Evita Puriņa

Evita Puriņa

Reirs maldina par bezdarba pieaugumu – tas ir lielāks, nekā saka ministrs

Otrdien valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norādīja, ka bezdarba līmenis tagad ir gandrīz tāds pats kā tad, kad Latvija iegāja pandēmijā, un tas liecinot par strauju ekonomikas atveseļošanos. Reira izmantotie dati ir maldinoši, jo ministrs par atskaites punktu izmanto pērnā gada aprīļa beigas - tātad pusotru mēnesi pēc pandēmijas sākuma, kad no darba bija atlaisti jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Patiesībā bezdarba līmenis vēl ne tuvu nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Ģirģens maldina par video kamerām – nav liecību, ka kaimiņvalstīs novēro citādi

Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka Latvijā jāievieš tādas pašas tehnoloģijas ar biometrisko datu atpazīšanu kā Lietuvā un Igaunijā, taču tas neesot iespējams Datu valsts inspekcijas (DVI) pretestības dēļ. Re:Check secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen.

Kariņš maldina – “vispirms jaunos un aktīvos” nav izplatīta vakcinācijas stratēģija

Aizstāvot ideju arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt jebkuram pēc dzīvās rindas principa, premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 20.aprīļa valdības sēdē sacīja, ka dažādās vietās esot dažādas vakcinācijas stratēģijas. Viena dodot priekšroku vecākiem cilvēkiem un citiem ar lielu smagas saslimšanas risku, bet otra - potenciālajiem pārnēsātajiem jeb “aktīvi kustīgajiem”. Re:Check secināja, ka premjera izteikums ir maldinošs, jo, cik zināms, vienīgā valsts, kas bija izvēlējusies pirmos vakcinēt jaunākus cilvēkus, ir Indonēzija, turklāt tā no šīs stratēģijas jau daļēji atteikusies.

Kurš un kā maldināja par Vakcinācijas biroja vadītājas algu?

Mediju telpā plaši izskanēja ziņa, ka Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām izmaksāti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Vēstījums ir maldinošs, jo patiesībā tas ir atalgojums “uz papīra” par vairāk nekā divu mēnešu darbu un atbilst vēl konkursa laikā solītajam. Taču pārpratumi radušies, jo neprecīzu informāciju izplatījuši pašas Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, turklāt divreiz un “abos virzienos” - vispirms norādot, ka alga ir lielāka, pēc tam - ka daudz mazāka nekā patiesībā.

Iespējamo blakņu ziņojumi neapstiprina saikni ar vakcīnām

Daudzi Facebook lietotāji lasa un padod tālāk ierakstus, kuros runāts par simtiem un tūkstošiem Eiropas valstīs it kā vakcīnu dēļ mirušiem un smagi cietušiem cilvēkiem. Tajos paustais nav taisnība - šie skaitļi atspoguļo zāļu uzraugiem sniegto informāciju par iespējami aizdomīgām nāvēm un veselības traucējumiem neilgi pēc vakcīnu saņemšanas, nevis datus par apstiprinātām vakcīnu blaknēm. Netiek arī norādīts, ka šādus ziņojumus var iesniegt jebkurš un ka absolūti lielākajā daļā zāļu uzraugi saistību ar vakcīnām nav konstatējuši. Trūkst arī konteksta - letālu vai smagu blakņu gadījumi ir ārkārtīgi reti, jo līdz šim Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs izmantoti jau 82,6 miljoni vakcīnu devu, bet Lielbritānijā - vairāk nekā 35 miljoni.

Nav pamata apgalvojumam, ka veco cilvēku nāves Valkā saistītas ar vakcīnu

Facebook cilvēki dalās ar ziņu, ka Valkā desmit pensionāri miruši pēc vakcīnas saņemšanas un tā esot tautas nopotēšana. Runa, visticamāk, ir par desmit nāvēm Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrā Valka, taču ne visi mirušie bija vakcinēti un arī pārējo sirmgalvju nāves pašlaik nav nekāda pamata saistīt ar vakcīnām. Līdz 7.aprīlim no Valkas nav saņemts neviens ziņojums par cilvēkiem, kas varētu būt miruši vakcīņu blakņu dēļ, norāda Zāļu Valsts aģentūra.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.