Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Lielu popularitāti sociālajos medijos guvis kāds ieraksts, kurā apšaubīta Covid-19 nāves gadījumu statistika. Facebook lietotājs raksta, ka ir policists un no pieredzes zinot, ka precīza nāves cēloņa noteikšanai vajadzīga autopsija. Taču, kā Re:Check skaidro Rīgas Austrumu slimnīcā, autopsiju veic neskaidras vai vardarbīgas nāves gadījumā. Savukārt Covid-19 gadījumā autopsija nav vienīgais veids nāves cēloņa noteikšanai.
Pausto par autopsiju veikšanu ieraksta autors pamato ar savu pieredzi. Viņš raksta: “Es Valsts policijā pēdējos 10 gadus strādāju par izmeklētāju.” Arī Facebook profila fotogrāfijā redzams vīrietis VP formā, tā arī norādīta kā viņa darba vieta. VP pārstāve Gita Gžibovska Re:Check norādīja, ka cilvēks ar šādu vārdu un uzvārdu jau vairākus gadus VP nestrādā.
Ierakstā vīrietis pauž vairākus apgalvojumus. Re:Check secināja, ka tie ir nepatiesi vai maldinoši.
“Lai noteiktu precīzu cilvēka nāves cēloni, ir nepieciešama autopsija.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Pataloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons Re:Check noliedz Facebook ierakstā izteiktās šaubas par Covid-19 nāves datiem un apgalvojumu, ka nāves cēloni var pateikt tikai autopsija. Autopsijā nesakritība ar klīnikā noteikto esot tikai ap 1,5-2%. “Gan Latvijā, gan Eiropā ir ļoti mazs tas procents,” skaidro speciālists.
Miķelsons skaidro, ka nāves iemeslu vairumā gadījumu nosaka klīnicisti slimnīcā vai nodaļā. Autopsiju veic reti, vienīgi neskaidras vai vardarbīgas nāves gadījumā, stāsta Miķelsons. Viņš norāda, ka mūsdienās Latvijā autopsiju veic ap 15% mirušo. Vairumā Eiropas Savienības valstu to dara vēl mazāk. Dati gan skaitīti kopā ar tiesu medicīnu.
Jautājām Miķelsonam, kā nāves iemeslu nosaka Covid-19 gadījumā. Viņš skaidro, ka Covid-19 izraisītā pneimonija kā nāves pamatcēlonis tiek noteikts tad, ja cilvēks bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, viņam bijusi smaga pneimonija, neiropātija, bojāti plaušu asinsvadi. Ja nāve iestājusies no infarkta, insulta, cukura diabēta, audzēja vai citas saslimšanas un pacients bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, tad Covid-19 norādīta kā blakus saslimšana.
Miķlesons norāda, ka Covid-19 var noteikt gan dzīvam, gan mirušajam arī bez autopsijas, ar molekulāru izmeklēšanas metodi izmeklējot audus.
“No prakses zinu, ka cilvēkiem pēc 70, kuri slimoja, šādu ekspertīzi neveic.”
Tā ir tikai daļēji patiesība. RAKUS Pataloģijas centra vadītājs skaidro, ka cilvēkiem veic autopsiju arī pēc 70 gadu vecuma, ja blakus saslimšanu skaits ir neliels.
RAKUS līdz 17. decembrim veiktas 39 autopsijas Covid-19 nelaiķiem. Tas darāms, ja ir neskaidrība vai to nosaka procedūra. RAKUS ārsti izstrādājuši speciālu rīkojumu, kad autopsija veicama. To veic visiem līdz 65 gadu vecumam un cilvēkiem pēc 65 gadiem ar nelielu skaitu blakus saslimšanu. Ja cilvēkam pēc 65 gadu vecuma ir vairāk par divām blakus saslimšanām, autopsiju neveic. “Jāsaka, ka rīkojums izdots tikai Covid-19 otrajā vilnī, pavasarī autopsijas veica pēc klīnicista norādījumiem.”
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Re:Check atbild, ka autopsijas veikšanā mirušā vecumam nav nozīmes. Noteicošais ir tas, ir vai nav skaidrs nāves iemesls. Galvenā ārsta birojā skaidro, ka autopsiju veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Autopsiju neveic, ja nāves iemesls ir skaidri zināms. Tas attiecas arī, piemēram, uz Covid pneimoniju, skaidro Stradiņa slimnīcā. Savukārt autopsiju veic, ja iespējamais nāves iemesls ir infekcija, taču nav skaidrs nāves iemesls, no kā tieši cilvēks ir miris.
“Covid – nomiruši 385. Es NETICU, ka pensionāriem veiktas 385 autopsijas.”
Līdz 15.decembrim, kad tapis ieraksts, Latvijā bija miruši 357 cilvēki ar Covid-19 inficēti cilvēki, taču nav tiesa, ka miruši tikai pensionāri.
Covid-19 ir nāvējošāks cilvēkiem ar dažādām blakus slimībām, par ko iepriekš rakstījis arī Re:Check. Taču, piemēram, Latvijā vēstīts par Covid-19 dēļ mirušu 34 gadus vecu sievieti. Lietuvā decembrī ziņots par to, ka no Covid-19 miris 27 gadus vecs vīrietis bez citām blakus salimšanām.
Ieraksta autors Re:Check norādīja, ka strādājis VP pirms došanās pensijā un pauda, ka viņam ir taisnība.*
Secinājums: Facebook ieraksta autors nav Valsts policijas darbinieks. Viņa paustie apgalvojumi par Covid-19 nāves gadījumu datiem ir aplami. Nāves iemeslu var noteikt ne tikai ar autopsijas palīdzību, un no Covid-19 nemirst tikai pensionāri.
*Raksts papildināts 21. decembrī ar ieraksta autora atbildi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
