Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kādā sociālā medija Facebook ierakstā stāstīts par vēja enerģijas nodarīto kaitējumu videi. Piemēram, ka vēja ģeneratori sašķaidot putnus, bieži degot un to lāpstiņas nevar pārstrādāt. Ierakstā vedina domāt, ka vēja enerģija nav īsti ekoloģiska. Taču šie apgalvojumi izrauti no konteksta un maldinoši.
Iepriekš ar ierakstu par “elles ratiem” dalījās 1600 lietotāju. Tas no jauna kļuvis aktuāls, jo to pārpublicējusi kāda pazīstama dezinformatore.
Ierakstā jautāts:
“Tā ir arī lieta, kas no mums tiek rūpīgi slēpta un sagrozīta. Vairums ļaužu domā, ka vēja enerģija tas ir tik skaisti, ekoloģiski un labi, bet kā ir patiesībā?”
Patiesībā vēja enerģijas ietekme uz vidi ir daudz mazāka nekā citiem avotiem. Vēja enerģijai ir savi trūkumi, piemēram, ģeneratori vizuāli ietekmē ainavu, dažiem cilvēkiem nepatīk to skaņa, dažu veidu vēja ģeneratori izraisa putnu un sikspārņu bojāeju (lai arī daudz mazāk nekā citi iemesli), turbīnu spārnu jeb lāpstiņu pārstrāde (līdz šim) nav izplatīta prakse. Šie faktori bieži vienpusēji un bez konteksta tiek izmantoti, lai vēja enerģiju parādītu negatīvā gaismā. Taču vējš ir atjaunīgs enerģijas resurss un tā ietekme uz vidi kopumā ir mazāka nekā daudziem citiem enerģijas avotiem.
Ja vidēji vēja ģeneratori tiek ekspluatēti 25 gadus, šajā periodā tie saražo 40 reizes vairāk enerģijas, nekā vajadzīgs to ražošanai, ekspluatācijai un utilizācijai. Vēja enerģija ir laba arī oglekļa emisiju ziņā, salīdzinot ar citām tehnoloģijām, skaidro Vācijas medijs Deutsche Welle. Pati enerģijas ražošana ar vēja ģeneratoriem CO2 izmešus nerada, taču tas tiek darīts pašu turbīnu būvēšanas, transportēšanas un uzstādīšanas procesā. Izdevums Forbes atsaucas uz pētījumu, kurā skaidrots: raugoties vairāku desmitu gadu ilgā iekārtu kalpošanas laikā, vēja enerģijai tā sauktais oglekļa pēdas nospiedums ir par 99% mazāka nekā ogļu spēkstacijām, par 98% mazāks nekā dabasgāzei un par 75% mazāka nekā saules enerģijai. Tātad vēja enerģija ir zaļāka par šiem enerģijas ieguves veidiem.
“Vēja ģeneratori sašķaida putnus, un bieži tie ir ērgļi un citi aizsargājamie.”
Autors teikto pamato tikai ar košiem epitetiem un noklusē to, ka sadursmes ar vēja turbīnām veido niecīgu daļu no kopējā putnu nāvju skaita. Turklāt uz līdzvērtīgu iegūtās enerģijas daudzumu fosilā kurināmā izmantošana nogalina teju 20 reizes vairāk putnu.
ASV Zivsaimniecības un dabas dienests norāda, ka sauszemes vēja turbīnas vainojamas tikai 0,007% putnu nāvju, kuru cēlonis ir zināms. Tās ir vidēji septiņas no 100 000 putnu nāvēm.
Putnu bojāejas cēloņi ASV kopš 2017. gada
Datos nav minēti vairāki citi nāvju cēloņi, par kuriem trūkst pietiekamu datu. Ja tie tiktu ņemti vērā, sadursmes ar sauszemes vēja turbīnām veidotu vēl mazāku daļu no kopējā nāvju skaita. Jāpiebilst, ka ASV Zivsaimniecības un dabas dienestam nav arī informācijas par nāvēm, kas saistītas ar jūrā esošajām vēja turbīnām.
Vēja parku ietekme uz dzīvniekiem apskatīta arī zinātniskajā literatūrā. Viens no lielākajiem pētījumiem par šo tematu ir publicēts akadēmiskajā žurnālā PloS One. Pētnieki ievāca informāciju par 44 vēja parkiem ASV ziemeļaustrumos. Viņi secina, ka “sadursmes vēja parkos patlaban nav būtisks drauds daudzu putnu populācijām.”
Latvijā par šo tematu runājuši Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ornitologs Rolands Lebuss un sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis. Pirms vairākiem gadiem, kad Dobeles un Tukuma novados tika plānota vēja parki, eksperti ietekmes uz vidi ziņojumā norādīja, ka tā ietekme būtu neliela, un pret vēja parka izveidi neiebilda.
Patlaban pētnieki cenšas atrast, kā vēja parkos samazināt dzīvnieku nāvju skaitu. Viens variants varētu būt turbīnu asmeņu pārkrāsošana, lai padarītu tos pamanāmākus. Smolas vēja parkā (Norvēģijā) pētnieki vairākām turbīnām vienu no asmeņiem nokrāsoja melnu. Viņi secināja, ka putnu nāvju skaits saruka par 70%. Savukārt Havaju salās tika atklāts, ka apkārtējo koku izgaismošana ar mirgojošu un blāvu ultravioleto gaismu samazina ap turbīnām lidojošo sikspārņu skaitu. Patlaban tiek meklēti arī citi veidi, kā samazināt vēja parku ietekmi uz dzīvniekiem.
Jāpiebilst, ka ieraksta autors nestāsta par to, kā putnus ietekmē citi enerģijas ieguves veidi, piemēram, fosilā kurināmā (naftas, ogļu un dabasgāzes) izmantošana. Pētnieki žurnālā Energy Policy secina, ka uz vienu iegūto gigavatstundu enerģijas fosilā kurināmā izmantošana nogalina 19 reizes vairāk putnu nekā vēja enerģijas ieguve.
Fosilā kurināmā izmantošana piesārņo gaisu, veicina skābo lietu, un izdala siltumnīcefekta gāzes, kas tieši izraisa klimata pārmaiņas. Savukārt klimata pārmaiņas saasina jau tā apjomīgo putnu sugu izmiršanu. Jaunākajā ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka atkarībā no tā, par cik palielināsies globālā temperatūra, augsts izmiršanas risks ir 2–55% putnu sugu.
Tāpat ieraksta autors norāda:
“Notiek ļoti daudzas avārijas, kad vēja ģeneratoru spārni kļūst nevaldāmi, tie griežas trakā ātrumā, lūzt, deg, un neviens to nevar apturēt, tad atliek tikai cerēt uz Dieva žēlastību.”
Avārijas ar vēja ģeneratoriem tiešām notiek, taču reti. ASV Enerģētikas departaments (EIA) norāda, ka neliels vēja ģeneratoru skaits aizdedzies, dažiem noplūdis eļļošanas šķidrums, taču šādi gadījumi ir reti. Vēl 2015. gadā par šo jautājumu Lielbritānijā rakstīja arī Greenpeace pētnieciskās žurnālistikas projekts Unearthed. Arī tolaik norādīti vien daži gadījumi, kad notikušas avārijas. Jāņem vērā, ka vēja ģeneratori tiek projektēti 20-25 gadu ilgam kalpošanas laikam.
Pausts arī, ka pārstrādāt vēja ģeneratoru spārnus pagaidām nevar:
“Plastmasas spārnus vienkārši aprok, jo nekā citādi utilizēt tos pagaidām nevar.”
Tā gluži nav, ka utilizēt citādāk vēja ģeneratoru spārnus nevar. Šāds apgalvojums jau iepriekš izplatījies sociālajos medijos angļu valodā un to vēl pērn atspēkoja USA Today faktu pārbaudītāji. Kā medijam norādījuši eksperti, pārstrādāt turbīnu spārnus ir iespējams, lai gan šī tehnoloģija pagaidām nav plaši izplatīta izmaksu un infrastruktūras trūkuma dēļ. Tā kā vēja turbīnas visbiežāk tiek ražotas tā, lai kalpotu 20-25 gadus, daudzas no šobrīd norakstītajām lāpstiņām tapušas pirms pāris desmitiem gadu. Tātad laikā, kad tās projektēja, par pārstrādi nedomāja.
Šobrīd pastāv veiksmīgi 3D drukas tehnoloģijas izmantošanas piemēri pārstrādājamu vēja ģeneratoru spārnu izveidē. To apstiprina arī citas publikācijas par šo jautājumu. Arī, piemēram, aģentūra Reuters pērn vēstīja par vēja ģeneratoru ražotāju Vestas. Uzņēmums atklājis jaunu tehnoloģiju, kas ļaujot pilnībā pārstrādāt vēja turbīnu spārnus jeb lāpstiņas. Kembridžas universitātes 2017. gada pētījumā tika prognozēts, ka 2050. gadā turbīnu lāpstiņas veidos 43 miljonus tonnu atkritumu. Pēc uzņēmuma paustā, jaunā tehnoloģija ļaus pēc tam izmantot materiālu jaunu lāpstiņu būvniecībai.
Jāpiebilst, ka Eiropas vēja enerģijas lobijorganizācija Wind Europe ir aicinājusi ES līmenī noteikt aizliegumu vēja turbīnu spārnus noglabāt izgāztuvēs. Pašlaik šādu liegumu ar likumu noteikušas tikai atsevišķas dalībvalstis. ES sola pārskatīt nozares politiku 2024. gadā.
Secinājums: Vēja enerģija ir zaļāka par daudzām citām, un vēja ģeneratoru spārnus var pārstrādāt, lai gan pagaidām tā nav izplatīta prakse. Ieraksta autors noklusē, ka sadursmes ar vēja turbīnām veido pavisam nelielu daļu no kopējā putnu nāvju skaita. Saražojot vienu un to pašu enerģijas daudzumu, fosilā kurināmā izmantošana nogalina daudz vairāk putnu nekā vēja parki.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
