Sociālajos medijos ik pa laikam pausts, ka vakcīnas nav drošas, jo tās pat neesot pētītas uz dzīvniekiem. Tā nav taisnība – visas Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas ir pētītas uz dzīvniekiem un atzītas par drošām. Populārs un nepatiess ir arī apgalvojums, ka vakcīnu veidotais pīķa proteīns ir indīga viela, kas bojājot cilvēka orgānus.
Vienā ierakstā teikts:
“Kā mēs esam nonākuši līdz tam, ka potējam savus bērnus ar eksperimentālām vakcīnām, ja pētījumi pat nav veikti uz dzīvniekiem?”
Tā nav taisnība. Vakcīnas nav eksperimentālas, un visas Eiropas Savienībā apstiprnātās vakcīnas ir izgājušas dzīvnieku pētījumus. Tas lasāms arī visu četru vakcīnu aprakstos latviešu valodā – Pfizer/BioNTech, AstraZeneca jeb Vaxzevria, Moderna, Janssen. Informācija atrodama arī citos resursos. Piemēram, Pfizer jau 2020.gada septembrī informējis par rezultātiem pēc vakcīnas pētījumiem uz pelēm un makakiem. Ziņojums par šiem pētījumiem publicēts arī žurnālā Nature. Par vakcīnas pētījumiem uz dažādiem dzīvniekiem informējuši arī Moderna, Janssen (Johnson&Johnson) un AstraZeneca vakcīnu veidotāji.
Apgalvojumi, ka vakcīnas nav testētas uz dzīvniekiem, tiek izplatīti arī citās valstīs. Tos atspēkojuši žurnālisti no Reuters, USA Today, AP un citiem medijiem.
Dažādos vakcīnu dezinformācijas izplatītāju ierakstos runāts par pīķa proteīnu, ko veido ar mRNS tehnoloģiju radītās vakcīnas.
Vienā ierakstā, piemēram, teikts:
“Un kā var būt tā, ka mani un manus bērnus vakcinēt aicina nevis ārsti, bet dažādi piāristi, viesstrādnieki, mūziķi, žurnālisti, dzejnieki un cilvēki kuriem nav pilnīgi nekādas sajēgas par to kas ir pīķa proteīns un vai vispār tas pēc kāda laika neizrādīsies toksīns…”
Citā pausts:
“Šī pieeja, mRNS kods liek šūnām atkal un atkal ražot bīstamus pīķa proteīnus visā ķermenī.”
mRNS jeb informāciju nesošais RNS ir Latvijā un citur pasaulē lietoto Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnu sastāvā. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz koronavīrusa virsmas atrodamas olbaltumvielas – pīķa proteīnu. “Vakcīna instruē šūnas veidot pīķa proteīnu, uz kuru reaģē mūsu imūnā sistēma, veidojot antivielas, un iznīcina šīs šūnas, uz kurām ir pīķa proteīns,” vakcīnas iedarbību skaidro Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Šie proteīni un arī mRNS ar laiku no ķermeņa izzūd, taču organisms pa to laiku ir iemācījies, kā cīnīties pret pīķa proteīnu gadījumam, ja nonāk saskarē ar vīrusu. mRNS vakcīnu iedarbība grafiski atspoguļota šeit.
Ieraksti ar nepatiesiem apgalvojumiem, ka šie proteīni ir toksiski, izplatās pa visiem orgāniem un tajos paliek, sociālajos medijos dažādās valodās parādījās pēc tam, kad par proteīnu iedarbību kādā radio intervijā runāja imunoloģijas profesors no Kanādas Bairams Braidls. Viņš minēja pētījumu, kurā esot atklājies iepriekš nezināmais, proti, šie proteīni esot toksīni un, vakcinējot cilvēkus, tie tiekot nejauši ievadīti viņu organismos. Braidls atsaucās uz pētījumiem, kas to pierādot.
Braidla teikto par maldinošu un faktoloģiski neiespējamu atzinuši vairāki faktu pārbaudītāji, tajā skaitā intervējot viņa pieminēto pētījumu autorus. Viens no zinātnieka minētajiem pētījumiem maijā pieņemts publicēšanai žurnālā Clinical Infectious Diseases. Pētījumā rakstīts, ka trim no 13 dalībniekiem, kas saņēma Moderna vakcīnu, vēl 15 dienas asins plazmas paraugos varēja atrast šo proteīnu. Tā līdzautors, Hārvardas Medicīnas skolas profesors Deivids Volts izdevuma USA Today faktu pārbaudītājiem norādījis, ka Braidls pētījuma rezultātus pārspīlējis. “Tā kā mūsu metode ir 100 – 1000 reižu jūtīgāka nekā citas, vairumam vakcinēto cilvēku mēs atklājām ļoti zemu proteīnu koncentrāciju,” norādījis Volts, skaidrojot, ka to, visticamāk, ietekmējusi organisma imūnā atbilde un nav pamata nekādam uztraukumam.
Arī ZVA skaidro, ka minētajā pētījumā ar ultrasensitīvo metodi spēts nomērīt pavisam nelielu daudzumu pīķa proteīna vai to daļiņu organismā, un tas, visticamāk, veidojies šūnu sadalīšanās procesā. “Šis pētījums vēlreiz apliecina, ka vakcīnas iedarbojas un organismā veidojas imūnā atbilde,” skaidro ZVA.
Braidls atsaucies arī uz kādu kompānijas Pfizer Japānas zāļu uzraugam iesniegto tehnisko dokumentu japāņu valodā. Pfizer faktu pārbaudītājiem norādījis, ka kanādiešu zinātnieka minēto apgalvojumu par pīķa proteīnu dokumentā nav.
USA Today un citi faktu pārbaudītāji aptaujājuši arī vairākus citus zinātniekus, kuri noliedz Braidla apgalvojumus un uzsver, ka šie proteīni nerada organismam kaitējumu un vakcīnas ir drošas.
ZVA atgādina, ka vakcīnu drošums tika uzraudzīts gan lielos klīniskajos pētījumos, gan pēcreģistrācijas laikā: “Ja šī pētījuma atradnēm būtu būtiska, plaši sastopama klīniska ietekme uz vakcīnu drošumu, to, visticamāk, uzrādītu arī klīniskie dati.” Aģentūra tāpat norāda, ka visu vakcīnu pētījumos tika analizēts, vai vakcīna izraisa vai pastiprina Covid-19, un rezultāti bija negatīvi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
