Foto: LETA

Baltkrievijas un Krievijas karogu noņemšana Rīgā šo valstu varas medijos izraisījusi dusmu izvirdumu, kurā izmantotas gan tradicionālās ķengas, gan jaunizdomāti vēstījumi. Latvija esot izgāzusi pasaules čempionātu hokejā un varbūt tikšot izslēgta no starptautiskās federācijas; karogu noņemšanu varētu būt iniciējusi ASV un ko gan citu varot gaidīt no valsts, kurā notiekot aparteīds pret krievvalodīgajem. Personiski uzbrukumi veltīti arī konfliktā iesaistītajām Latvijas amatpersonām. 

Pēc tam, kad Baltkrievija piespieda Minskas lidostā nosēsties Ryanair lidmašīnai un arestēja divus tajā esošos baltkrievu opozicionārus, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgas centrā nomainīja Baltkrievijas oficiālo karogu pret tās vēsturisko baltsarkanbalto. Vēl pirms tam nesaistīti ar šo notikumu Krievijas valsts karoga vietā tika uzlikts Krievijas Olimpiskās komitejas karogs. Noņemtie karogi bija izvietoti kopā ar citu Rīgā notiekošā Pasaules hokeja čempionāta dalībvalstu karogiem iepretim valdības ēkai.

Baltkrievija nekavējoties izraidīja no valsts Latvijas diplomātus, un asi reaģēja arī valsts mediji. Baltkrievijas valsts televīzija pēc notikušā publicēja “ekspertu viedokļus”. Viņu vidū arī daudzas partijas nomainījušais, kādreiz par vienīgo Latvijas eiroskeptiķi sauktais Normunds Grostiņš, kurš rakstā  pieteikts kā politologs. Grostiņš karogu nomaiņu sauc par Latvijas valsts autoritātes pašiznīcināšanu un apgalvo, ka cilvēki to “absolūti neatbalsta”. Grostiņa teiktais rakstā ir bez pamatojuma. Pētījumu centrs SKDS iepriekš ir centies noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostāju saistībā ar notikumiem Baltkrievijā. Pērn rudenī 43% aptaujāto atzina, ka viņi simpatizē opozīcijai, savukārt 17% – kaimiņvalsts līdzšinējam autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko. Lukašenko pēc daudzu valstu neatzītajām prezidenta vēlēšanām atteicās atkāpties no varas. Tobrīd valstī turpinājās pret viņu vērsti masveida protesti un varas iestādes nežēlīgi izrēķinājās ar opozīcijas pārstāvjiem. No Baltkrievijas saņemti vairāki tūkstoši ziņojumu par spīdzināšanu, opozīcija ziņojusi par nogalinātiem cilvēkiem, ANO atkārtoti nosodījusi policijas brutalitāti pret miermīlīgiem protestētājiem un represijas pret žurnālistiem.

“Krievvalodīgo aparteīds” un “SS veterānu marši”

Lielu uzmanību karogu maiņai pievērsa arī Krievijas mediji. Populārais izdevums Argumenti i fakti metās kritizēt gada sākumā pieņemto lēmumu čempionātu rīkot tikai Latvijā, nevis Baltkrievijā un Latvijā, kā bija plānots iepriekš. Par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā publikācijā nav ne vārda, taču uzskaitīti ierastie pārmetumi Latvijai. Tā esot valsts, kurā regulāri notiekot “SS karaspēka veterānu marši” un kurā esot likumos nostiprināts “krievvalodīgo aparteīds”. Pēdējais tiek pamatots ar nepilsoņu statusa esamību (naturalizācijas kārtībā pilsonību var iegūt ikviens nepilsonis) un apgalvojumu, ka krievvalodīgajiem atņemtām tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā (Latvijā arvien ir pirmskolas un pamatskolas, kas daļu mācību procesa nodrošina  krievu valodā). 

Foto: Ekrānšāviņš no AiF.ru

“Ikgadējos SS veterānu gājienus” Latvijā piemin arī Krievijas ziņu aģentūra Riafan un secina, ka “Latvijas varas mīlestība pret nacistu noziedzniekiem pilnībā izskaidro Baltkrievijas nacionālā karoga nomaiņu pret tā saukto BČB”. Tā tiek dēvēts Baltkrievijas opozīcijas izmantotais vēsturiskais baltsarkanbaltais karogs. Riafan virsrakstā to sauc par neonacistu karogu, jo to esot izmantojuši baltkrievu nacionālisti, kas Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas okupācijas režīmu. Taču līdzīgi kara laikā tika izmantoti arī citu valstu vēsturiskie karogi, turklāt baltsarkanbaltais karogs bez ģerboņa vidū bija Baltkrievijas oficiālais karogs gan 1918.-1919.gadā, gan pēc neatkarīgās valsts atjaunošanas 1991.gadā līdz pat 1995.gadam. Tad pēc tobrīd jaunievēlētā prezidenta Lukašenko iniciatīvas tika sarīkots referendums un to nolēma nomainīt. Šā gada sākumā Baltkrievijā plānoja to pasludināt par ekstrēmistu simbolu, un cilvēki tiek sodīti pat tikai par tā krāsu kombinācijas izmantošanu, piemēram, apģērbā.

“Iegrūda Baltkrieviju Krievijas apskāvienos” 

Šādu pārmetumu “Pribaltikai” virsrakstā izvirza portāls RuBaltic.ru, kas regulāri publicē it kā analītiskus rakstus par kādreiz Padomju Savienības okupētajām valstīm. “Lietuvas un Latvijas darbība pēdējās dienās neatstāj Baltkrievijai citas iespējas, kā vien pilnvērtīgu integrāciju Krievijā,” raksta portāls. Latvija un Lietuva neesot devušas Lukašenko nekādu iespēju attaisnoties, lai gan šajās dienās esot redzams, ka Minska neesot ieinteresēta attiecību saasināšanā ar Eiropas Savienību un cenšoties ar eiropiešiem uzlabot attiecības. 

Foto: Ekrānšāviņš noportāla RuBaltic.ru

Portāls atkārto Baltkrievijas oficiālo versiju, ka tās “dispičeri faktiski saņēma ziņu par sprāgstvielām no nezināmām personām un piloti paši pieņēma lēmumu par lidmašīnas nosēšanos”, savukārt “meklēšanā esošo kanāla Nexta veidotāju pasažieru vidū atrada gandrīz nejauši”. Kā zināms, starptautisko mediju rīcībā esošie fakti šo versiju neapstiprina. Lukašenko paudis, ka no Grieķijas uz Lietuvu lidojošajai lidmašīnai nosēžoties Minskā, ir novērsta aviokatastrofa. Taču pierādīts, ka lidmašīna lidojuma galamērķi mainīja pēc tam, kad šāds rīkojums tika saņemts no Minskas, nevis kādiem citiem avotiem, kā apgalvo Baltkrievija. Sprāgstvielas tajā neatrada.

“Nespēj noorganizēt čempionātu, un “Latviju droši vien izslēgs no starptautiskās federācijas”

Pēc karogu nomaiņas Latviju kritizē arī par sliktu čempionāta rīkošanu. Argumenti i fakti norāda, ka Latvija “viena pati nevar noorganizēt čempionātu nepieciešamajā līmenī”. Fakti, kas par to liecinātu, gan netiek minēti, vien piebilsts, ka “ar pandēmiju saistīto ierobežojumu apstākļos nepilnības vienkārši nav kam pamanīt”. Saistībā ar diplomātisko konfliktu medijs norāda, ka “pagaidām viss iet uz to, ka Latvija diez vai pārredzamā nākotnē var rēķināties ar hokeja sacensību rīkošanu augstā līmenī”. Savukārt Riafan raksta, ka Latvija “visticamāk, tiks izslēgta no Starptautiskās hokeja federācijas sarakstiem”. Nekāds pamatojums šim pieņēmumam nav sniegts.

“Nomainīt karogu varēja rosināt amerikāņi”

Izdevums gazeta.ru uzklausījis Latvijas krievu savienības politiķu domas un citē Rīgas domnieku Jakovu Plineru, kurš neizslēdzot, ka nomainīt karogu varēja ieteikt “ASV vēstniecībā vai latviešu nacionālisti”. Kā zināms, ārlietu ministrs Rinkēvičs sacījis, ka ierosinājums nomainīt karogus nāca no Rīgas domes, un publiski izskanējis, ka idejas autors ir vicemērs no sociāldemokrātiskās partijas Progresīvie Mārtiņš Kossovičs. 

“Totalitārs režīms” un “Politiskais nepotisms”

Visbeidzot, vairākos rakstos analizētas iesaistīto Latvijas politiķu personības. Argumenti i fakti izklāsta Mārtiņa Staķa mātes, kādreizējās Saeimas deputātes no ZZS un labklājības ministres Dagnijas Staķes un brāļa, kādreizējā zemkopības ministra padomnieka Andreja Staķa karjeras un norāda: “Nu, jūs saprotat: Klanu būšana un nepotisms ir raksturīgi tikai totalitāriem režīmiem, un patiesi demokrātiskās valstīs “ģimenes lietas” politikā nav iespējamas. Jāatgādina, ka Staķe nacionālajā politikā strādāja līdz 2011.gadam, savukārt Mārtiņš Staķis politikā ienāca 2017.gadā, kad iesaistījās partijas Kustība Par! veidošanā.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra Ria Novosti kādas ziņas virsrakstā vēsta, ka “kaujas geji uzbrūk Baltkrievijai” un Rinkēviču rakstā sauc par “ministru geju”. 


1Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.