Evita Puriņa

Baltkrievijas un Krievijas karogu noņemšana Rīgā šo valstu varas medijos izraisījusi dusmu izvirdumu, kurā izmantotas gan tradicionālās ķengas, gan jaunizdomāti vēstījumi. Latvija esot izgāzusi pasaules čempionātu hokejā un varbūt tikšot izslēgta no starptautiskās federācijas; karogu noņemšanu varētu būt iniciējusi ASV un ko gan citu varot gaidīt no valsts, kurā notiekot aparteīds pret krievvalodīgajem. Personiski uzbrukumi veltīti arī konfliktā iesaistītajām Latvijas amatpersonām.

Sociālajos medijos brīvdienās strauji izplatījusies ziņa, ka vienā no vakcinācijas centriem Rīgā uzreiz pēc vakcīnas saņemšanas esot miris 30 gadus vecs vīrietis. Vakcinācijas birojs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šādu informāciju noliedz un uzsver, ka tāda notikuma nav bijis.

Arvien biežāk sociālajos medijos popularitāti gūst pārveidoti video, kuros radīts iespaids, ka runātājs ir garīgi nestabils vai lietojis apreibinošas vielas. Pētnieki tos sauc pat lētviltojumiem, jo maldinošais efekts panākams ātri un vienkāršiem līdzekļiem - pretstatā daudz sarežģītākām un grūtāk atpazīstamām metodēm, ar kuru palīdzību var izmainīt ne vien cilvēka balsi, bet arī mīmiku un kustības.

Otrdien valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norādīja, ka bezdarba līmenis tagad ir gandrīz tāds pats kā tad, kad Latvija iegāja pandēmijā, un tas liecinot par strauju ekonomikas atveseļošanos. Reira izmantotie dati ir maldinoši, jo ministrs par atskaites punktu izmanto pērnā gada aprīļa beigas - tātad pusotru mēnesi pēc pandēmijas sākuma, kad no darba bija atlaisti jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Patiesībā bezdarba līmenis vēl ne tuvu nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka Latvijā jāievieš tādas pašas tehnoloģijas ar biometrisko datu atpazīšanu kā Lietuvā un Igaunijā, taču tas neesot iespējams Datu valsts inspekcijas (DVI) pretestības dēļ. Re:Check secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen.

Aizstāvot ideju arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt jebkuram pēc dzīvās rindas principa, premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 20.aprīļa valdības sēdē sacīja, ka dažādās vietās esot dažādas vakcinācijas stratēģijas. Viena dodot priekšroku vecākiem cilvēkiem un citiem ar lielu smagas saslimšanas risku, bet otra - potenciālajiem pārnēsātajiem jeb “aktīvi kustīgajiem”. Re:Check secināja, ka premjera izteikums ir maldinošs, jo, cik zināms, vienīgā valsts, kas bija izvēlējusies pirmos vakcinēt jaunākus cilvēkus, ir Indonēzija, turklāt tā no šīs stratēģijas jau daļēji atteikusies.