Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
Facebook lietotāji dalās ar ierakstu, kurā teikts, ka 2019.gadā Lietuvā par automašīnas tehnisko apskati bija jāmaksā 4,5 eiro un tā bija derīga uz trim gadiem. Tā nav taisnība – tik maksā tikai izziņa par pilnīgi jaunu automašīnu, kurai pati apskate nemaz netiek veikta.
Ieraksta autors ievietojis foto ar kvīti un čeku un raksta, kas tajā esot redzams:
“Tehniska apskate Lietuvā maksā 4,5 eiro uz 3 gadiem (2019).”
Informācija neatbilst patiesībai. Attēlā redzamais protokols ir izsniegts jaunai automašīnai, kas ir tikko reģistrēta, Re:Check rakstiskā atbildē norādīja Lietuvas Tehniskās apskates asociācijas preses sekretārs Renalds Gabarts. “4,5 eiro ir cena par šādas izziņas izsniegšanu bez tehniskās apskates veikšanas,” raksta Gabarts. Izziņā norādīts trīs gadu termiņš, jo jaunām automašīnām pirmoreiz tehniskā apskate veicama pēc trim gadiem (Latvijā līdz četrus gadus veciem auto apskate jāveic ik pēc diviem gadiem, vēlāk – katru gadu). Gabarts arī skaidro, ka attēlā redzamo izziņu iestāde var izsniegt pēc automašīnas īpašnieka pieprasījuma, taču ceļu satiksmē tā nav vajadzīga.
Cik maksāja apskate 2019.gadā un cik – tagad?
“Parastā vieglo automašīnu tehniskā apskate Lietuvā 2019.gadā maksāja 14,5 vai 17,5 eiro atkarībā no degvielas veida un bija derīga divus gadus, ” skaidro Gabarts.
Šogad saskaņā ar asociācijas interneta vietnē publicēto informāciju apskate vieglajai pasažieru automašīnai ar benzīna dzinēju maksā 19,6 eiro, ar dīzeļdegvielas – 22,7 eiro, bet ar gāzes – 24,6 eiro. To, ka cenas šogad pieaugušas par aptuveni pieciem eiro, apstiprina arī asociācijas pārstāvis Gabarts.
Latvijā cenas ir augstākas. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā norādīts, ka Latvijā tehniskā apskate vieglajam auto ar benzīnu darbināto motoru maksā 26,88 eiro, auto ar dīzeļdegvielas motoru – 31,33 eiro. CSDD pārstāve Ilze Šipkēvica Re:Check apliecināja, ka 2019.gadā cenas bijušas tādas pašas.
Kur lētāka degviela un vai cenā ir ceļu nodoklis?
Ierakstā arī teikts, ka Lietuvā ceļu nodoklis ietilpst degvielas cenā:
“Ceļu nodoklis degvielas cenā”
Šis apgalvojums saistīts ar degvielas cenu atšķirībām – autors norāda, ka Lietuvā degviela ir lētāka nekā Latvijā.
Par degvielas cenām autoram ir taisnība – Eiropas Komisijas (EK) ik nedēļu apkopotā informācija Eiropas Savienības valstīs rāda, ka Latvijā degviela tiešām ir dārgāka nekā Lietuvā (taču lētāka nekā, piemēram, Igaunijā). EK jaunākais salīdzinājums arī rāda, ka Latvijā procentuāli lielāku daļu no degvielas cenas veido nodokļi un nodevas – Latvijā benzīnam 57% un dīzeļdegvielai – 53%, savukārt Lietuvā attiecīgi 55% un 50%. Latvijā šie rādītāji aptuveni atbilst ES vidējam līmenim.
Taču ieraksta autors maldina par ceļu nodokli. Lietuvā degvielas cenā tas netiek iekļauts, apstiprina Lietuvas Tehniskās apskates asociācijas pārstāvis Gabarts. Viņš norāda, ka maksu par ceļu lietošanu maksā tikai komerctransporta īpašnieki, bet ne kā daļu no degvielas cenas.
Savu skaidrojumu par to, kā veidojas cenu atšķirības, pirms trim gadiem sniegusi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija.
Jāatgādina, ka Re:Check ne pirmo reizi raksta par maldinošiem pieņēmumiem saistībā ar izmaksām, ar kurām Baltijas valstīs jārēķinās auto īpašniekiem. Piemēram, Lietuva pagājušogad ieviesa lietotu auto pirmreizējās reģistrācijas nodokli, kura lielums atkarīgs no auto izmešiem. Latvijā ir spriests, ka tāds nepieciešams, taču pagaidām šāda nodokļa nav. Savukārt Latvijā ir ikgadējs auto ekspluatācijas nodoklis, kuru arī aprēķina atkarībā no transportlīdzekļa kaitīgo izmešu daudzuma. Eksperti norādījuši, ka tas padara auto lietošanu Latvijā dārgāku nekā Lietuvā, kā rezultātā ir auto īpašnieki, kas izvēlējušies to reģistrēt kaimiņzemē.
Secinājums: Ir tiesa, ka noteiktās pozīcijās auto īpašniekiem izmaksas Latvijā ir dārgākas nekā Lietuvā. Taču ieraksta autora paustais, ka tehniskā apskate Lietuvā maksājusi 4,5 eiro un derīga trīs gadus, ne tuvu neatbilst patiesībai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.