Jau kopš pandēmijas sākuma regulāri izskan centieni Covid-19 pielīdzināt gripai. Pandēmijas apšaubītāji norāda, ka viena slimība nav bīstamāka par otru, vai pat izvirza idejas, ka Covid-19 ir tā pati gripa, kas tagad no aktuālo slimību sarakstiem pazudusi. Re:Check skaidro, kāda…
No tīmekļa dzīlēm atkal izcelts un kļuvis populārs pirms pusotra gada tapis teksts, kuru ievada teikums “ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas”. Apgalvojums pamatots ar 16 punktos izklāstītiem statistikas datiem par Latvijas it kā katastrofāli slikto ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Lielākā daļa no tiem neatbilst patiesībai, ir izrauti no konteksta, sagrozīti vai būtiski pārspīlēti.
Valdība 9.martā vienojās, ka no Rīgas atkal atļaus lidojumus uz tā sauktajām trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tas arī nozīmē, ka cilvēki atkal varēs ar neregulāriem pasažieru lidojumiem jeb čarterreisiem doties atpūtā uz kūrortiem siltāka klimata valstīs. Satiksmes ministrija lēmumu pamato ar diviem iemesliem. Pirmais - tas ļaušot uzlabot epidemioloģisko kontroli, tā kā Latvijas iedzīvotāji pašlaik ceļojumos dodas caur Lietuvas un Igaunijas lidostām un mājās no tām atgriežas ar autotransportu. Otrais - lēmums nāks par labu lidostas Rīga un nacionālās lidsabiedrības AirBaltic konkurētspējai.
Portāla nra.lv rakstā “Senu lietu glabāšana un tirgošana kļuvusi bīstama”apgalvots, ka šogad februārī spēkā stājušies Krimināllikuma grozījumi “ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.” Taču tā nav taisnība, jo likums attiecas nevis uz visām senlietām, bet tikai tām, kas iegūtas arheoloģiskās senvietās un līdz ar to ir valsts aizsardzībā un kuru likumīgo izcelsmi glabātājs nav noteiktajā kārtībā deklarējis. Turklāt atbildība par senlietu glabāšanu un citām darbībām ar tām ir spēkā jau trīs gadus un jaunākie grozījumi ir tikai precizējoši.
Līdz ar dažādu nozaru spiedienu ļaut tām atsākt darbu izskan arī pārmetumi, ka nav zināms, kurās tieši vietās notiek inficēšanās ar Covid-19, kuri no ieviestajiem ierobežojumiem strādā, bet kuri - ne. Re:Check skaidro, vai un cik lielā mērā uz šiem jautājumiem vispār iespējams atbildēt - gan ņemot vērā Latvijā pieejamos datus, gan citās valstīs veiktos pētījumus.
Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. Re:Check analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs.