Kopš jūnija beigām Nīderlandē notiek lauksaimnieku un lauksaimniecības lobijorganizāciju protesti. Tajos devušies aptuveni 40 tūkstoši lauksaimnieku, kas ar traktoriem bloķē ielas, lielveikalus, noliktavas un pat vienu no nelielajām lidostām valsts ziemeļaustrumos. Protestu iemesls ir Nīderlandes valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa oksīdu emisijas. Sociālajos medijos tiek izplatīta nepatiesa informācija par šiem protestiem. Populārakie ieraksti latviešu valodā ir sasnieguši vairākus tūkstošus Facebook lietotāju.
Kāpēc Nīderlande grib ierobežot intensīvo lauksaimniecību?
Daudzi Facebook ieraksti netieši vedina domāt, ka ar protestiem saistītie vides aspekti nav svarīgi vai ir tikai aizsegs globālistu “jaunajai pasaules kārtībai”. Īpaši populārs ir kāds anonīms Facebook profils, kura maldinošie ieraksti par protestiem vairāku dienu garumā ir sasnieguši simtiem sociālā medija lietotāju. Profils saista nemierus ar “globālistiem” un netieši aicina cilvēkus noliegt lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un dabu.
“Nīderlandes zemnieki bloķē arī valsts galvenos dezinformācijas izplatītājus. Tos, kas no rīta līdz vakaram stāsta globālistu vājprāta murgus – globālā sasilšana, CO2 slikts, slāpeklis slikts, taupi, šķiro, salsti, glāb planētu utt. Planētai glābšana nav vajadzīga, tie visi ir globālistu biznesa projekti: tev nekas nepiederēs un tu būsi laimīgs.”
Re:Check smēlās informāciju akadēmiskos avotos, lai saprastu slāpekli saturošo siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz vidi un klimatu.
Dažās Nīderlandes provincēs emisijas jāsamazina vien par 12%, bet citās – pat par 75% vai 95%. Lai panāktu šo mērķi, daļai lopkopju, it sevišķi liellopu īpašniekiem, vajadzētu vērienīgi samazināt savas saimniecības izmēru vai pārtraukt darbību vispār.
2022. gada pirmajā ceturksnī Nīderlandes lauksaimniecības nozare saražoja siltumnīcefekta gāzes, kas vērtības ziņā pielīdzināmas 6,9 megatonnām ogļskābās gāzes (CO2). Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik šajā laika posmā radīja transports vai elektrības ražošana. Lielāko daļu no šīm gāzēm veido slāpekļa oksīdi, it sevišķi dislāpekļa oksīds (N2O). Lielākā daļa dislāpekļa oksīda atmosfērā nonāk no baktērijām, kas augsnē esošos slāpekļa savienojumus pārvērš par N2O.
Papildu slāpeklis augsnē nonāk divos veidos. Pirmkārt, lauksaimniecībā izmanto daudz slāpekli saturoša mēslojuma. Otrkārt – no dzīvnieku izkārnījumiem un urīna. Tas īpaši attiecas uz govīm, kas ļoti slikti pārstrādā barībā esošo slāpekli, tādēļ to izkārnījumos paliek 70–95% apēstā slāpekļa. Kopš 50. gadiem vidējais govju skaits saimniecībās pieaudzis 12 reizes. Tikai 16 gadu laikā gandrīz 12 reizes pieaudzis intensīvo saimniecību skaits. Tās ir tādas, kurās ir vairāk nekā 250 govju. Proti, gadu gaitā lauksaimniecība kļuvusi daudz intensīvāka, turklāt saimniecībās pieaudzis arī govju skaits un to koncentrācija mazās teritorijās.
N2O ir 300 reizes spēcīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā CO2 un paliek atmosfērā vairākus simtus gadu. Slāpekļa oksīdi noārda ozona slāni un izraisa tā saukto skābo lietu (lietu ar zemu pH). Skābais lietus ir īpaši kaitīgs ūdens iemītniekiem, jo tā dēļ ūdens tilpēs kļūst skābāks un tādēļ no augsnes absorbē vairāk alumīnija un toksiskus metālus, kas šķīstošā formā ir toksiski gan dzīvniekiem, gan augiem. Skābie lieti ietekmē ne tikai individuālas sugas, bet visu vietējo ekosistemu, jo organismi ir savstarpēji saistīti barības ķēdē.
Skābie lieti arī īpaši kaitē kokiem, piemēram, iznīcinot koku lapu vaskoto aizsargslāni un tādējādi padarot tos uzņēmīgākus pret slimībām un kaitēkļiem. Skābā lietus ietekmē arī samazinās augsnes mikroorganismu skaits. Šie mikrobi ir nepieciešami, lai noārdītu mirušus vai pūstošus organismus, tādejādi nodrošinot augsni ar barības vielām.
Pētījumi parāda, ka slāpekļa oksīdi ir bīstami ne tikai videi, bet arī cilvēkiem. Augsta slāpekļa oksīdu koncentrācija var izraisīt elpvadu un plaušu bojājumus, kā arī acu un ādas kairinājumu. Īpašs risks ir cilvēkiem ar sirds vai elpceļu slimībām, piemēram, astmu.
Maldi par Nīderlandes protestiem
Sensacionāli apgalvojumi par Nīderlandes protestiem izplatījušies dažādās valstīs un valodās, arī latviski. Re:Check pārbaudīja populārāko sociālo mediju ierakstu patiesumu. Kādā ierakstā publicēts video ar tanku, kas nobrauc no kravas auto piekabes. To it kā esot nopirkuši protestētāji:
“Nīderlandes protesti sasniedz jaunu līmeni. Uz blokādi fermeri pat tanku ir atgādājuši.”
Latviešu vidū ierakstu redzējuši pāris simti, bet oriģinālais Twitter video, uz ko atsaucas ieraksta autore, nonācis jau vairāku miljonu cilvēku redzeslokā. Video popularitāti guvis arī ASV, kur tas parādās diskusijās par nesenajām apšaudēm publiskās vietās un ASV konstitūcijas otro labojumu – tiesībām nēsāt ieročus.
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Starptautiskā ziņu aģentūra Reuters, izmantojot tanka sērijas numuru T-212598 un citas pazīmes, uzzināja, ka tas pieder tanku entuziastiem Classic MV. Savā Facebook lapā Classic MV raksta, ka viņu tanks nekādā veidā nav saistīts ar lauksaimnieku protestiem. Jūlija sākumā pilsētas Ommenā notika pasākums par godu Nīderlandes atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas okupācijas. Pasākuma video ierakstā redzams piedalījās arī konkrētais tanks. Maldinošajā video redzams, kā 5. jūlijā šo tanku atdeva tā īpašniekiem.
Facebook izskan arī apgalvojumi, ka Nīderlandes policija esot šāvusi uz 16 gadīgu zēnu:
Nīderlandē vakar situācija bija saspringta , policija ir šāvusi uz 16 gadīgu jaunieti. Lode aizlidoja 2cm garām, pretējā gadījumā iespējams būtu letāls gadījums.
Tuvu patiesībai-apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes.
Šis notikums ir patiesība, bet tiek izlaistas vairākas svarīgas detaļas. Viens no lielākajiem Nīderlandes ziņu portāliem NOS ziņo, ka 5. jūlija vakarā policija šāva brīdinājuma šāvienus uz protestētāju traktoriem. Pēc policijas teiktā vakara gaitā protestētāju traktori esot braukuši virsū policistiem un policijas automašīnām.
Ziņu portāls norāda, ka šaušanu nofilmējis kāds aculiecinieks. Pāris sekunžu garajā video redzams, kā sarkans traktors vienkārši brauc garām policistiem un atskan divi šāvieni. Viens šāviens trāpīja pa traktora korpusu. Organizācijas Farmers Defense Force prezidents Marks van den Oevers presei skaidro, ka traktora šoferis bija 16 gadīgs zēns. Jaunietis tika apcietināts saistībā ar apsūdzību par slepkavības mēģinājumu, bet patlaban ir palaists brīvībā. Notiek izmeklēšana par to, kas tonakt noticis.
Jāpiebilst, ka Facebook ieraksts liek domāt, ka policija esot šāvuši tieši uz zēnu, nevis traktoru, un vienīgais iemesls, kādēļ zēns joprojām ir dzīvs, esot tas, ka lode aizlidojusi garām.
Kāds populārs dezinformators arī maldina, ka Facebook cenšas notikumu slēpt, neļaujot viņam publicēt video, kur redzama šaušana un traktorista apcietināšana: “FB cenzūras sistēma video neļauj ielikt.” Tā nav patiesība, jo šis video un saites uz to publicētas vairāku Nīderlandes ziņu portālu Facebook lapās.
Facebook populārs kļuvis arī video, kurā redzami tukši plaukti kādā Albert Heijn pārtikas lielveikalā:
“Kadri no Nīderlandes, kurus propagandas mediji visā pasaulē cenšas nerādīt. Fermeru blokāžu rezultātā veikalu plaukti paliek tukšāki un tukšāki.”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Veikalu plaukti tik tiešām kļuvuši tukšāki, jo lauksaimnieki ar traktoriem bloķē noliktavas un satiksmi. Pagājušajā nedēļā policija izkliedēja daļu blokāžu un pieeja noliktavām ir atjaunota. Turklāt blokādes atšķirīgi ietekmē dažādus Nīderlandes reģionus – dažos plaukti ir pilni, bet citos piegādes no noliktavām kavējas.
Noliktavu bloķēšana visvairāk ietekmē iespēju piegādāt svaigus produktus, kas ātri bojājas, piemēram, gaļu un maizi. Tomēr Nīderlandes pārtikas tirgus eksperts Jans Villens Hrīfinks Nīderlandes ziņu portālam LTR nieuws skaidroja, ka nav pamata uztraukumam par tukšiem plauktiem un badu, jo veikalos ir daudz produktu, kas bojājas lēni, tādēļ retāk jāved uz veikalu.
Facebook ieraksta autors pats atzīst, ka video avotu nezina, tomēr tas viņam un tūkstoš sociālā medija lietotajiem netraucē to saistīt ar lauksaimnieku protestiem. Oriģinālo video Re:Check atrast neizdevās, tomēr vairāki līdzīgi video publicēti arī 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmijas sākumā cilvēki vairumā izpirka pārtiku. Nezinot video avotu, nav iespējams secināt, vai tajā redzamie tukšie plaukti ir no šā gada.
* Raksta sākotnējā versijā bija nepareizi minēts, ka slāpekļa oksīdi ir siltumnīcefekta gāzes. Tikai dislāpekļa oksīds (N2O) ir siltumnīcefekta gāze. Labojums veinst 19.07.2022.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
