Cilvēki sociālajos medijos apšauba ar Covid-19 saistīto informāciju, vēstot par it kā pustukšām slimnīcām, nepamatotu diagnozes pierakstīšanu un obligātu gaidāmo vakcināciju ar it kā nepārbaudītām vakcīnām. Šādi stāsti šobrīd ir ļoti populāri un ar tiem dalījušies tūkstošiem cilvēku. Re:Check skaidro, cik piepildītas ir slimnīcas, kuras un kāpēc noslogotas visvairāk, kas zināms par valdības vakcinācijas plāniem un vakcīnu drošību.
Teju trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem Facebook, kuros pausts, ka jaunā Covid-19 vakcīna “radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas”. Tā nav taisnība - vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.
Popularitāti Facebook guvis kārtējais dezinformācijas izplatītāja un atmiņūdens tirgotāja Jāņa Pļaviņa video, kurā viņš sola atmaskot “Covid-19 projektu”. Re:Check secināja, ka Pļaviņš stāstu veido, izmantojot virkni melīgu apgalvojumu, sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta, kā arī piesaucot neesošus dokumentus, notikumus un organizācijas.
Līdz ar saslimušo skaita pieaugumu un striktāku ierobežojumu ieviešanu cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumus par Covid-19 statistiku, nereti paužot aizdomas par tās “uzpūšanu”. Skaidrojam, vai Covid-19 pacientus pašvaldībai “pieskaita” arī tad, ja cilvēks tajā nedzīvo, bet tikai ārstējas slimnīcā, kā iespējams testēt tik daudz cilvēku dienā un kāpēc datos parādās tik mazs izveseļojušos skaits.
Facebook popularitāti gūst nepatiesi ieraksti par Vācijas parlamenta pieņemtajām izmaiņām infektoloģiskās drošības likumā un ar to saistītajiem protestiem. Likums nedod lēmējiem neierobežotu varu, un Vācijā netiek plānota piespiedu vakcinācija.
Dažreiz nepieciešams “piešķilt uguni procesam, lai kaut kas sāktos”. Tā TV personība, Riga TV24 raidījuma Preses klubs vadītājs Aivis Ceriņš skaidro, kāpēc sociālajā medijā Twitter publicējis nepārbaudītu informāciju par it kā pozitīvu atbildi pēc neveikta Covid-19 testa. Tagad, kad atbildīgās iestādes viņa izplatīto informāciju noliegušas, Ceriņš atzīst, ka tomēr pārsteidzies. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda - situācija izgaismojusi atšķirību starp to, kā rīkojas profesionāļi un cilvēki ar žurnālista izglītību un tie, kuriem tādas nav.