Foto: Edijs Pālens, LETA

Cilvēki sociālajos medijos apšauba ar Covid-19 saistīto informāciju, vēstot par it kā pustukšām slimnīcām, nepamatotu diagnozes pierakstīšanu un obligātu gaidāmo vakcināciju ar it kā nepārbaudītām vakcīnām. Šādi stāsti šobrīd ir ļoti populāri, un ar tiem dalījušies tūkstošiem cilvēku. Re:Check skaidro, cik piepildītas ir slimnīcas, kuras un kāpēc noslogotas visvairāk, kas zināms par vakcinācijas plāniem Latvijā un vakcīnu drošību.

Nacionālā veselības dienesta 4. decembrī publicētie dati liecina, ka kopā stacionāros ar Covid-19 šobrīd ārstējas 583 pacienti. No viņiem 537 pacienti ir ar vidēji smagu un 46 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā izrakstīti 50 pacienti, bet klāt nākuši 88 jauni slimnieki.

Kurās slimnīcās ārstē Covid-19 pacientus?

Covid-19 slimnieki tiek ārstēti desmit slimnīcās – trijās universitātes slimnīcās Rīgā un septiņās lielākajās slimnīcās reģionos, Re:Check stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga. Slimnīcas izraudzītas, ņemot vērā to kapacitāti un to, ka tām jau sākotnēji bijis infekciju profils. Rīgas slimnīcās ārstējas ap 60% stacionēto Covid-19 pacientu, bet pārējie 40% sadalīti pa Latvijas reģioniem. 

Reģionos slimnīcu noslogojums atšķiras – gan iedzīvotāju blīvuma, gan saslimstības līmeņa dēļ. Mazāks tas ir Kurzemē. Piemēram, Liepājā un Ventspilī ilgstoši gultu noslodze bijusi ap 40%. NMPD vadītāja Liene Cipule Re:Check stāsta, ka dienests cenšas saglabāt reģionālo piederību, tāpēc “nebūs tā, ka mēs, piemēram, no Vidzemes sāksim vest uz Liepāju, jo tur ir brīvas gultas”. 

Vai slimnīcas ir pustukšas? 

Kā ziņots, novembra beigās cilvēki dalījās ar Liepājas slimnīcas foto – tajā redzams, ka pusei ēkas logi ir tumši, tāpēc apšaubīts slimnīcas piepildījums. Liepājas slimnīcā sacīja, ka Covid-19 pacientiem atvēlētas 33 gultas, no kurām tobrīd aizņemtas bija vidēji 15. Savukārt slimnīcā Ventspilī uz 4.decembri hospitalizēti bija 13 Covid pacienti. Tikmēr Vidzemes slimnīcā 4.decembrī ārstējās 34 Covid-19 pacienti. Heiberga skaidro, ka reģionālajām slimnīcām izvirzīts mērķis paredzēt Covid-19 pacientiem 20-25% gultas vietu: “Līdz ar to reģionālā slimnīca, kurai ir 600 gultas, varēs izvērst pat varbūt vairāk nekā 100 Covid gultas vietas, bet slimnīcā ar 200 gultas vietām, tad tās būs, piemēram, 20, 30 vai 40 gultas vietas.” 

Vēl lielu popularitāti Facebook novembra beigās guva fragments no LTV raidījuma Province, kurā testēšanas statistiku apšauba un par Covid-19 nozīmi kontekstā ar citām slimībām runā Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķe. Raidījumu LTV rādīja 10.novembrī. Vairākas nedēļas vēlāk – 4.decembrī slimnīcā ārstējās 81 Covid-19 pacients, no viņiem 11 – smagā stāvoklī, vietējam medijam Gorod sacījis slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs. “Cilvēkiem šķiet, ka 50-70 cilvēku nav nemaz tik daudz, bet tie ir 35% no kopējā pacientu skaita,” teicis Semjonovs. No slimnīcas ik dienu tiek izrakstīti vidēji 10 pacienti, bet iestājas 15. Nedēļas laikā 10 pacienti tur miruši.  

Sarežģīta situācija ir arī Rīgā. Cipule stāsta, ka sākotnēji paredzēts, ka Covid-19 pacientiem tiks atvēlēts viss Infektoloģijas centrs, kas ir daļa no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), un pieļauts, ka ar to pietiks. Taču plašās saslimstības dēļ Covid-19 nodaļas tagad izveidotas ne tikai Plaušu tuberkulozes centrā, bet arī pašā RAKUS jeb Gaiļezera stacionārā. Jau trešā Covid-19 nodaļa atvērta Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, 3.decembrī Latvijas Radio stāstīja šīs nodaļas vadītājs ārsts Kārlis Rācenis, uzsverot, ka mediķiem tas nozīmē ievērojamas virsstundas un izdegšanu. 

Universitāšu slimnīcās Rīgā tik liela slodze veidojas, jo aprūpe jānodrošina arī cilvēkiem, kuriem ir ne tikai Covid-19, bet klāt arī citas diagnozes – piemēram, asinsizplūdums galvā, insults, miokarda infarkts vai sākušās priekšlaicīgas dzemdības, stāsta Cipule. Šādus pacientus nav iespējams aprūpēt jebkurā slimnīcā. 

Tā kā bērni slimo salīdzinoši mazāk, liela noslodze nav Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur aizpildīti ap 20% Covid-19 slimniekiem atvēlēto gultu.

Cik vēl gultas var izbrīvēt?

Ir definēts, ka slimnīcām papildus gultas jārod, ja Covid-19 pacientiem atvēlēto gultu aizpildījums sasniedz 75%, skaidro Heiberga. Ja pavasarī slimnīcas “no augšas” saņēma rīkojumu, ka jāaptur plānveida pakalpojumu sniegšana, tagad taktika mainījusies. Kādus pakalpojumus ierobežot un cik lielā apmērā, izvēlas katras slimnīcas vadība. Svarīgi saglabāt tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Piemēram, Daugavpils slimnīcas vadītājs 2.decembrī sacīja, ka tā pagaidām nesamazinās plānveida pakalpojumus. 

Tā sākotnēji Covid-19 pacientiem visās slimnīcās kopā bija pieejamas 200 gultas, tad pakāpeniski atbrīvotas vēl nedaudz. Ap 30.novembri apzinātas bija 700 gultas vietas, bet tā kā bija skaidrs, ka būs jārod vēl, līdz raksta tapšanas laikam bija atrastas iespējas izguldīt jau 900 slimniekus, norāda Heiberga. Viņa gan arī piebilst, ka tas nenozīmē, ka gultas šobrīd ir tukšas, taču tās ir “gatavības režīmā”. 

Sava loma šajā sistēmā ir ne tikai desmit slimnīcām, kur ārstē Covid pacientus, bet arī citām. Šīm slimnīcām jānodrošina hronisko pacientu aprūpe un vajadzības gadījumā jābūt gatavām uzņemt pacientus no augstāka līmeņa slimnīcām.

Heiberga uzsver, ka visās neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs ir vairāk nekā 8600 gultu, “un tur vēl var izvērst”. Būtiskāk, lai pietiktu darbinieku, kas pašlaik ir lielākā problēma gan Rīgā, gan reģionos.  

Cik pamatoti piesaukt mirstības statistiku?

Tāpat sociālajos medijos cilvēki dalās ar ierakstiem, kuros apšaubīta Covid-19 nozīmība, jo salīdzinoši mazs ir no tā mirušo skaits kontekstā ar citiem nāves cēloņiem. Argumentu, ka no vēža mirst daudz vairāk cilvēku, regulāri izmanto arī atsevišķi politiķi. Līdz 4.decembrim Latvijā ar Covid-19 miruši 242 cilvēki.  

Cipule norāda, ka jāuztraucas ne tikai par “mirstību kā tādu”, bet arī par to, ko tas nozīmē veselības aprūpes sistēmai un cik daudziem slimības atstās tālejošas sekas. Viņa salīdzina ar Černobiļas atomavāriju: “Sākumā neviens neko nesaprata, nezināja vai negribēja zināt, bet pēc tam mēs vēl 25 gadus pēc avārijas ārstējam cilvēkiem dažādas sekas.” Covid-19 atšķirībā no citām slimībām ir maz zināma, prasa nodrošināt jaunus apstākļus slimnīcās, ļoti strauji izplatās un būtiski apdraud arī mediķu spēju sniegt palīdzību šiem un citiem saslimušajiem. 

Vai vakcinācija būs obligāta?

Ļoti populāri ir ne tikai mīti par slimnīcu noslodzi, bet arī vakcināciju. Tas, ka vakcīna būšot obligāta, ir viens no populārākajiem pieņēmumiem. Piemēram, kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča ļoti populārā video saka: “Sabiedrību baida, ka vakcinācija būs vispārēja un obligāta.” Savukārt dezinformācijas izplatītājs Valentīns Jeremejevs Facebook ievietojis video ar kādu medicīnas darbinieci, kas apgalvo, ka gaidāmās obligātās vakcinācijas dēļ pametusi darbu. Viņām nav taisnība. Veselības ministre Ilze Viņķele jau iepriekš sacīja, ka vakcinācija būs brīvprātīga.

Arī šobrīd Viņķele ar padomnieka komunikācijas jautājumos Edgara Svarika starpniecību Re:Check apstiprina: “Vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp arī mediķiem.” Vienlaikus ministre norāda, ka tikai pēc iespējas plašāka vakcinācija spēs ierobežot vīrusa tālāku izplatību.

Vispirms vakcīnas saņemtu mediķi, pēc tam sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti. Tad cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Taču, gūstot papildu informāciju par vakcīnu iedarbīgumu, kārtību var mainīt. Covid-19 vakcīnas iedzīvotājiem nodrošinās bez maksas un, kā skaidrots iepriekš, vakcinēšanās būs brīvprātīga.

Vai vakcīnas nav pārbaudītas?  

Virkni nepatiesu apgalvojumu cilvēki sociālajos medijos izplata arī par vakcīnu iedarbību un izpēti. Piemēram, RAKUS feldšere stāsta par to, ka vakcīnas neesot izgājušas vajadzīgās trīs pētījumu fāzes, pētījumos iesaistītie cilvēki esot sakropļoti un vakcīnas esot paredzētas, lai cilvēkus nogalinātu. Tomēr tā nav taisnība.

ASV un Eiropas Savienībā reģistrācijas procesu uzsākušas kompāniju Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcīnas. Visas no šīm vakcīnām izgājušas trīs pētījumu fāzes.  

Pfizer pētījumos piedalījušies 43 tūkstoši dalībnieku, Moderna – 30 tūkstoši, bet AstraZeneca – 23 tūkstoši. Vakcīnas nav izraisījušas nevienu nāvi. Viens no AstraZeneca pētījuma dalībniekiem nomira, taču brīvprātīgais nesaņēma kompānijas vakcīnu, bet bija kontroles grupā, kur saņēma meningīta vakcīnu – tātad viņa nāvei nav saistības ar Covid-19 vakcīnu.

Žurnāla Science mājaslapā teikts, ka Pfizer un Moderna vakcīnas ir drošas un ilgtermiņā problēmas neizraisīs. Taču var rasties nepatīkami blakusefekti kā nogurums, drudzis un galvassāpes. 

Nedaudz sarežģītāka situācija ir ar AstraZeneca vakcīnu. Eksperti kritizē šīs vakcīnas pētījuma norisi. The New York Times raksta, ka eksperti gaida vairāk informācijas par pētījumu, jo izmēģinājumi rāda, ka tā efektīvāka bijusi, kad pirmā no divām devām samazināta uz pusi. Tiesa, samazināto devu kļūdas dēļ saņēma vien ļoti neliela daļa – 2800 no 23 tūkstošiem cilvēku. Vakcīnas ražotāji negatīvu publicitāti arī izpelnījušies, jo diviem cilvēkiem testu laikā radušās neiroloģiskas problēmas. Vienai no sievietēm atklāts šķērsvirziena mielīts – viņai bijušas grūtības staigāt, izjutusi sāpes un vājumu rokās. Kompānijai nācās uz brīdi apturēt izmēģinājumus, līdz neatkarīgi eksperti izvērtēja, ka sievietes problēmas nav saistītas ar vakcīnu. Viņai ir iepriekš nediagnosticēta multiplā skleroze, kuras pirmā redzamā pazīme reizēm ir mielīts. Arī otrā gadījumā piedzīvotas līdzīgas problēmas, taču ASV Pārtikas un zāļu pārvalde arī šo gadījumu nesaistīja ar vakcīnu.   

Kuras gaidāmas Latvijā?

Kā informē Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem: AstraZeneca, Johnson&Johnson (Janssen), BioNTech/Pfizer, CureVac. Līgumi ir ar vairākiem ražotājiem, jo šobrīd nav iespējams prognozēt, vai visām vakcīnām izdosies sekmīgi noslēgt reģistrācijas procesu. Tāpat nav iespējams precīzi teikt, kura vakcīna būs pieejama visātrāk un kura būs efektīvākā un drošākā. “Minēto četru vakcīnu ražotāju piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju,” norāda VM.

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens prognozēja, ka vakcīnas varētu nonākt tirgū dažu nedēļu vai mēneša laikā pēc to reģistrācijas. Ir cerība, ka pirmās 6000 vakcīnas mediķu vakcinēšanai Latvija saņems līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā, 3.decembrī Latvijas Radio teica VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.