāk pieņemas spēkā bažas par klimata pārmaiņām.” Lai gan rakstā nav norādīts informācijas avots, ir tiesa, ka klimata pārmaiņas raisa uztraukumu ES, tostarp Latvijas, iedzīvotājos.
Jaunākajā Eirobarometra aptaujā par klimata pārmaiņām redzams, ka 59% Latvijas iedzīvotāju klimata pārmaiņas uzskata par ļoti nopietnu problēmu. Tikai 17% respondentu atbildēja, ka tā tāda nav. Turklāt 71% sprieda, ka valdība nedara pietiekami, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Vairāk nekā četras piektdaļas piekrita, ka jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Avots: Eirobarometrs
Pērn publicētajā SEB Bankas aptaujā, ko veica datu vākšanas un tirgus pētījumu uzņēmums Norstat, 83% Baltijas iedzīvotāju atzina, ka viņus uztrauc klimata pārmaiņas. Savukārt šā gada Zaļā barometra aptauja liecina, ka 85% Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka klimata pārmaiņas ir ietekmējis cilvēks. Vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka cilvēka darbība tās ietekmējusi lielā mērā, trešdaļa lēš, ka “zināmā mērā”, bet 15% – ka pavisam nedaudz. Tikai 6% atbildēja, ka ietekmes nav.
Vai cilvēka darbība ietekmē klimata pārmaiņas?
Video autors arī noliedz cilvēka ietekmi uz klimata pārmaiņām:
“Kad mēs sakām “klimata afēra”, tas nenozīmē to, ka tiek noliegtas klimata pārmaiņas kā tādas, jo tādas ir vienmēr bijušas un notiek. Tikai tas ir dabisks process, ko cilvēks nekādi nespēj ietekmēt.”
Nav taisnība
To, ka cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, apliecina teju visa zinātniskā literatūra. Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmental Research Letters zinātnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un izanalizēja nejauši izvēlētu 3000 pētījumu izlasi. Viņi secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina, ka cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski veicina klimata pārmaiņas. Citā neatkarīgā pētījumu apkopojumā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.
Klimata pārmaiņas veicina arī dabiski procesi, piemēram, Saules aktivitāte un vulkānu izvirdumi, taču to ietekme ir mazāka nekā cilvēku rīcībai. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA) skaidro, ka kopš 19. gadsimta beigām ar izmaiņām Saules aktivitātē var izskaidrot tikai 0,1°C no 1°C vidējās globālās temperatūras kāpuma. Savukārt visi pasaules vulkāni kopā gadā rada 86–291 reizes mazāk CO2 emisiju nekā cilvēku darbība. Piemēram, 2021. gadā cilvēku radītās emisija bija 37,9 gigatonnas CO2, bet vulkānu – 0,13–0,44 gigatonnas.
Vai elektromobiļi nav draudzīgāki videi?
Tālāk video biedē, ka cilvēkiem nākotnē nedrīkstēs būt privātīpašums, tostarp automašīnas. Šādu kārtību palīdzēšot ieviest “intensīvs spiediens uz elektriskajiem auto”. Proti, elektriskie auto esot domāti, lai ierobežotu nevis klimata pārmaiņas, bet cilvēku brīvību:
“Ne tāpēc, ka elektriskie auto ir videi draudzīgāki, ņemot vērā kopējo ražošanas ciklu un vajadzīgos materiālus.”
Trūkst konteksta
To, vai elektriskās automašīnas ir draudzīgākas videi, nosaka dažādi faktori, piemēram, tas, kā valstī iegūst elektrību, elektromašīnu mūža ilgums, izmērs vai akumulators. Iekšdedzes dzinēja automobiļi un elektromašīnas vidi ietekmē dažādos veidos.
2018. gadā Florences Universitātes zinātnieki, izmantojot teorētiskus modeļus, salīdzināja abu automašīnu veidu iespaidu uz dabu visā to dzīves cikla laikā, ieskaitot materiālu ieguvi, ražošanu, izmantošanu un utilizāciju. Viņi pieņēma, ka elektromobilim ir litija jonu baterija, bet parastais automobilis izmanto benzīnu. Abas mašīnas nobrauks 150 000 kilometru un elektroenerģiju ražo tādi avoti, ko vidēji izmanto ES.
Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja automašīnām elektromobiļi tiešā veidā nerada CO2, taču izmeši rodas to izgatavošanas laikā un iegūstot nepieciešamos materiālus. Pēc pētnieku modeļiem elektromašīnas dzīves ciklā rada par 36,7% mazāk CO2 emisiju. Taču elektromobiļiem ir lielāks potenciāls veicināt vides paskābināšanos, ozona krāšanos planētas zemajos slāņos (troposfērā), mazu daļiņu vai citu cilvēkiem kaitīgu vielu piesārņojumu. Elektroauto arī nepieciešams vairāk izejvielu, lai gan šajā gadījumā abus ir grūti salīdzināt, jo būtiski atšķiras vajadzīgo materiālu veids un to iespējamās alternatīvas. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī citi pētnieki.
Tālāk pētījumā apskatīts elektromobiļu potenciālais kaitējums divās ļoti atšķirīgās valstīs – Polijā un Norvēģijā. Pēc Eurostat datiem Polijā 77% elektroenerģijas ražo ar oglēm un dabasgāzi, bet Norvēģijā 88% – ar hidroelektrostacijām un vēja ģeneratoriem. Pēc pētnieku aplēsēm, ražojot elektrību kā Norvēģijā, elektroauto mazāk veicinātu vides paskābināšanos un ozona rašanos nekā parastās automašīnas. Turpretim, ražojot elektrību kā Polijā, tās pat nesamazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tātad elektroauto iespaidu uz vidi un klimatu būtiski iespaido tas, kā valstī iegūst elektroenerģiju.
Vai 15 minūšu pilsētas koncepcija paredz ieslodzīt cilvēkus?
Otrs video autors izplata populāros maldus par tā sauktajām 15 minūšu pilsētām:
“Šīs koncepta jēga – pilsēta tiek sadalīta šādos geto un visur tiek uzliktas kameras, sensori, pārbaudes posteņi. Principā no sava rajona drīkst izbraukt, piemēram, 100 reizes gadā, bet pēc tam ir jāmaksā sods. Tieši tā tas izskatās pilotprojektā, ko ar 2024. gadu plāno ieviest, piemēram, Oksfordā.”
Nav taisnība
15 minūšu pilsēta ir pilsētas plānošanas modelis, kas paredz ikdienā biežāk nepieciešamo pakalpojumu (veselības aprūpes, pārtikas iegādes, izglītības u.c.) ērtu pieejamību – vēlams, ne vairāk kā 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties ar kājām vai velosipēdu. 15 minūšu pilsētas modelis nenozīmē, ka pilsētu sadalīs zonās vai ierobežos cilvēku pārvietošanos. Modelī nav arī iekļauta ne novērošana ar kamerām vai sensoriem, ne pārbaudes posteņi.
Tāpat video autors melo par Oksfordu. No 2024. gada uz izmēģinājuma laiku sešās pilsētas ielās ierobežos satiksmi. To darīs ar mērķi samazināt sastrēgumus un padarīt ielas drošākas kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Ierobežojumiem nav nekādas saistības ar pilsētas plāniem līdz 2040. gadam tuvoties 15 minūšu pilsētas modelim.
Plašāk par to, kas ir 15 minūšu pilsētas modelis un ar to saistītā sazvērestības teorija, Re:Check rakstīja maijā beigās (šeit).
Secinājums: Cilvēki ES lielākoties tic, ka cilvēki ietekmē klimata pārmaiņas, un raizējas par klimatu. Pētījumi parāda, ka cilvēku saimnieciskā darbība būtiski ietekmē klimata pārmaiņas. Elektromobiļi dzīves ciklā ražo mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā iekšdedzes dzinēju automašīnas, taču vairāk var ietekmēt vidi citos veidos. Ietekmes apjomu nosaka tas, kā valstī ražo elektrību, un citi faktori. 15 minūšu pilsētas koncepcija neparedz ierobežot cilvēku kustību pilsētā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
