Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Līdz ar karstuma vilni Eiropā dažādās valstīs aktivizējušies dezinformatori, kas izplata maldus saistībā ar klimata pārmaiņām. Izmantojot attēlus no televīziju laika ziņām mūsdienās un pirms vairākiem gadiem vai gadu desmitiem, viņi vedina domāt, ka pašlaik par tveices viļņiem tiek nepamatoti celta panika.  

Kopš jūnija beigām daļu Eiropas ir pārņēmis karstuma vilnis. Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un citās Eiropas valstīs tiek novērotas mēnesim neraksturīgi augstas temperatūras un karstuma rekordi.

Sociālajos medijos tiek izplatīts kāds attēls, kurā redzamas laikapstākļu kartes no Vācijas valsts televīzijas kanāla Das Erste raidījuma Tagesthemen (Dienas tēmas).

Avots: ekrānšāviņš no Facebook; raidījuma Tagesthemen laika ziņas (2017. un 2022. gads)

Attēls ir maldinošs, jo kartes nav salīdzināmas – tās parāda dažādas lietas.

Ar šo attēlu savā Facebook profilā dalījies arī viens no galvenajiem dezinformācijas izplatītājiem Latvijā Valentīns Jeremejevs, kuram Facebook ir vairāk nekā 34 tūkstoši sekotāju. Viņš attēlu komentē:

“Masu mediji skalo smadzenes par klimatu.

Laikapstākļi Vācijā:

+33°C 2017. gadā – parasta vasara.

+24°C  2022. gadā – anormāls karstums.”

Jeremejeva publicētajā attēlā redzamas divas dažādas kartes, kas katra ar krāsu apzīmē dažādus raksturlielumus: viena reljefu, bet otra – temperatūru. Tādēļ šīs kartes nav savstarpēji salīdzināmas. 

Kartogrāfijas pakalpojumu uzņēmuma Jāņa Sētas komunikācijas vadītājs Jānis Barbans Re:Check skaidroja, ka Jeremejeva attēla augšējā daļā redzama Vācijas fizioģeogrāfiskās kartes pamatne. Proti, kartē attēlots Vācijas reljefs, nevis temperatūra; uz temperatūru kartē attiecas tikai skaitļi.

Savukārt Jeremejeva attēla apakšējā daļā – sarkanajā kartē – redzama tā sauktā siltuma karte (heatmap), kurā krāsas atbilst noteiktam temperatūras diapazonam. Tagesthemen laika ziņās katrai krāsai ir savs temperatūru diapazons, piemēram, sarkanos toņos ir temperatūras virs +22°C, bet zilos – temperatūras zem +4°C. Kā krāsas atbilst temperatūrai, redzams attēlā:

Avots: Ekrānšāviņi no Tagesthemen 21:45 Uhr (21.02.2020, 23.10.2020, 13.05.2022, YouTube) 

Iemesls, kādēļ Tagesthemen laika ziņām gadu gaitā mainījies dizains, ir pavisam vienkāršs – 2017. gadā par raidījuma laika ziņām bija atbildīga privātā firma Cumulus, bet 2020. gadā laika ziņu veidošanu pārņēma ARD laikapstākļu centrs. ARD laikapstākļu centrs jau gadiem veido laika ziņas arī citam Der Erste kanāla raidījumam – Tagesschau (dienas ziņas). Tagesschau jau kopš 90. gadu beigām laika ziņās izmanto siltuma kartes (heatmaps) un pieturas pie vienas un tās pašas krāsu shēmas – tās pašas, ko tagad izmanto Tagesthemen. 

Avots: ekrānšāviņš no Tagesschau vom 24.07.1999 mit Dagmar Berghof (YouTube)

Jeremejeva un citu sociālo mediju lietotāju ieraksti ar laika ziņu kartēm parādījušies neilgi pēc tam, kad sākās karstuma vilnis Lielbritānijā un citur Rietumeiropā. Tas, iespējams, darīts mērķtiecīgi, lai vedinātu sekotājus domāt, ka mediji pārspīlē karstuma vilni, kā arī tā saistību ar klimata pārmaiņām. Turklāt Jeremejevs un citi maldinātāji jūlija beigās publicē kartes, kas parādu Vācijas temperatūru jūnijā, nevis jūlija sākumā, kad temperatūra sasniedza gandrīz 40 Celsija grādus.

Jāpiebilst, ka maldinoši attēli ar līdzīgu nolūku tiek izplatīti arī saistībā ar citu valstu laika ziņām. Piemēram, ziņu aģentūra Reuters ir aprakstījusi, kādēļ maldinoši ir attēli par Zviedriju un Lielbritāniju.

Karstuma viļņu saistība ar klimata pārmaiņām

Jaunākā ANO Starptautiskajā Klimata Pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka kopš 1950. gada būtiski pieaugusi karstuma viļņu varbūtībā un tie ir kļuvuši karstāki. IPCC skaidro, ka tajā vainojama cilvēku darbība. Turklāt ir ļoti mazticams, ka pēdējo gadu ekstrēmo temperatūru periodi būtu notikuši bez cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām.

Jāpiebilst, ka gandrīz visi pasaules klimata pētnieki apstiprina, ka globālā temperatūra pēdējo 150 gadu laikā pieaug daudz straujāk nekā jebkad. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cilvēku darbība: fosilo degvielu izmantošana, intensīva lauksaimniecība, koku izciršana un tā saukto F-gāzu izmantošana. Kopš 1880. gada katra nākamā desmitgade ir bijusi karstāka par iepriekšējo. Turklāt NASA ziņo, ka pēdējie astoņi gadi ir karstākie kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras.

Secinājums: 2017. un 2022. gadā raidījuma Tagesthemen laika ziņās izmanto dažādas kartes – viena parāda reljefu un otra – temperatūru. Tādēļ kartes nav savstarpēji salīdzināmas. Kopš 2020. gada Tagesthemen izmanto citu karti, jo mainījās uzņēmums, kas veido laika ziņas. Pēdējās desmitgadēs karstuma viļņi kļūst biežāki un karstāki; tos ietekmē cilvēku radītās klimata pārmaiņas.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.



Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.