Popularitāti Facebook guvis kārtējais dezinformācijas izplatītāja un atmiņūdens tirgotāja Jāņa Pļaviņa video, kurā viņš sola atmaskot “Covid-19 projektu”. Re:Check secināja, ka Pļaviņš stāstu veido, izmantojot virkni melīgu apgalvojumu, sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta, kā arī piesaucot neesošus dokumentus, notikumus un organizācijas.
Līdz ar saslimušo skaita pieaugumu un striktāku ierobežojumu ieviešanu cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumus par Covid-19 statistiku, nereti paužot aizdomas par tās “uzpūšanu”. Skaidrojam, vai Covid-19 pacientus pašvaldībai “pieskaita” arī tad, ja cilvēks tajā nedzīvo, bet tikai ārstējas slimnīcā, kā iespējams testēt tik daudz cilvēku dienā un kāpēc datos parādās tik mazs izveseļojušos skaits.
Facebook popularitāti gūst nepatiesi ieraksti par Vācijas parlamenta pieņemtajām izmaiņām infektoloģiskās drošības likumā un ar to saistītajiem protestiem. Likums nedod lēmējiem neierobežotu varu, un Vācijā netiek plānota piespiedu vakcinācija.
Dažreiz nepieciešams “piešķilt uguni procesam, lai kaut kas sāktos”. Tā TV personība, Riga TV24 raidījuma Preses klubs vadītājs Aivis Ceriņš skaidro, kāpēc sociālajā medijā Twitter publicējis nepārbaudītu informāciju par it kā pozitīvu atbildi pēc neveikta Covid-19 testa. Tagad, kad atbildīgās iestādes viņa izplatīto informāciju noliegušas, Ceriņš atzīst, ka tomēr pārsteidzies. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda - situācija izgaismojusi atšķirību starp to, kā rīkojas profesionāļi un cilvēki ar žurnālista izglītību un tie, kuriem tādas nav.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) ieceri ieviest minimālās sociālās iemaksas pamato ar lielo skaitu strādājošo, kas esot bez nekādas sociālās aizsardzības. Re:Check secināja, ka viņa teiktais ir pārspīlēts un maldinošs.
Valdībā izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas plāns attiecībā uz vidusskolu pastāvēšanai nepieciešamo minimālo skolēnu skaitu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka IZM paredz neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām, kurās pedagogu algas tāpat kā pārējās finansē valsts - tajās 10.-12 klasē varēs būt tikai 40 bērnu, kamēr pašvaldību skolām lielajās pilsētās prasīti vismaz 120 audzēkņi, bet novadu centros - 90.