Facebook cilvēki vairāk nekā 21 tūkstoti reižu dalījušies ar video, kurā kāda sieviete, kas jau vairākus gadus Vācijā strādājot par medmāsu, pauž dažādus nepatiesus apgalvojumus par Covid-19 un vakcināciju. 

Lielu uzmanību medijos guvusi 150 cilvēku parakstīta vēstule, kurā viņi aicina lēmumu pieņēmējus mainīt komunikāciju saistībā ar Covid-19 un vakcināciju, kā arī pārtraukt atšķirīgu attieksmi pret nevakcinētiem cilvēkiem. Taču daļa iebildumu pret valsts politiku balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai izrauti no konteksta.

Daudzi Facebook lietotāji lasa un padod tālāk ierakstus, kuros runāts par simtiem un tūkstošiem Eiropas valstīs it kā vakcīnu dēļ mirušiem un smagi cietušiem cilvēkiem. Tajos paustais nav taisnība – šie skaitļi atspoguļo zāļu uzraugiem sniegto informāciju par iespējami aizdomīgām nāvēm un veselības traucējumiem neilgi pēc vakcīnu saņemšanas, nevis datus par apstiprinātām vakcīnu blaknēm. Netiek arī norādīts, ka šādus ziņojumus var iesniegt jebkurš un ka absolūti lielākajā daļā zāļu uzraugi saistību ar vakcīnām nav konstatējuši. Trūkst arī konteksta – letālu vai smagu blakņu gadījumi ir ārkārtīgi reti, jo līdz šim Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs izmantoti jau 82,6 miljoni vakcīnu devu, bet Lielbritānijā – vairāk nekā 35 miljoni. Latvijā līdz šim ziņots par septiņiem cilvēkiem, kas miruši 3 līdz 17 dienu laikā pēc vakcinācijas – sešos gadījumos saikne ar vakcīnu nav konstatēta, vienā izvērtēšana vēl turpinās.

Sociālajā medijā Facebook ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekļa Pētera Dimanta starpniecību kļuvis populārs pārveidots video, kurā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izsakās par gaisa ventilāciju skolās. Video materiāls ir ievērojami palēnināts, oriģinālo 30 sekunžu fragmentu “izstiepjot” uz 40 sekundēm, kā rezultātā daudziem radies iespaids, ka ministrs ir iereibis. 

Valdība 9.martā vienojās, ka no Rīgas atļaus lidojumus uz tā sauktajām trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tas arī nozīmē, ka cilvēki atkal varēs ar neregulāriem pasažieru lidojumiem jeb čarterreisiem doties atpūtā uz kūrortiem siltāka klimata valstīs. Satiksmes ministrija lēmumu pamato ar diviem iemesliem. Pirmais – tas ļaušot uzlabot epidemioloģisko kontroli, tā kā Latvijas iedzīvotāji pašlaik ceļojumos dodas caur Lietuvas un Igaunijas lidostām un mājās no tām atgriežas ar autotransportu. Otrais – lēmums nāks par labu lidostas Rīga un nacionālās lidsabiedrības AirBaltic konkurētspējai.