Šā gada vasarā organizācija Clintel publicēja atklātu vēstuli Pasaules klimata deklarācija, kurā teikts, ka nav nekādas klimata ārkārtas situācijas. To it kā parakstījuši “1200 zinātnieki un speciālisti”, taču, iedziļinoties deklarācijā, redzams, ka viņu vidū klimata pētnieki saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Deklarācijā paustie argumenti netiek pamatoti ar pētījumiem vai datiem un ir pretrunā ar absolūtā vairuma pasaules klimata pētnieku secināto. Par deklarāciju līdz šim ziņojušas dažādas dezinformācijas vietnes. Ziemassvētkos par to rakstīja arī portāls NRA, maldinoši prezentējot to kā nopietnu un uzticamu dokumentu. Ar rakstu Facebook dalījušies vairāki simti cilvēku.

Kas ir deklarācijas autori?

NRA savā rakstā norāda, ka informāciju smēlušies no The Daily Sceptic – nelielas interneta vietnes, kas regulāri publicē sagrozītu un maldinošu informāciju par Covid-19 vakcīnām un klimata pārmaiņām. Taču pirmā dokumentu publicēja Nīderlandes organizācija Clintel. To 2019. gadā dibināja pensionētais ģeofiziķis Gūss Berkhouts, kurš agrāk strādājis fosilā kurināmā ieguves firmā Shell un dibinājis Delphi Consortium – uzņēmums, kurš izstrādā seismiskos pētījumus fosilās degvielas firmām. Nīderlandes žurnālisti no pētnieciskās žurnālistikas platformas Pointer norāda, ka Berkhouta projekti saņēmuši finansējumu no 30 dažādām naftas ieguves firmām, tostarp Shell, ExxonMobil, BP, Total un Aramco.

Dokumentu parakstījuši 1436 cilvēki, no kuriem 26 norādīti kā “deklarācijas vēstneši” (NRA avots – Daily Sceptic raksts – publicēts augustā, tādēļ skaitļi atšķiras). Tāpat kā Berhauts, daļa šo vēstnešu ir saistīta ar fosilā kurināmā ieguves firmām, to finansētiem institūtiem vai lobijorganizācijām. NRA rakstā izcelts vēstnešu saraksta priekšgalā redzamais Nobela premijas laureāts Ivars Gaivers. Taču NRA noklusē divas svarīgas lietas. Pirmkārt, ne Gaivera izglītība, ne darbs nav saistīts ar klimata pētniecību. Otrkārt, Gaivers strādā kā zinātniskais padomnieks konservatīvajā ASV domnīcā Heartland Institute, kas bieži saņēmuši naudu no Exxxon Mobil, Koch Industries un citām fosilā kurināmā ieguves firmām un lobijorganizācijām.

Dokumentu parakstījis arī vairāk nekā tūkstotis cilvēku, ko NRA sauc par “zinātniekiem un speciālistiem”. Vairums parakstītāju nav nekādā veidā saistīti ar klimata pētniecību. Sarakstā ir, piemēram, neirofiziķis, ekonomists, advokāts un psihologs. Tikai trīs cilvēki sevi piesaka kā klimata pētniekus, bet astoņi ir Shell darbinieki. Vairāki sevi sauc par aktīviem vai pensionētiem ģeologiem. Taču redzams, ka daudziem nav nevienas akadēmiskas publikācijas vai viņi strādājuši ģeoloģijas nozarēs, kas nav saistītas ar klimata pārmaiņām. Piemēram, vairāki ģeologi nodarbojušies ar jēlnaftas vai dabasgāzes ieguvi, nevis ar klimatu saistītu faktoru pētīšanu.

NRA.lv redakcija neatbildēja uz Re:Check jautājumu par to, vai pirms raksta publicēšanas pārbaudīja deklarācijā minēto apgalvojumu patiesumu, parakstītāju kvalifikāciju un autoru interešu konfliktus.

Deklarācija maldina par klimata pārmaiņām

Deklarācijā lasāmi vairāki nepatiesi apgalvojumi par klimata pārmaiņām. Re:Check jau iepriekš ir rakstījis par to, ka cilvēki veicina klimata pārmaiņas un ka tam piekrīt teju visi klimata pētnieki (piemēram, šeit). Tādēļ šajā rakstā apskatīsim tikai tos apgalvojumus, ko izceļ NRA.lv

NRA stāsta:

Kopš izkļūšanas no “mazā ledus laikmeta” aptuveni 1850. gadā pasaule ir sasilusi ievērojami mazāk, nekā prognozējusi IPCC, pamatojoties uz modelētu cilvēka ietekmi. “Plaisa starp reālo pasauli un modelēto pasauli liecina, ka mēs esam tālu no klimata pārmaiņu izpratnes,” norāda deklarācijā.”

Nekāds pamatojums šim apgalvojumam netiek sniegts, un tas ir pretrunā ar zinātnisko literatūru par klimata pārmaiņu modeļiem – lielākā daļa globālās temperatūras modeļu ir precīzi. 2019. gadā zinātnieki akadēmiskākā žurnālā Geophysical Research Letters izvērtēja 17 globālās temperatūras pārmaiņu modeļus, kas izstrādāti no 1970. līdz 2007. gadam. Viņi norāda, ka 10 no 17 modeļiem atbilst reālajām temperatūras izmaiņām. Savukārt četri no neprecīzajiem modeļiem bija nevis nekorekti izstrādāti, bet vienkārši paredzēja citu klimatu ietekmējošu faktoru apmēru (piemēram, mazāk vai vairāk siltumnīcefekta gāzu ražošanu). Pētnieki secina, ka “modeļu simulācijas no 1970. līdz 2007. gadam prasmīgi paredzēja, kā nākotnē mainīsies vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra.”

Tālāk NRA autors raksta:

Deklarācijā zinātnieki paziņo, ka nav statistikas pierādījumu tam, ka globālā sasilšana pastiprina viesuļvētras, plūdus, sausumu un tamlīdzīgas dabas katastrofas vai padara tās biežākas.”

Arī šis apgalvojums ir nepatiess. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests MetOffice un ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) skaidro, ka, pagājušā gadsimta laikā biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, stipri nokrišņi, karstuma viļņi, sausums, plūdi un vētras. Uz saikni starp ekstrēmu laikapstākļu biežumu norāda, piemēram, pētījumos balstītie ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumi, neatkarīgi pētījumu apkopojumi un pētījumi par konkrētiem laikapstākļiem.

Fosilā kurināmā ieguvēji tērē miljardiem dolāru, lai maldinātu par klimata pārmaiņām

NRA.lv citē The Daily Sceptic:

Profesors Ričards Lindzens pašreizējo klimata retoriku nosaucis par “absurdu”, norādījis uz miljoniem lielo finansējumu, kas to balsta.”

NRA nesniedz pierādījumus šim apgalvojumam un noklusē, ka klimata pārmaiņu noliedzēji un fosilā kurināmā ieguves firmas tērē daudz vairāk naudas, lai izplatītu dezinformāciju un panāktu sev vēlamu klimata politiku. Piemēram, zinātnieki akadēmiskajā žurnālā Climatic Change publicēja pētījumu par to, cik no 2000. līdz 2016. gadam dažādas nozares tērējušas, lai ietekmētu ASV amatpersonas klimata jautājumos. Pirmajās vietās bija elektroenerģijas un fosilā kurināmā ieguves industrijas, veidojot attiecīgi 26,6% un 17,7% no visiem klimata politikas lobēšanas izdevumiem. Savukārt atjaunīgās enerģijas industrija un vides organizācijas ir izdevumu zemākajā galā (attiecīgi 3,8% un 2,3%).

Avots: Brulle, R. The climate lobby: a sectoral analysis of lobbying spending on climate change in the USA, 2000 to 2016. Climatic Change 149, 289–303 (2018).

Jāpiebilst, ka fosilā kurināmā ieguves firmas naudu tērē ne tikai lobēšanai. Tās, piemēram, ieguldījušas vairākus miljardus dolāru, lai izplatītu dezinformāciju par klimata pārmaiņām un ietekmētu to, kā par tām runā sabiedrībā. Šīs firmas arī tērē daudz naudas, lai radītu maldinošu iespaidu, ka tās patiesībā īsteno un atbalsta zaļu politiku (zaļmaldināšana jeb angliski greenwashing). Turklāt akadēmiskajā žurnālā Annual Review of Public Health norādīts, ka fosilā kurināmā ieguves firmas un konservatīvās domnicas ir izveidojušas labi finansētu dezinformācijas tīklu, kas izplata zinātniski nepamatotu informāciju, maldina par būtiskām domstarpībām klimata pētnieku vidū un cenšas radīt šaubas par akadēmiskās literatūras uzticamību.

Secinājums: NRA.lv nekritiski pārstāsta plaši pazīstamas klimata noliedzēju organizācijas deklarāciju, nesniedzot lasītājiem kontekstu par organizācijas saistību ar fosilā kurināmā ieguves firmām. Deklarācijā paustā informācija par klimata pārmaiņām neatbilst pasaules klimata pētnieku vairākuma atzinumiem un zinātniskajai literatūrai. Lielākā daļa globālās temperatūras pārmaiņu modeļu ir precīzi. Kopš industriālās revolūcijas palielinājies ekstrēmu laikapstākļu biežums, un to būtiski ietekmē cilvēku radītās klimata pārmaiņas. Fosilā kurināmā ieguves firmas jau desmitiem gadu tērē miljardiem dolāru, lai maldinātu par klimata pārmaiņām un panāktu sev vēlamu klimata politiku.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.