Facebook popularitāti gūst nepatiesi ieraksti par Vācijas parlamenta pieņemtajām izmaiņām infektoloģiskās drošības likumā un ar to saistītajiem protestiem. Likums nedod lēmējiem neierobežotu varu, un Vācijā netiek plānota piespiedu vakcinācija.
Dažreiz nepieciešams “piešķilt uguni procesam, lai kaut kas sāktos”. Tā TV personība, Riga TV24 raidījuma Preses klubs vadītājs Aivis Ceriņš skaidro, kāpēc sociālajā medijā Twitter publicējis nepārbaudītu informāciju par it kā pozitīvu atbildi pēc neveikta Covid-19 testa. Tagad, kad atbildīgās iestādes viņa izplatīto informāciju noliegušas, Ceriņš atzīst, ka tomēr pārsteidzies. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda - situācija izgaismojusi atšķirību starp to, kā rīkojas profesionāļi un cilvēki ar žurnālista izglītību un tie, kuriem tādas nav.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) ieceri ieviest minimālās sociālās iemaksas pamato ar lielo skaitu strādājošo, kas esot bez nekādas sociālās aizsardzības. Re:Check secināja, ka viņa teiktais ir pārspīlēts un maldinošs.
Valdībā izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas plāns attiecībā uz vidusskolu pastāvēšanai nepieciešamo minimālo skolēnu skaitu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka IZM paredz neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām, kurās pedagogu algas tāpat kā pārējās finansē valsts - tajās 10.-12 klasē varēs būt tikai 40 bērnu, kamēr pašvaldību skolām lielajās pilsētās prasīti vismaz 120 audzēkņi, bet novadu centros - 90.
Sociālajos medijos Covid-19 izplatības apšaubītāju vidū lielu popularitāti izpelnījusies tā sauktā Beļģijas ārstu atklātā vēstule. Internetā par to atrodami visplašākā spektra apgalvojumi, sākot no “vairāk nekā 500 Beļģijas ārstu aicina pasaules sabiedrību pārtraukt vakcināciju un atcelt masku režīmu” līdz pat otrai galējībai, proti, vēstule esot anonīma un Beļģijā par to neviens neesot pat dzirdējis. Nekas no tā nav taisnība.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai bruģējuši notikumi Baltkrievijā, turklāt ar žēlabām par sagrautajām rūpnīcām čakli dalās arī vietējie sociālo mediju lietotāji un pat pa kādam politiķim.