Sazvērestības teoriju piekritēji un galēji labēji politiķi jau vairākus mēnešus Eiropā izplata melus par 15 minūšu pilsētām – plānošanas modeli, kas ļautu ikdienā nepieciešamākos pakalpojumus sasniegt ne ilgāk kā 15 minūšu laikā. Viņi sagroza tā ideju un stāsta, ka modeļa patiesais mērķis ir paverdzināt cilvēkus un iesprostot viņus “15 minūšu zonās”. Šai sazvērestības teorijai nav nekāda pamata, taču tā kļūst arvien populārāka. Skaidrojam, kā tā radusies un kāpēc nonākusi arī līdz Latvijai.
Teorijas piekritēji uzskata, ka tā sauktie globālisti, Pasaules ekonomikas forums vai vārdā nenosaukti “viņi” plāno sadalīt pilsētas “15 minūšu zonās”. To iedzīvotāji nedrīkstēs pamest savu zonu vai arī drīkstēs izbraukt tikai ar īpašām caurlaidēm. Daži stāsta, ka pilsētās uzcels nožogojumus. Atsevišķi teorijas piekritēji lēš, ka cilvēkiem liegs pārvietoties ar automašīnu vai ka zonas ir paredzētas, lai nākotnē vieglāk noteiktu mājsēdi vai lokdaunus, kādi vairākās pilsētās bija Covid pandēmijas laikā.
Šo sazvērestības teoriju izplata ne tikai anonīmi sociālo mediju konti, bet arī politiķi, piemēram, Eiropas parlamenta deputāte Kristīne Andersone no galēji labējās vācu partijas Alternatīva Vācijai (vāc. – Alternative für Deutschland, AfD). Latvijā vairāk nekā 1900 Facebook lietotāju dalījušies ar Andersones video interviju kādai vakcīnskeptiķu vietnei. Viņas teiktais video iztulkots krieviski. Video Andersone stāsta:
“Covid trakums bija “pārbaudes balons”, lai redzētu, cik tālu viņi var iet. (..) Nākamā lieta, ko redzēsim, būs 15 minūšu pilsētas. (..) Nesauciet tās par 15 minūšu pilsētām, jo tie ir 15 minūšu geto.”
Geto ir noteikta pilsētas daļa, kurā sociālekonomisku apstākļu dēļ vai piespiedu kārtā dzīvo noteikta cilvēku grupa – parasti etniska minoritāte. Andersone bez pierādījumiem apgalvo, ka modeļa mērķis ir kontrolēt, iesprostot un paverdzināt cilvēkus. “Tas būs mēģinājums mūs paverdzināt, iedzīt nabadzībā visus pasaules iedzīvotājus,” stāsta deputāte.
Teorija no jauna aktualizējās maija vidū, kad Rīgas domes Par!/Progresīvie frakcijas deputāte Alija Turlaja Twitter rakstīja, ka galvaspilsētas “apkaimju centru attīstības plāns ir sagatavots, ievērojot 15 minūšu pilsētas konceptu”.
Komentāros pie ieraksta virkne lietotāju galvenokārt no anonīmiem kontiem 15 minūšu pilsētas modeli pielīdzināja Aušvicas koncentrācijas un Gulaga nometnēm. Savukārt tie, kas to atbalsta, esot marksisti un komunisti. No kāda anonīma konta izskanēja arī draudi, piedāvājot deputātei “15 minūšu karātavas”.
Rīgas apkaimju centru attīstības plāna pirmā redakcija lasāma šeit. Tajā nav nekā, kas norādītu uz iespējamiem liegumiem pārvietoties pa pilsētu vai ierobežojumiem izmantot citās apkaimēs sniegtos pakalpojumus.
Kas ir 15 minūšu pilsēta?
15 minūšu pilsēta ir pilsētas plānošanas modelis, kas paredz veselības aprūpes, pārtikas iegādes, izglītības un citu ikdienā biežāk nepieciešamo pakalpojumu ērtu pieejamību – vēlams, ne vairāk kā 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties ar kājām vai velosipēdu. Modelis neparedz ne pilsētas sadalīšanu zonās, ne pārvietošanās vai cita veida ierobežojumus.
Modeļa atbalstītāji apgalvo, ka šādā veidā cilvēki ātrāk sasniegtu vajadzīgo pakalpojumu, viņiem būtu vairāk brīvā laika un retāk nāktos izmantot automašīnas. Līdz ar to būtu mazāk sastrēgumu, mazāks kaitējums klimatam un zemākas ar transportu saistītās izmaksas. Modeļa ieviešana nāktu par labu arī vietējiem uzņēmumiem, atvieglotu dzīvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un stiprinātu iedzīvotāju savstarpējās attiecības. Savukārt citi kritizē tā praktiskos aspektus un lēš, ka par maz uzmanības pievērsts dažādu sociālekonomisko grupu ikdienas vajadzībām. Piemēram, tam, vai, neskatoties uz pakalpojumu ērtu pieejamību, tos tuvākajā apkārtnē varēs atļauties arī nabadzīgākie iedzīvotāji.
Šādu pilsētas modeli cer ieviest vairāku Eiropas pilsētu pašvaldības. To vidū ir, piemēram, Oksforda un Parīze.
Kā aizsākās 15 minūšu pilsētu sazvērestības teorija?
Sazvērestības teorija kļuva populāra pērn decembrī līdz ar paziņojumu, ka no 2024. gada sešās Oksfordas ielās tiks ierobežota automašīnu satiksme. Dezinformatori tolaik nepamatoti stāstīja, ka ierobežojumi plānoti, lai pilsēta tuvotos 15 minūšu pilsētas modelim, ko Oksforda cer ieviest līdz 2040. gadam. Patiesībā to darīja ar mērķi samazināt sastrēgumus un padarīt ielas drošākas kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Šos un citus ar 15 minūšu pilsētām saistītus melus palīdzējā izplatīt Lielbritānijas alternatīvo ziņu kanāli, galēji labējie aktīvisti, Lielbritānijas Konservatīvās partijas deputāts Niks Flečers un Lielbritānijas Neatkarības partijas (ang. – United Kingdom Independence Party, UKIP) pārstāvji.
15 minūšu pilsētas ideju un ar to saistīto sazvērestības teoriju bieži piedēvē Pasaules ekonomikas forumam un tā izpilddirektoram Klausam Švābam. 2022. gadā forums Ilgtspējīgas attīstības samita ietvaros rīkoja un publicēja diskusiju par šo modeli, taču ne Pasaules ekonomikas forums, ne Švābs nav tā autors. Ar modeli 2016. gadā klajā nāca Parīzes Universitātes asociētais profesors un urbānists Karloss Moreno.
Jāpiebilst, ka sazvērestības teorijas piekritēji regulāri izsaka nāves draudus cilvēkiem, kas atbalsta 15 minūšu pilsētas. Tos saņēma gan Oksfordšīras apgala pašvaldība, gan Karloss Moreno un viņa ģimene.
Secinājums: 15 minūšu pilsētas plānošanas modelis neparedz, ka cilvēki drīkstēs atrasties tikai savā “15 minūšu zonā”, novērošanu vai aizliegumu pārvietoties ar automašīnu. Modeļa mērķis ir izveidot pilsētas, kurās cilvēki varētu ērti saņemt dzīvei nepieciešamos pakalpojumus; vēlams 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties ar kājām vai velosipēdu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
