Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Pagājušā gada nogalē galēji labējā britu ētera personība Keitija Hopkinsa publicēja YouTube video, kurā viņa maldina par plānotajiem auto satiksmes ierobežojumiem Oksfordā. Video pārpublicējuši arī vairāki Facebook lietotāji, kas lēš, ka šādi ierobežojumi un “verdzība” ar laiku tiks ieviesti arī Latvijā. Hopkinsas teiktais nav patiess un balstās uz sagrozītu informāciju par dažu ielu daļēju slēgšanu auto satiksmei.
Lai kaut daļēji samazinātu pārāk lielo auto skaitu pilsētā, no 2024. gada Oksfordā (Lielbritānijā) plānots uz izmēģinājuma laiku ierobežot to kustību sešās ielās – pa tām noteiktās diennakts stundās vietējie iedzīvotāji ar automašīnu drīkstēs braukt tikai ar atļauju un ne vairāk kā simts dienas gadā. Mašīnu plūsmu kontrolēs video kameras, kas skenēs automašīnu numuru zīmes. Hopkinsa šos ierobežojumus prezentē kā pilnīgu kontroli pār kustību pilsētā un nekorekti atspoguļo, kas tiks ieviests:
“Pilsētu sadalīs sešās daļās. (..) Ja tu savā pilsētā gribēsi ceļot uz citām zonām, tev tas būs jādara pa apstiprinātu maršrutu. Tev būs jādodas pa pilsētas perimetru, lai nonāktu citā pilsētas daļā. Šim plānam vajadzētu izglābt planētu. (..) Tas viss notiks ar e-vārtiem – elektroniskiem vārtiem un numura zīmju atpazīšanu. Tu drīkstēsi atrasties tikai tev atļautajā 15 minūšu zonā.”
Savukārt sociālajo mediju lietotāji plānus skaidro ar ļaunākiem nolūkiem. “Īstais zemūdens akmens ir digitalizēt un ierobežot cilvēkus līdzīgi kā suņus, kad viņiem uzliek elektriskās radio kakla siksnas,” raksta kāda Facebook lietotāja no Latvijas. Cita sieviete apgalvo, ka, “ja tas notiks Anglijā, tas drīz notiks arī Latvijā.”
Hopkinsas apraksts nav pareizs. Ierobežojumi neparedz, ka pilsēta tiks sadalīta sešās zonās. Tāpat netiks ieviesti elektroniskie vārti. Cilvēkiem nebūs liegts pārvietoties pa dažādām pilsētas daļām. Ierobežojumi attieksies uz sešām ielām un tikai uz automašīnām noteiktās diennakts stundās. Turklāt pa šīm ielām varēs braukt ar sabiedriskā transporta autobusiem vai taksometriem. Satiksme netiks limitēta citās ielās.
Ierobežojumu mērķis nav glābt planētu vai paverdzināt cilvēci. Oksfordas pilsētas un Oksfordšīras apgala pašvaldību kopīgajā preses relīzē norādīts, ka to ieviešanas mērķis ir novērst biežos sastrēgumus, kas jau gadiem Oksfordā esot aktuāla problēma. Šādā veidā pilsēta vēlas arī panākt, lai cilvēki vieglāk un ātrāk var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kā arī lai ielas kļūtu drošākas gājējiem un velosipēdistiem.
Hopkinsa un viņas atbalstītāji stāsta, ka jaunie noteikumi ir saistīti ar tā saukto 15 minūšu pilsētas modeli, ko Oksforda cer ieviest līdz 2040. gadam. Taču Oksfordas pilsētas dome skaidro, ka tā nav – šādu saikni esot izdomājuši dezinformatori.
15 minūšu pilsēta ir pilsētas plānošanas modelis, kas paredz dzīvei nepieciešamo pakalpojumu – ārsta, pārtikas, darba, sabiedriskā transporta u.c. – ērtu pieejamību katram pilsētas iedzīvotājam; vēlams 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties ar kājām vai velosipēdu. Piemēru šādai koncepcijai sniedz pētnieki akadēmiskajā žurnālā Cities:
Avots: Havarians-Garmsirs, A., Šarifi, A. un Sādegī, A. 15 minūšu pilsēta: Pilsētas plānošanas un dizaina centieni radīt ilgtspējīgas apkaimes. Akadēmiskā žurnāla Cities 132. izdevums (2023).
Modeļa atbalstītāji apgalvo, ka šādā veidā cilvēki pavadītu mazāk laika ceļā – viņiem būtu vairāk brīvā laika un retāk nāktos izmantot automašīnas. Līdz ar to būtu mazāks kaitējums dabai un klimatam. Modelis nāktu par labu arī vietējiem uzņēmumiem un atvieglotu dzīvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt citi kritizē šāda modeļa ieviešanas praktiskos aspektus un lēš, ka par maz uzmanības pievērsts dažādu sociālekonomisko grupu ikdienas vajadzībām. Taču Hopkinsas teiktais, ka cilvēki būs ieprostoti savās “15 minūšu zonās”, nav pamatots; to norāda arī Oksfordas pilsētas dome.
Jāpiemin, ka daži Latvijas dezinformatori 15 minūšu pilsētas saista ar tā saukto lielā restarta sazvērestības teoriju un stāsta, ka šāds pilsētas modelis paredz iesprostot cilvēkus “aplokos kā aitas”. Par to neilgi pirms Ziemassvētkiem rakstīja faktu pārbaudītāji no Delfi.
Kas ir Keitija Hopkinsa?
Populārā video autore Keitija Hopkinsa ir britu ētera personība, kas pārstāv eiroskeptisko Lielbritānijas Neatkarības partiju (angliski – United Kingdom Independence Party, UKIP). Hopkinsa agrāk piedalījusies vairākos Lielbritānijas televīzijas raidījumos, kā arī rakstījusi provokatīvus un maldinošus rakstus britu tabloīdos The Sun un The Daily Mail. Patlaban viņa savus darbus galvenokārt publicē sociālajos medijos. Tajos Hopkinsa turpina izplatīt nepatiesu informāciju, piemēram, par Covid-19 pandēmiju, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, minoritāšu grupām un bēgļiem.
Hopkinsa ir starptautiski pazīstama ar to, ka viena no viņas The Sun publikācijām izpelnījās ANO Cilvēktiesību komitejas nosodījumu. Viņa tajā rakstīja, ka imigranti esot prusaki un mežonīgi savvaļas cilvēki, kas izplatoties kā vīruss. Komitejā viņas teikto pielīdzināja retorikai, kas plaši tika izmantota pirms holokausta un Ruandas genocīda. Hopkinsa arī rakstījusi, ka “musulmaņu problēmai” vajag “galējo risinājumu”. Kā zināms, galējais risinājums jeb angliski final solution ir tieša atsauce uz nacistu plāniem masveidā nogalināt ebrejus.
Secinājums: Lielbritānijas pilsētā Oksfordā no nākamā gada uz izmēginājuma laiku plānots ierobežot automašīnu kustību sešās ielās. Tas tiks darīts, lai samazinātu sastrēgumu skaitu, kā arī uzlabot gājēju, riteņbraucēju un sabiedriskā transporta lietotāju ērtību un drošību. Nav pamata domāt, ka šie ierobežojumi ir priekšvēstnesis notikumiem Latvijā vai ka tiem ir saistība ar tā saukto 15 minūšu pilsētas modeli.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
