Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Lielu uzmanību medijos guvusi 150 cilvēku parakstīta vēstule, kurā viņi aicina lēmumu pieņēmējus mainīt komunikāciju saistībā ar Covid-19 un vakcināciju, kā arī pārtraukt atšķirīgu attieksmi pret nevakcinētiem cilvēkiem. Taču daļa iebildumu pret valsts politiku balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai izrauti no konteksta.

Vairāku lappušu garā vēstule adresēta valsts augstākajām amatpersonām, un parakstītāju vidū ir vairāki sabiedrībā zināmi uzņēmēji, mākslinieki un citu nozaru pārstāvji. To izplata sociālajos medijos, un pilnu vēstules tekstu publicējis, piemēram, arī ziņu portāls Delfi. Vēstule sastāv no vairākām daļām. 

Pirmajā izklāstīta parakstītāju pārliecība par to, ka neprecīzas testēšanas dēļ esot “jālabo visa inficēšanas ar Covid-19 statistika un attiecīgi jālemj, vai Latvijā vispār pastāv valsts apdraudējums un nepieciešamība pārvarēt Covid-19 infekcijas izplatību, ieviešot būtiskus indivīda tiesības un brīvības ierobežojošus pasākumus.” Taču Re:Check secināja, ka apgalvojumam par neprecīzu testēšanu nav pamata – vēstules autori savu pieņēmumu, visticamāk, balsta izteikumā par testiem, kuru rezultāti saslimstības statistikā vispār netiek iekļauti.   

Par kuriem testiem runāja Pavļuts?

Vēstulē teikts:

“Veselības ministrijai ministra Daniela Pavļuta personā neatļaujot līdzjutējiem ar negatīviem Covid-19 testiem apmeklēt Pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē, sabiedrība pirmo reizi tika publiski informēta, ka testi negarantē, ka persona nav saslimusi ar Covid-19, kā arī testu neprecizitāte vispār var būt pat līdz 30%. Turklāt D. Pavļuts ir īpaši norādījis, ka testi Latvijā ir pārāk nekvalitatīvi, lai pēc tiem vispār vērtētu veselības stāvokli.”

Vēstules autori nenorāda, kur un kad Pavļuts to būtu teicis. Ministrs par testiem runāja Rīga TV24 raidījumā Uz līnijas. Taču raidījumā Pavļuts runāja tikai par ātrajiem antigēnu testiem, kuru rezultāti saslimstības statistikā vispār netiek iekļauti. Pavļuts norādīja, ka atsevišķi politiķi rosinājuši Pasaules hokeja čempionāta spēles ļaut apmeklēt arī cilvēkiem, kas var uzrādīt negatīvu testa rezultātu, “tostarp ar antigēnu testiem ātrajiem, kas ir izteikti neprecīzi, viņi ir tikai par 30% precīzi aptuveni tie rezultāti”. 

To, ka Latvijas infekcijas gadījumu statistikā šo testu rezultāti vispār netiek ieskaitīti, Re:Check norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja. SPKC interneta vietnē teikts, ka tad, ja antigēna tests ir pozitīvs, cilvēkam ir papildus jāveic polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests.

Arī Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins Re:Check apliecināja, ka Latvijas Covid-19 statistika balstās nevis uz antigēnu, bet PĶR testiem, kas ir daudz precīzāki. Viņš skaidro, ka ar PĶR testu “paraugā nosaka SARS-CoV-2 vīrusa ribonukleīnskābes klātbūtni, tātad vīrusa ģenētisko materiālu”. Ja testa paraugs paņemts un transportēts pareizi, tā precizitāte varot būt pat 99,9%, taču tas atkarīgs no ražotāja. Tests ir mazāk precīzs, ja veikts, izmantojot siekalu paraugu, jo tajās vīrusa koncentrācija ir mazāka. Tāpēc cilvēkiem ar simptomiem parasti ņem paraugu no deguna dobuma un rīkles, bet siekalu testus lieto liela cilvēku skaita pārbaudēs jeb skrīningā. 

Ņikišins uzsver, ka par tādu precizitāti nevar runāt antigēnu testa gadījumā. Paraugu ņem vai nu no deguna dobuma un rīkles, vai arī no deguna mazākā dziļumā. Tad ar testu paraugā meklē kādu vīrusam raksturīgu antigēnu jeb vielu, kas izraisa imūnsistēmas atbildi. Ātros testus ražo simtiem uzņēmumu, taču Eiropas Komisija ir noteikusi minimālās prasības. Jūtīgumam (pareizi noteiktajiem pozitīvajiem gadījumiem) jābūt vismaz 90%, bet specifiskumam (pareizi noteiktajiem negatīvajiem gadījumiem) – vismaz 97%. “Tieši tāpēc antigēnu testu pozitīvie rezultāti ir jāapstiprina ar PĶR testu,” stāsta Ņikišins. Lai gan metode ir neprecīza, tās priekšrocība ir ātrums. Ņikišins stāsta, ka, piemēram, slimnīcā, gaidot PĶR testa rezultātu, antigēnu tests var palīdzēt ātrāk nolemt, vai pacientu izolēt. Antigēnu tests vislabāk darbojas pirmajās piecās saslimšanas dienās. Vēlāk ar laiku tests kļūst arvien neprecīzāks. 

Tātad vēstules autoru secinājumam, ka saskaņā ar Pavļuta teikto testi Latvijā ir pārāk nekvalitatīvi, tāpēc esot “jālabo visa inficēšanas ar Covid-19 statistika un attiecīgi jālemj, vai Latvijā vispār pastāv valsts apdraudējums”, ir bez pamatojuma. Jāpiebilst, ka par nepieciešamību ierobežot slimības izplatību liecina ne tikai inficēto jeb saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo skaits. Tas vairākus mēnešus Latvijā bija būtiski augstāks nekā iepriekšējos gados, taču par to vēstulē nav runāts. 

Kāpēc ieceļotājiem no trešajām valstīm jāievēro pašizolācija? 

Vēstulē daudz runāts par vakcināciju un atkārtoti norādīts, ka neesot zināma tās efektivitāte. Tam izmantoti vairāki argumenti, piemēram:

Tā, piemēram, Veselības ministrija, nosakot, ka pašizolācija, atgriežoties no trešajām valstīm, ir jāievēro arī vakcinētajām personām, pati netieši apliecina, ka vakcinācija nepasargā nedz indivīdu no smagas vai letālas saslimšanas, nedz arī veicina kopējo sabiedrības drošību.”

Atgriežoties no trešajām valstīm, tiešām arvien jādodas pašizolācijā pat tad, ja cilvēks ir vakcinējies. Gan valdības sēdē, gan medijos tika uzsvērts, ka pašizolācijas prasība cilvēkiem no trešajām valstīm tika saglabāta, jo dažādās valstīs pastāv dažādi Covid-19 paveidi, kas ir daudz infekciozāki par Latvijā izplatītajiem un kuru gadījumā vakcīnu efektivitāte nav vēl skaidri zināma. Vairāki mediji ziņojuši par pētījumiem, kuros secināts, ka vakcīnas pret tiem lielākoties ir efektīvas, taču tie vēl turpinās. Arī Pavļuts rakstiskā atbildē Re:Check skaidro: “Vakcinācija pasargā cilvēkus no smagas un letālas saslimšanas. Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija ir jāievēro, lai pasargātu Latvijas cilvēkus no jaunajiem vīrusa variantiem, kas šobrīd trešajās valstīs aktīvi izplatās.”

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska Re:Check stāsta, ka Eiropas Zāļu aģentūra seko līdzi jaunākajai informācijai. Tiek iegūti laboratoriskie dati, kur gan vakcīnu ražotāji, gan citi zinātnieki pārbauda, vai antivielas pasargā pret dažādiem vīrusu veidiem. Ir arī dati no pēcreģistrācijas pētījumiem, kur zinātnieki uzrauga vakcīnu efektivitāti reālajā dzīvē. “Vai šobrīd vakcīnas strādā? Atbilde ir jā, izņemot to, ka mums ir bažas par AstraZeneca efektivitāti pret Dienvidāfrikas paveidu,” stāsta Poplavska. Kompānija plāno, kā vakcīnu varētu pielāgot. Turklāt tiek pieļauts, ka, lai gan vakcīna sniedz vāju aizsardzību pret simptomātisku saslimšanu pret Dienvidāfrikas variantu, tā vēl joprojām sargā pret smagu slimības gaitu.

Vai vakcīnas ir neefektīvas?

Taču nav pamata vēstulē paustajam, ka vakcinācija nepasargā no smagas vai letālas saslimšanas un neveicina kopējo sabiedrības drošību. Par vakcīnu efektivitāti valstīs, kur tās saņēmis lielākais skaits iedzīvotāju, ziņots vairākkārt.

Pētījumos pirms vakcīnu reģistrācijas noskaidrojās, ka Pfizer/BioNTech vakcīnas efektivitāte ir 95%, Moderna 94%, AstraZeneca vakcīna Vaxzevria 60%, bet Janssen – 67%. Pētījumos pēc reģistrācijas ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) noskaidrojis, ka cilvēkiem virs 65 gadu vecuma pēc pabeigtas vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech vai Moderna vakcīnām ir par 94% mazāka iespēja tikt hospitalizētiem nekā tiem senioriem, kas nav vakcinējušies. Jau divas nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas risks samazinājies par 64%. Savukārt British Medical Journal 13.maijā publicēts pētījums, kurā atklāts, ka jau viena deva Pfizer/BioNTech vai AstraZeneca vakcīnas sniedz 80% aizsardzību pret hospitalizāciju cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem. 

ASV vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši ap 60% iedzīvotāju un jaunu infekcijas gadījumu skaits nokrities līdz zemākajam rādītājam kopš pērnā gada marta, raksta CNBC

Izraēlā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 63% iedzīvotāju, 30.maijā konstatēti tikai divi inficēšanās gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Pretstatā janvāra vidum, kad ik dienu atklāja vairāk nekā 900 jaunus infekcijas gadījumus uz miljonu.

Vai valsts nesniedz informāciju?

Vēstulē teikts, ka “konsekventi netiek sniegta informācijas par vakcīnu efektivitāti”, tajā skaitā par to, ka vakcīna neizslēdz saslimšanu ar Covid-19, ka nav zināms aizsardzības ilgums u.c. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par vakcīnām ir lasāmas, piemēram, SPKC vietnē, uz kuru cilvēks tiek novirzīts arī caur Manavakcina.lv. Gadījumos, kad vēl nav pietiekamu pētījumu, tas mājaslapā arī norādīts. Jaunāko informāciju par Latvijā pieejamajām vakcīnām un iespējamajām blaknēm regulāri publicē arī Zāļu valsts aģentūra.

Kas nedrīkst vakcinēties?

Runājot par vakcinētu un nevakcinētu cilvēku nostādīšanu nevienlīdzīgā stāvoklī, vēstules autori raksta par cilvēkiem, kas “atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, bet nedrīkst tikt vakcinētas būtisku veselības risku dēļ (grūtniecības, dažādu hronisku slimību un komplikāciju gadījumos un tml.)” 

Nav tiesa, ka grūtnieces nedrīkst vakcinēties. Latvijas Imunizācijas valsts padome un Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija pret Covid-19 vakcinēties ieteikusi arī grūtniecēm, tas tiek darīts arī citās valstīs. ASV CDC norāda, ka grūtniecēm ir lielāks risks smagi saslimt ar Covid-19. Tāpat bez pamata ir apgalvojums, ka nedrīkst vakcinēties cilvēki, kuriem ir dažādas hroniskas slimības. Kā Re:Check cita raksta gatavošanas laikā skaidroja valsts galvenais infektologs Uga Dumpis un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova, pret vakcīnu esot tikai divas kontrindikācijas – anafilakse jeb spēcīga alerģiska reakcija pēc pirmās vakcīnas devas vai no kādas vakcīnas sastāvdaļas.

SPKC publicējis ieteikumus hroniski slimo pacientu vakcinācijai. Tajos norādīts, ka jāvakcinē pacienti, kuriem veselības stāvokļa dēļ Covid-19 saslimšana var noritēt smagi. Tie ir pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem, hroniskām elpošanas ceļu slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un aptaukošanos. 

Ko atbildēja vēstules parakstītāji?

Re:Check centās sazināties ar vairākiem vēstules parakstītājiem, bet ne visi bija gatavi vēstules saturu skaidrot. Valsts kontroles komunikācijas daļas vadītāja un kādreizējā Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne atbildēja, ka nekomentēs, jo to darīt nebūtu ētiski, ņemot vērā viņas darbavietu, taču visam vēstulē paustajam piekrītot. Vēstuli dažās tās publicētajās versijās parakstījusi arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, juriste, uzņēmēja un jogas pasniedzēja Sandra Sondore. Viņa telefonsarunai nepiekrita, bet uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem atbildēja, uzdodot pretjautājumus un ar dažādām saitēm norādot uz informāciju par testiem un vakcīnu it kā neefektivitāti citās valstīs. “Es jums ieteiktu skatīties uz šo vēstuli plašākā kontekstā un pievērst uzmanību visiem jautājumiem, kas tajā uzdoti,” raksta Sondore.

Uzņēmēja viesmīlības nozarē, bijusī aizsardzības un iekšlietu ministre Linda Mūrniece skaidroja, ka vēstuli parakstījusi vienas sadaļas dēļ, proti, lai iebilstu pret valdības ieceri atsevišķus atvieglojumus, piemēram, iespēju izmantot restorānu terases, piešķirt tikai vakcinētajiem vai izslimojušajiem cilvēkiem, nevis arī tiem, kas var uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. “Neplānoju šķirot cilvēkus un arī skaļi to esmu pateikusi,” teica Mūrniece. Jautāta, vai pārbaudījusi pārējo vēstules saturu, viņi norādīja, ka tajā ir atsauces uz informācijas avotiem un cilvēkiem esot tiesības uzdot jebkādus jautājumus. Līdzīgi pamatoja Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis: “Mana motivācija mūsu nozares kontekstā ir, neraugoties uz to, vai vakcinācija ir laba vai slikta, brīvprātīga vai kāda, dot vienādas iespējas visiem sabiedrības locekļiem.” Par to viņš esot runājis valdības darba grupā, bet nesekmīgi.

Re:Check sazinājās arī ar vēstules parakstītāju un “kontaktpersonu jautājumiem” Matīsu Kaļānu un jautāja, kāpēc Pavļuta izteikums nepamatoti attiecināts uz visu inficēšanās statistiku, apšaubot ierobežojumu nepieciešamību. “Tā ir jūsu interperetācija, bet mēs gribam sagaidīt ministra skaidrojumu, ko viņš ar to domāja,” sacīja Kaļāns. Arī viņš uzsvēra, ka vēstulē esot uzdoti līdz šim neatbildēti jautājumi “par visa pamatojumu”. Kāpēc vēstulē tikai apšaubīti ierobežojumi un vakcinācija, pat nepieminot Covid-19 dēļ nomirušos (līdz 2.jūnijam 2386 cilvēki)?  “Mēs aizpildām vakuumu, jo par mirušajiem mums katru dienu ziņo,” atbild Kaļāns. Kāpēc rakstāt, ka vakcīnas  neveicina kopējo sabiedrības drošību, ja citu valstu piemēri liecina pretējo? Kaļāns atbild, ka tas ir tas, kā viņi to saprotot: “Mums ir tiesības uz šādu viedokli. Tāds viedoklis ir ne tikai mūsu, parasto cilvēku, pusē, bet ir vairāki avoti un resursi, kas arī uzskata šādi.”

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.