Noslēdzoties pirmajai vakcinācijas nedēļai, izskanējuši pārmetumi, ka tā notiek par lēnu. Savukārt Zāļu valsts aģentūra norāda – nekādas aizķeršanās nav un pirmā nedēļa rādot, ka sagatavošanās bijusi laba. Re:Check apkopotā informācija liecina, ka Latvija vakcinēšanu pret Covid-19 ir sākusi daudz lēnāk nekā Lietuva un Igaunija, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs situācija ir ļoti atšķirīga, lai gan pirmās vakcīnas visās tika saņemtas vienlaikus.
Sociālajos medijos un atsevišķās politiskajās partijās sašutumu izraisīja ziņa, ka pirmajā nedēļā (no 28.decembra līdz 3.janvārim) pret Covid-19 vakcinēti 2234 cilvēki. Tie ir desmit lielāko slimnīcu mediķi, kas saskaras ar Covid-19 inficētajiem slimniekiem.
Veselības ministrijas (VM) publicētajā preses relīzē Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens norāda, ka vakcinēšana norit pēc plāna.
“Nekādas nozīmīgas aizķeršanās nav bijušas, pagājusī nedēļa pierāda, ka esam sagatavojušies labi. Zināms, ka līdzīgi vakcinēšanās pirmajās dienās sekmējusies arī, piemēram, Igaunijai.”
Igaunija (1,3 miljoni iedzīvotāju)
Re:Check pārbaudīja un secināja, ka Igaunijā vakcinēts vairāk cilvēku attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju un pirmajā nedēļā vakcīnas saņēma 2243 cilvēki jeb apmēram 0,1% valsts iedzīvotāju. Igaunijā – 1,3 miljoni iedzīvotāju un 2535 vakcinēto jeb aptuveni 0,2% no visiem.
ZVA Re:Check skaidroja, ka abās valstīs pirmajās dienās ir savakcinēts mazāk nekā 1% iedzīvotāju, un atšķirība esot aptuveni 0,07%. Iestāde arī norāda: “Vakcinācija ir uzsākta reizē ar vairākumu ES valstu, vienlaikus, piemēram, Nīderlande šobrīd vispār nav sākusi vakcinēšanu, to plānots uzsākt tikai 8. janvārī, bet Francijā līdz šim vakcinēts mazāk nekā pustūkstotis iedzīvotāju.” ZVA arī uzsver, ka pirmajā nedēļā slimnīcām nodrošināts tik daudz vakcīnu, cik tās spējušas vakcinēt attiecīgos darbiniekus, proti, tos, kuri saskaras ar Covid-19 pacientiem.
ZVA ir taisnība par Nīderlandi un Franciju, taču ir arī virkne valstu, kur vakcinēšana sākta stipri ātrākā tempā.
Lietuva (2,7 miljoni)
Ievērojami vairāk pirmajā nedēļā pēc vakcīnu saņemšanas spējusi vakcinēt Lietuva. Pirmajā kārtā Lietuva saņēma 9750 vakcīnu dozas un tikpat daudz mediķu arī tika vakcinēti līdz 3.janvārim, Re:Check informēja Lietuvas Veselības ministrijā. Tie ir 0,4% valsts iedzīvotāju. Pirmajā dienā vien tika vakcinēti 2270 cilvēki jeb vairāk nekā Latvijā nedēļas laikā kopā. Vakcinēšana tika veikta 26 vietās.
Polija (38 miljoni)
Polija 4.janvāra pusdienlaikā ziņoja par 50 tūkstošiem vakcinētu cilvēku. Otrdien pusdienlaikā vakcinēto skaits jau bija 92 tūkstoši cilvēku.
Vācija (82 miljoni)
Vācija vakcinēšanu brīvdienās nepārtrauca. Pirmajā nedēļā tajā vakcinēti nepilni 266 tūkstoši cilvēku (nedaudz vairāk nekā 0,3% iedzīvotāju). Vācija pagaidām skaita ziņā ir ES līdere.
Itālija (60,4 miljoni)
Itālijā līdz 3.janvārim vakcinēti 118 tūkstoši cilvēku, bet otrdienas pēcpusdienā vakcinēto skaits jau sasniedza 180 tūkstošus cilvēku. Itālijā ir otrais lielākais vakcinēto cilvēku skaits pēc Vācijas.
Dānija (5,8 miljoni)
Dānija ir viena no valstīm, kur līdz šim vakcinēts visvairāk – nepilni 47 tūkstoši cilvēku jeb 0,8% iedzīvotāju. Vakcinācija tur noritēja arī brīvdienās. Dānija arī paziņojusi par lielāka, līdz pat sešu nedēļu intervāla ievērošanu starp pirmo un otro Pfizer/BioNTech vakcīnas devu ražotāju ieteikto trīs nedēļu vietā.
Somija (5,5 miljoni)
Somijas Veselības un labklājības institūta dati rāda, ka līdz 3.janvārim bija vakcinēti 3504 cilvēki. Arī Somijā pirmos vakcinē mediķus.
Novēģija (5,4 miljoni)
Norvēģija, kas nav ES dalībvalsts, pirmo vakcīnu kravu saņēma Ziemassvētku vakarā un līdz 3.janvārim vakcinēt paspēja 2200 cilvēkus. Arī Norvēģijā mediji valdībai pārmet lēnu vakcināciju, bet valdība to pamato ar garajām brīvdienām.
Beļģija (11,5 miljoni)
Pirmajā nedēļā notika vakcinēšanas testēšana – septiņos veco ļaužu aprūpes namos vakcīnas saņēma 700 cilvēki. Tiek ziņots, ka tajos vakcinēti 85% iemītnieku, pārējie vai nu atteikušies, vai to nav ļāvis viņu veselības stāvoklis. Oficiālais vakcinēšanas sākums ir 5.janvārī.
Francija (67 miljoni)
Līdz 1.janvārim Francijā vakcinēti 516 cilvēki. Veselības ministrs solīja, ka vakcinācija daudz straujāk notiks šajā nedēļā. Atbildīgās iestādes par lēno vakcinēšanas sākumu saņēmušas asu kritiku.
Sola turpmāk vakcinēt straujāk
Jānorāda, ka veselības ministre Ilze Viņķele otrdien, 5.janvārī, preses konferencē netieši atzina, ka nevakcinēšana brīvdienās bijusi nepareiza, bet “tas ir labots”. “Atkāpes vairs nebūs, notiks vakcinācija arī brīvdienās. (..) Iešūpošanās ir bijusi gada beigās un sākumā, bet tā vairs nenotiks,” sacīja Viņķele. Viņa arī pauda viedokli, ka nevajadzētu salīdzināt Latviju ar turīgajām valstīm un slimnīcu darbinieku noslodzi, piemēram, Vācijā un Latvijā. Jau iepriekš tika ziņots, ka vakcinācijas kapacitāti esot plānots celt līdz 50 tūkstošiem cilvēku nedēļā.
Viņķele saņēmusi kritiku arī par nepietiekami datalizēto vakcinācijas plānu. Otrdien ministrija nāca klajā ar vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plānu. Tāpat kritizēta izvēle iepirkt proporcionāli vairāk AstraZeneca vakcīnas, kuru kavēšanās var ietekmēt vakcinācijas plāna izpildi. Otrdien, 5.janvārī, premjers Krišjānis Kariņš pieprasīja ministres demisiju.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
