Sociālajos medijos Covid-19 izplatības apšaubītāju vidū lielu popularitāti izpelnījusies tā sauktā Beļģijas ārstu atklātā vēstule. Internetā par to atrodami visplašākā spektra apgalvojumi, sākot no “vairāk nekā 500 Beļģijas ārstu aicina pasaules sabiedrību pārtraukt vakcināciju un atcelt masku režīmu” līdz pat otrai galējībai, proti, vēstule esot anonīma un Beļģijā par to neviens neesot pat dzirdējis. Nekas no tā nav taisnība.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai bruģējuši notikumi Baltkrievijā, turklāt ar žēlabām par sagrautajām rūpnīcām čakli dalās arī vietējie sociālo mediju lietotāji un pat pa kādam politiķim.
Dezinformācijas izplatītājs Jānis Pļaviņš publicējis melus saistībā ar Latvijā iebraucošo cilvēku elektroniskās anketēšanas kārtību. Viņš apgalvo, ka no 12.oktobra sabiedriskās vietās varēs ieiet tikai tad, ja cilvēkam būs veikts antivielu tests, kas parāda Covid-19 izslimošanu, vai arī pret to būs saņemta vakcīna. Nekas no tā nav taisnība.
Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini bieži intervē medijos, viņš arī regulāri publicē rakstus un vada veselībai veltītu raidījumu kanālā Riga TV24. Tajos viņš aktīvi izsakās par Covid-19 un kritizē slimības izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus. Taču vairāki Apiņa publiski paustie apgalvojumi neatbilst faktiem.
Sociālajā medijā Facebook 2,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu un foto, kurā bez apsardzes un dārga limuzīna dodamies uz darbu esot redzams Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens. Ieraksts ir maldinošs - lai gan attēlā fiksētais cilvēks patiesi ir van der Bellens, tās tapšanas laikā viņš vēl nebija Austrijas prezidents.
Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina.